Latvijas Futbola federācija (LFF) zaudējusi civilprocesā ar būvkompāniju "Arčers" par neuzcelto stadionu Krišjāņa Barona ielā – LFF tagad nāksies šķirties no vairāk nekā 360 000 eiro, ko nāksies pārskaitīt uz "Arčers" kontu.
Vidzemes priekšpilsētas tiesai oktobra sākumā vajadzēja pasludināt spriedumu strīdā starp "Arčers" un LFF, tomēr lēmums pieņemts tagad, un tas nav labvēlīgs Latvijas futbolam. Tiesa "Arčers" prasību apmierinājusi daļēji, bet kopumā par līguma neizpildi saistībā ar neuzcelto stadionu LFF tagad nāksies samaksāt būvniekiem 363 508,53 eiro.
Tiesa savā lēmumā uzsvēra, ka LFF vienpusējā atkāpšanās no līgumsaistībām, kas noslēgtas 2015. gada 23. jūlijā, ir bijusi prettiesiska. Līdz ar to no LFF par labu SIA "Arčers" piedzenami 363 508,53 eiro – zaudējumi 78 320,00 eiro apmērā, samaksas atlīdzību 280 000,00 eiro apmērā, valsts nodeva 5185,33 eiro un ar lietas vešanu saistītie izdevumi 3,20 eiro.
Tāpat "Arčers" ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no LFF likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.
LFF sprieduma labprātīgai izpildei atvēlētas desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Spriedumu vēl var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, portālam "Delfi" norādīja tiesā.
Tiesa ar savu lēmumu noraidīja citas prasības šajā lietā. "Arčers" papildus vēl prasīja 276 800 eiro samaksu, bet LFF cēla pretprasību par "Arčers" netaisni iegūtās summas 48 863,85 eiro apmērā piedziņu. Tāpat tiesa neapmierināja "Arčers" prasību par sprieduma izpildīšanas nodrošinājumu attiecībā pret LFF.
"Arčers" pagaidām papildus savu komentāru par lēmumu nevēlējās sniegt. "Portālā "Delfi" ir publicēts pirmās instances tiesas nolemtais un papildus komentāru paušana pirms spriedums stājies likumīgā spēkā, SIA "Arčers" ieskatā būtu nekorekta un var negatīvi ietekmēt lietas turpmāko gaitu vai izlīguma sarunas ar LFF, ja puses līdz tādām nonāks," portālam "Delfi" sacīja būvkompānijas sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Dakule.
LFF prezidents Vadims Ļašenko pagaidām savu viedokli portālam "Delfi" nav sniedzis, solot to izdarīt vakarpusē pēc tikšanās ar juristiem.
2015. gadā jūlijā LFF noslēdza līgumu ar "Arčers", lai uzņēmums rekonstruētu Barona ielas stadionu. Kopējās izmaksas tika lēstas ap 13,5 miljoniem eiro. Projekta ietvaros bija paredzēts, ka tiks ierīkots apsildāms mākslīgais laukums, uzbūvētas tribīnes ar unikālu būvakustiku un 5500 skatītāju vietām, kā arī stadiona teritorijā būtu "Futbola muzejs".
2016. gada augustā LFF veidotais projekts par futbola stadiona rekonstrukciju Krišjāņa Barona ielā 116 izgāzās, jo Rīgas domes Īpašuma komiteja atcēla lēmumu par pašvaldībai piederošā īpašuma bezatlīdzības lietošanu LFF. Pēc tam šajā teritorijā pašvaldība ierīkoja dažādu sporta veidu laukumus, rotaļu laukumus un āra trenažierus.
"Arčers" 2018. gadā iesniedza prasību tiesā pret LFF, pieprasot kompensāciju pusmiljona eiro apmērā saistībā ar nerealizēto "Futbola māju" projektu.
Par stadiona projektu praktiski visu laiku, izņemot dažus mēnešus vienā laika posmā, atbildīgais bija Vladimirs Žuks, kurš tolaik arī LFF valdē sniedza savus ziņojumus – gan pirms līguma noslēgšanas ar "Arčers", gan jau arī pēc līguma noslēgšanas.
Līgumu ar "Arčers" no LFF slēdza tā laika ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, kurš šobrīd vēl turpina darbu LFF kā Tiesnešu komitejas vadītājs. LFF valdē 2015. gada 23. jūlijā, kad slēgts līgums ar "Arčers", bija Guntis Indriksons (prezidents), Jurijs Silovs, Dainis Gudermanis, Juris Keišs, Kaspars Lakševics, jau pieminētais Žuks, Ģirts Mihelsons, Žoržs Tikmers, Ingars Eriņš un Jānis Osis.
Savukārt 2016. gadā, kad projekts izgāzās, valdē bija Indriksons, Māris Verpakovskis, Tikmers, Vadims Direktorenko, Žuks, Arturs Zakreševskis, Gudermanis, Aleksandrs Starkovs, Keišs, Aleksandrs Isakovs, bet bez balss tiesībām strādāja Guntis Blumbergs un Emīls Latkovskis. Pēc vairākām diskusijām valdes sēdēs un dažādiem pavērsieniem LFF valde 2016. gada 30. augustā – nedēļu pēc Rīgas domes lēmuma – par stadiona projekta apturēšanu nobalsoja astoņi klātesošie biedri: Indriksons, Verpakovskis, Direktorenko, Zakreševskis, Gudermanis, Žuks, Keišs un Isakovs.