Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko un būvkompānijas SIA "Arčers" valdes loceklis Mārtiņš Lāma vienojušies par izlīgumu abu pušu civillietā par nerealizēto stadiona būvniecības projektu Kr. Barona ielā Rīgā, pagājušās nedēļas nogalē parakstot attiecīgu izlīguma dokumentu.
Abas puses, veicot pārrunas pēc nesenā tiesas sprieduma, kas bija nelabvēlīgs LFF un paredzēja 363 508,53 eiro kompensācijas izmaksu SIA "Arčers", nonākušas pie kopīga viedokļa, ka LFF un SIA "Arčers" ir vairāk kopīgā nekā atšķirīgā - gan SIA "Arčers", gan LFF iestājas par Latvijas sporta attīstību. SIA "Arčers" to ir pierādījis, vairāku gadu garumā novirzot ievērojamus finanšu līdzekļus dažādu Latvijas sporta veidu atbalstam. Attiecīgie līdzekļi, kā apliecinājusi LFF vadība, tiks virzīti jauno futbolistu attīstībai, tai skaitā sporta aktivitātēm nepieciešamās infrastruktūras uzlabošanā.
Abas puses vienojušās izbeigt pastāvošo tiesisko strīdu pilnā apmērā, kā arī atsakās no jebkādām savstarpējām pretenzijām. Izlīgums nosaka, ka LFF nemaksā SIA "Arčers" ar spriedumu par labu "Arčers" piedzītos zaudējumus, kā arī LFF atsakās no jebkādiem prasījumiem pret SIA "Arčers".
"Esmu patiesi gandarīts, ka sporta un futbola attīstība gan LFF, gan "Arčers" vērtību skalā atrodas daudzkārt augstāk par principiālu taisnības skaidrošanu. Mēs atzīstam, ka neīstenotajā stadiona būvniecības projektā LFF varēja plānus un ieceres realizēt veiksmīgāk. Tā visām iesaistītajām pusēm bija rūgta pieredze," pauž LFF prezidents Vadims Ļašenko, atgādinot, ka lietvedība starp abām pusēm ilgusi kopš 2018. gada. "Panākumi futbolā un biznesā ir iespējami tikai tad, ja visi šajā procesā iesaistītie cenšas darīt visu no sevis atkarīgo, lai stiprinātu savstarpējo ilgtermiņa sadarbību, kuras pamatā ir cieņpilnas attiecības. Vienošanās par šo izlīgumu tam ir kā lielisks apliecinājums. "Arčers" izprot šobrīd Latvijā un pasaulē esošo situāciju ar Covid-19 pandēmiju un tās izraisītājām sekām, kas jo īpaši smagi skar sporta jomu. Atbalsts sportam ir būtiskāks par vēsturiskām nesaskaņām, un pašlaik sportam šāds atbalsts ir vitāli nepieciešams. Panāktais izlīgums ļaus ietaupītos līdzekļus atstāt futbolam, un par to vēlreiz izsaku pateicību "Arčers" vadībai."
SIA "Arčers" valdes loceklis Mārtiņš Lāma: "Kad pirms pieciem gadiem uzņēmums "Arčers" parakstīja līgumu ar Latvijas Futbola federāciju, publiski solījām pildīt savas saistības par spīti jebkādiem iespējamiem sarežģījumiem, kas pasūtītājam varētu rasties projekta īstenošanas gaitā, jo patiesi gribējām dot savu ieguldījumu Latvijas futbola attīstībā. Bijām gatavi sarežģījumiem un grūtībām, taču – ne faktam, ka noslēgtās līgumattiecības var neuzskatīt par saistošām. "Arčers" vēršanās tiesā bija principiāla. Mums bija svarīgi radīt precedentu arī citiem uzņēmējiem – tiesā pierādītu nostāju, ka šāda prakse nav pieļaujama. Esam gandarīti par tiesas lēmumu un abu pušu spēju panākt mierizlīgumu. Arī tāpēc, ka uzņēmuma "Arčers" mērķis nekad nav bijis iedzīvoties uz sporta rēķina. Ņemot vērā šo nostāju un saprotot, cik sarežģītā situācijā tiesas lēmums nostāda Latvijas Futbola federāciju, uzskatām, ka tiesā pielemtās naudas vienīgais pareizais izlietojums ir tās novirzīšana Latvijas jauniešu un bērnu futbolam. Īpaši vēlos izcelt jaunā LFF prezidenta aktīvo dalību šajās sarežģītajās sarunās un spēju pārliecināt mūs par izlietoto līdzekļu noderību Latvijas bērnu un jauniešu futbola attīstībai, kuri ir Latvijas futbola nākotne. SIA "Arčers" novēl Latvijas Futbola federācijai veiksmi un izdošanos, un tāpat kā visi līdzjutēji cer uz Latvijas futbola renesansi."
Vidzemes priekšpilsētas tiesai oktobra sākumā vajadzēja pasludināt spriedumu strīdā starp "Arčers" un LFF, tomēr lēmums pieņemts oktobra nogalē, un tas nebija labvēlīgs Latvijas futbolam. Tiesa "Arčers" prasību apmierinājusi daļēji, bet kopumā par līguma neizpildi saistībā ar neuzcelto stadionu LFF nāktos maksāt būvniekiem 363 508,53 eiro.
Tiesa savā lēmumā uzsvēra, ka LFF vienpusējā atkāpšanās no līgumsaistībām, kas noslēgtas 2015. gada 23. jūlijā, ir bijusi prettiesiska. Līdz ar to no LFF par labu SIA "Arčers" piedzenami 363 508,53 eiro – zaudējumi 78 320,00 eiro apmērā, samaksas atlīdzību 280 000,00 eiro apmērā, valsts nodeva 5185,33 eiro un ar lietas vešanu saistītie izdevumi 3,20 eiro.
Tāpat "Arčers" ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no LFF likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.
Tiesa ar savu lēmumu noraidīja citas prasības šajā lietā. "Arčers" papildus vēl prasīja 276 800 eiro samaksu, bet LFF cēla pretprasību par "Arčers" netaisni iegūtās summas 48 863,85 eiro apmērā piedziņu. Tāpat tiesa neapmierināja "Arčers" prasību par sprieduma izpildīšanas nodrošinājumu attiecībā pret LFF.
2015. gadā jūlijā LFF noslēdza līgumu ar "Arčers", lai uzņēmums rekonstruētu Barona ielas stadionu. Kopējās izmaksas tika lēstas ap 13,5 miljoniem eiro. Projekta ietvaros bija paredzēts, ka tiks ierīkots apsildāms mākslīgais laukums, uzbūvētas tribīnes ar unikālu būvakustiku un 5500 skatītāju vietām, kā arī stadiona teritorijā būtu "Futbola muzejs".
2016. gada augustā LFF veidotais projekts par futbola stadiona rekonstrukciju Krišjāņa Barona ielā 116 izgāzās, jo Rīgas domes Īpašuma komiteja atcēla lēmumu par pašvaldībai piederošā īpašuma bezatlīdzības lietošanu LFF. Pēc tam šajā teritorijā pašvaldība ierīkoja dažādu sporta veidu laukumus, rotaļu laukumus un āra trenažierus.
"Arčers" 2018. gadā iesniedza prasību tiesā pret LFF, pieprasot kompensāciju pusmiljona eiro apmērā saistībā ar nerealizēto "Futbola māju" projektu.
Par stadiona projektu praktiski visu laiku, izņemot dažus mēnešus vienā laika posmā, atbildīgais bija Vladimirs Žuks, kurš tolaik arī LFF valdē sniedza savus ziņojumus – gan pirms līguma noslēgšanas ar "Arčers", gan jau arī pēc līguma noslēgšanas.
Līgumu ar "Arčers" no LFF slēdza tā laika ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, kurš šobrīd vēl turpina darbu LFF kā Tiesnešu komitejas vadītājs. LFF valdē 2015. gada 23. jūlijā, kad slēgts līgums ar "Arčers", bija Guntis Indriksons (prezidents), Jurijs Silovs, Dainis Gudermanis, Juris Keišs, Kaspars Lakševics, jau pieminētais Žuks, Ģirts Mihelsons, Žoržs Tikmers, Ingars Eriņš un Jānis Osis.
Savukārt 2016. gadā, kad projekts izgāzās, valdē bija Indriksons, Māris Verpakovskis, Tikmers, Vadims Direktorenko, Žuks, Arturs Zakreševskis, Gudermanis, Aleksandrs Starkovs, Keišs, Aleksandrs Isakovs, bet bez balss tiesībām strādāja Guntis Blumbergs un Emīls Latkovskis. Pēc vairākām diskusijām valdes sēdēs un dažādiem pavērsieniem LFF valde 2016. gada 30. augustā – nedēļu pēc Rīgas domes lēmuma – par stadiona projekta apturēšanu nobalsoja astoņi klātesošie biedri: Indriksons, Verpakovskis, Direktorenko, Zakreševskis, Gudermanis, Žuks, Keišs un Isakovs.
