Kā zināms, pagājušās nedēļas beigās negaidīti atlūgumu iesniedza Latvijas izlases galvenais treneris Leonīds Beresņevs un Haralds Vasiļjevs, kurš strādā ar Latvijas hokeja virslīgas klubu "Zemgale/LLU", piekrita ieņemt šo posteni.
"Man zvanīja piektdien vakarā, biju ceļā uz darbu," portālam "Delfi" stāsta Haralds Vasiļjevs. "Zvana Māris Baldonieks (izlases ģenerālmenedžeris - aut.) - glāb mūs! Sākumā neticēju, ka tā var būt, domāju, ka viņš joko. Braucu uz Jelgavu, runāju ar priekšniekiem, viņi teica - ja tā ir, tad mēs sakām, ka tev ir jāiet! Mēs tev ticam un gribam, lai tu tur būtu. Nākamajā dienā bija spēle un pēc tās, tikai sestdien vakarā man bija pirmā lielā saruna ar Māri [Baldonieku]. Iesākās runas par otru treneri - es jau domāju, ka tur viss ir sakārtots. Izrādās, man nav neviena palīga, es esmu viens. Man bija jāizpilda tādi uzdevumi, ko varēja izdarīt divus, trīs mēnešu iepriekš. Sastādīt plānu, kad ir jāēd un kad jābrauc uz arēnu, ledus plānu? Es to nesaprotu. Tāda situācija ir ļoti nepatīkama."
"Pagājušogad Ģirts Ankipāns bija treneru grupā, domāju, ka viņš šogad man palīdzēs, bet kad Baldonieks pateica, ka viņš var atbraukt tikai 1. septembrī uz spēli - kā, vai tad tas ir tas, ko mēs gribam? Izrādījās, ka neviens treneris no tā sastāva nebija gatavs ar komandu strādāt!" stāsta Vasiļjevs. "Atteikšanās trenēt valsts izlasi - ja Skudra viņu nelaiž un nevar bez viņa dzīvot, tad viņiem ir jādzīvo kopā. Otrkārt - (Ronalda) Ozoliņa tēma. Tas būtu normāli, ja [izlasē] būtu Rīgas "Dinamo" treneris, kas strādātu ar "Dinamo" spēlētājiem, diemžēl, arī viņš atteicās. Bez šaubām, es arī uzreiz nepiekritu, jo man bija jāsarunā ar darba devēju. Man ir līgums - es esmu Latvijas virslīgas kluba "Zemgale" galvenais treneris, palīdzu arī jauniešu komandai, man ir ļoti daudz darba, bet es mēģināju ar saviem priekšniekiem sarunāt, un Armands Ozollapa un Aivars Zeltiņš bija pretimnākoši. Miļunam ir grūtības ģimenē, bet viņš ir te! Un pēc treniņa skrien uz slimnīcu pie mātes."
Runājot par gaidāmajām spēlēm un olimpisko kvalifikācijas turnīru, Haralda Vasiļjevs sagaida, ka spēlētāji savu darbu darīs ar pilnu atbildības sajūtu.
"Mana pirmā uzruna ģērbtuvē bija, ka mums katram jāiziet uz ledus ar tīru sirdsapziņu un jāizdara viss, lai par sevi nav kauns. Ja tā domāsim un visu no sirds darīsim, tad būs rezultāts," ir pārliecināts Vasiļjevs. "Nav svarīgi, cik treneru būs uz soliņa, tā nav galvenā problēma. Galvenā problēma ir ierasties un gribēt ar izlasi strādāt. Puiši jau ne pie kā nav vainīgi, tas viss ir jānoliek malā un jācenšas viņus uzmundrināt. Dārziņš nevar iemest - nu un kas! Tad ir jābūt kādam citam, kas to var izdarīt. Mēģināsim panākt, lai katrs izpilda to lomu, ko viņš var, lai iepriecinātu līdzjutējus un parādīt savu spēku."
Vai Haralds Vasiļjevs izmantos jau redzētus spēlētāju virknējumus vai veidos jaunus, pēc sava redzējuma? "Par to es domāju nepārtraukti, pat tagad, kad runāju ar jums," smejas treneris. " Iestrādes ir, puiši viens ar otru pazīstami, gaidām Daugaviņu, Karsumu - tie ir ļoti vērtīgi spēlētāji, bez kuriem izlase nav tāda. Taču dzīve vienmēr ievieš korekcijas."
Skatoties uz spēlētāju sastāvu, kas uzaicināti uz izlasi, tas pat nav sliktāks kā pasaules čempionātā, un var izrādīties, ka pēdējā brīdī pieaicinātajam Vasiļjevam izdodas panākt visu cerēto mērķi, taču treneris neko nesola. "Es jau uz laukuma neiešu un nespēlēšu," Vasiļjevs pasmaida. "Viss atkarīgs no tā, kādā formā katrs spēlētājs ir, jo ir mikrotraumas, par kurām es negribu tagad runāt, un kaut kādu apsvērumu dēļ viens vai otrs hokejists nespēlēs pret Dāniju otrdien. Īstas konkrētības nav, jo es pēc viena treniņa nevaru kādu padarīt par labu vai sliktu. Gribu redzēt, lai visi strādā pēc savas sirdsapziņas, un tas man kā trenerim ir galvenais priekšnoteikums."
Pieredzējušais treneris savā darbā nešķiro, vai jāstrādā ar jauniešiem vai profesionāliem spēlētājiem - pieeja ir vienāda visiem. "Spēlētājus visu laiku ir jāaudzina, viņi pilnveidojas visu mūžu," ir pārliecināts Vasiļjevs. "Pirmkārt, nedrīkst spēlētāju sabojāt, likt darīt to, ko viņš nekad neizdarīs. Nevar dejotāju uztaisīt par dziedātāju. Ir jāatrod viņa riktīgais rokraksts un raksturs. Maz laika tam tagad. Tas viss jau ir nokavēts, tādus sīkumus divi mēneši pirms vajadzēja slīpēt. Varbūt arī Lipmanam nav taisnība, bet es redzu, ka nav nekāda plāna. Es tikai tagad izstrādāju plānu, meklēju spēlētājus. Jo ar spēlētājiem nav runāts. Manam dēlam gan ir pleca trauma, bet arī ar viņu neviens nebija sazinājies. Tā ir trenera atbildība. Man reiz zvana Baldonieks - mēs tā kā gribētu Herbertu, bet man nav teikts, lai ar viņu sazinos. Ko tad es tur varu darīt? Es nevaru nevienu ielikt sastāvā."
