Latvijas vieglatlēte Aiga Grabuste vēl nav izlēmusi, vai Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs startēs tāllēkšanas disciplīnā vai atgriezīsies pie septiņcīņas, tomēr sportiste cer šovasar vismaz vienu reizi veikt daudzcīņu, vēsta Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS).
Grabuste septiņcīņā startēja Londonas olimpiskajās spēlēs, un joprojām viņai šajā disciplīnā pieder dalīts valsts rekords. Tomēr pērn, atgriežoties sacensību apritē pēc dēla piedzimšanas, sportiste startēja tikai tāllēkšanā, turklāt izcēlās ar augstiem rezultātiem, izcīnot piekto vietu Eiropas meistarsacīkstēs.
Arī šo gadu Grabuste iesāka veiksmīgi, sākotnēji ar rezultātu 6,82 metri labojot Latvijas rekordu telpās, bet pēc tam Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās gūstot astoto vietu, kas bija augstākais rezultāts no Latvijas sportistiem.
"Protams, ar daudzcīņu es sāku un iepazinu visus septiņus veidus. Daudzcīņa ir tā, ar kuru mans trumpis ir tāllēkšana. Ir grūti atbildēt, kad priekšā noliek divas lietas - palikt vai iet prom," Grabuste izteikusies intervijā, kas publicēta LVS mājaslapā. "Ļoti gribu startēt daudzcīņā, bet, lai sagatavotos, ir par maz laika. Vasarā jāstartē vismaz divās daudzcīņās. Ļoti gribu vasarā vismaz reizi veikt septiņcīņu, lai atsvaidzinātu tās sajūtas un just, vai esmu konkurētspējīga. Tāpēc ir iespējams, ka Valmierā startēšu Latvijas čempionātā daudzcīņā."
"Treniņnometnē gatavojāmies kā daudzcīņai - skrienam barjeras, metam šķēpu. Tas der gan kopējai fiziskajai sagatavotībai, gan galvas atslēgšanai no tāllēkšanas. Nedrīkst būt tā, ka, piemēram, tāllēkšana apnīk. Sacensībās tāllēkšana un daudzcīņa ir jāgrib, nedrīkst braukt ar domu, ka atkal tā tāllēkšana. Ir jābūt emocijām," stāstīja sportiste, kura neizslēdz varbūtību, ka sekmīgas apstākļu sakritības gadījumā šovasar Pekinā gaidāmajā pasaules čempionātā varētu piedalīties gan septiņcīņā, gan tāllēkšanā.
Atskatoties uz sacensībām Gruzijā, kurās tika labots Latvijas rekords telpās, Grabuste pauda prieku, ka izdevies vienlaicīgi arī izpildīt pasaules čempionāta normatīvu.
"Sajūtas bija tādas pašas kā septembrī, startējot Rovereto (toreiz sportiste aizlēca 6,75 metrus tālu). Jutu, ka jābūt tālam lēcienam, jo arī tehniski tas bija sanācis labs un brīvs. Domāju, ka pasaules čempionāta normatīva robežās ir jābūt," atcerējās Grabuste. "Kad pateica, ka ir 6,82 metri, man bija milzīgs prieks par to, ka beidzot kāda jauna robeža ir iekarota. Vēl bija lēcieni arī 6,68 un 6,62 metru tālumā, bet to foršo sajūtu noķert vairs neizdevās. Laikam emociju pārējiem lēcieniem pietrūka, jo 6,82 metrus aizlēcu jau pirmajā mēģinājumā. Visi nāca mani apsveikt, bet sacensības taču vēl nebija beigušās. Centos, bet vairs tik labi nesanāca."
"[Pasaules čempionāta normatīva izpildīšana] bija patīkams atvieglojums, jo vasarā parasti jūnijs un jūlijs paiet, mēģinot izpildīt normatīvu. Lai nesanāktu dzenāšanās pēc normatīva, esmu ļoti gandarīta, ka izpildīju normatīvu un varēšu trenēties un gatavoties pasaules čempionātam," pauda sportiste.
"Esmu gandarīta par astoto vietu Eiropas čempionātā. Varbūt gribējās ko vairāk, bet tādos treniņapstākļos, kādi mums ir, ziemas sezonā ne uz ko vairāk nevaram cerēt. Ja man saka, ka citi ir izlīduši no vēl skarbākiem apstākļiem un kļuvuši par čempioniem, tādus var uz pirkstiem saskaitīt, bet cik tādu būtu bijis, ja būtu labi treniņapstākļi - kaut vai kā Kuldīgā vai Igaunijā," izteicās Grabuste.
Karjeras laikā Grabuste kļuvusi par Eiropas čempioni septiņcīņā junioru un U-23 vecuma grupās, bet Londonas olimpiskajās spēlēs viņa traumas dēļ no sacensībām bija spiesta izstāties jau pēc trešās disciplīnas.
