Aizvadītā nedēļa sākās vienā pasaulē, bet beidzās pavisam citā. Arī sporta medijam MVP bija skaidrs un šķietami nesatricināms satura plāns, taču ceturtdien tas zaudēja jebkādu jēgu...
Mūsuprāt, profesionālais sports pasaules notikumu kontekstā šobrīd ir tik nenozīmīgs, ka turpināt iztirzāt tā personāžus, peripetijas un aizkulises laikā, kad uz Ukrainas zemes mirst simti un tūkstoši – tas būtu bezjēdzīgi un pat necienīgi. Tāpēc pirms brīvdienām vairākus jau sagatavotos rakstus un tēmas nolikām krātuvē, lai tie pagaida piemērotāku brīdi – kad garīgi slimā Kremļa pundura agonija, cerams, būs palikusi pagātnē un drosmīgā Ukrainas tauta un armija ar civilizētās pasaules atbalstu būs uzvarējusi šo karu, ko šobrīd izcīna par visiem mums. Iespēju robežās pārplānojot savus spēkus un iespējas, šajā laikā centīsimies runāt par to, kas mums šobrīd šķiet patiesi svarīgs. Diemžēl pēdējās četras piecas dienas apliecināja to, par ko Raimonds Rudzāts MVP slejās rakstīja vēl janvārī – ka Latvijas sporta vidē katastrofāli pietrūkst personību, kas būtu spējīgas un gatavas sabiedriski nozīmīgiem vārdiem vai darbiem. Mēģināsim saprast, kāpēc tā. Un prasīt viņiem pašiem. Jo ko gan līdz dzelzs muskuļi stadionā, ja esi jēradvēsele aiz tā vārtiem.
Lai arī domas un sirds šodien ir citur, tomēr, saglabājot pirmdienas tradīciju, zemāk – atskats uz aizvadīto nedēļu īsumā.
Ralfs Freibergs: 'Cilvēki prasa likvidēt 'Dinamo', bet okupācijas piemineklis turpina stāvēt...'
Zinot Kontinentālās hokeja līgas projekta tiešo saistību ar pašreizējo Krievijas noziedzīgo režīmu un tā politisko fonu un mērķus, Ukrainas kara pirmajā dienā palūdzām izlikt savas domas un papīra Latvijas hokeja un Rīgas "Dinamo" kluba aizsargu Ralfu Freibergu – par to, kā šajā situācijā gatavi rīkoties komandas spēlētāji un kāds ir loģiskākais liktenis "Dinamo" projektam vispār.
Armands Puče: Gājputni gaisā nežagojas...
"Ja kāds nezina, tad tā sauktā Lāčplēša cepure izskatās pēc pižika ar piešūtām ausīm, kas spicas kā dobermanim..." Šī – ainiņa no hokeja izlases ģērbtuves. Bet Pekinas olimpiskajās spēlēs bija vēl daudz visvisādu latviskās sporta izpratnes brīnumu. Par kuriem Armands tā, pa tiešo – savā stilā...
'Latvijā joprojām nav hokeja...' Kaspara Daugaviņa atziņas pēc 16 gadiem Latvijas izlasē
Par četriem zaudējumiem Pekinas olimpiskajā turnīrā, sajūtām, zaudējot Latvijas izlases kapteiņa zīmotni, Latvijas hokeja izdzīvošanas instinkta fenomenu un neplānoto kļūšanu par antivakseru kustības zvaigzni – ar Kasparu Daugaviņu bija, par ko parunāt.
Tāpat nedēļas sākumā paguvām noslēgt stāstu par Latvijas olimpiešu viesizrādēm Pekinā, uzlūkojot tās caur skaitļu prizmu, proti – kā izskatās atsevišķu sporta veidu atlētu iespētais ilgākā, pēdējo sešu ziemas spēļu kontekstā, kā arī sagaidījām futbola Čempionu līgas atgriešanos, papētot statistiku arī šajā sporta spēlē – noskrietos kilometrus, izdarītos sitienus, iespēto bumbas kontroli utt. Jo kā gan var būt tā, ka Lionels Mesi kustas vismazāk, bet spēlē vislabāk?
Kas gaidāms "MVP"
Nezinot, kas šajā nedēļā sagaida pasauli, nav vienkārši skaidri iezīmēt, kas sagaida vienu sporta mediju tajā, taču skaidrs, ka patiesi būtiskā un nozīmīgā tēma patlaban ir tikai viena. Par to arī rakstīsim un prasīsim atbildes tiem, kam jāspēj tās dot. Būs Reiņa Lāča materiāls par Latvijas futbola vadības gļēvumu 2014. gadā, kad Krievija Ukrainā iebruka pirmoreiz, būs Armanda Pučes viedoklis par Rīgas "Dinamo" pašreizējo notikumu kontekstā, noteikti iesim un prasīsim skaidru nostāju tiem, kas Latvijas sportā virza procesus un karina ļaužu prātus...