Ikauniece-Admidiņa: nekas neliecināja par iespēju gūt traumu
Foto: Juris Bērziņš-Soms

Latvijas septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa pēc sestdien pasaules čempionātā Londonā gūtās traumas un izstāšanās no sacensībām atzina, ka pirms starta nekas neliecināja par iespēju savainoties, informē Latvijas Vieglatlētikas savienība.

Ziņots, ka septiņcīņas pirmajā disciplīnā 100 metru barjerskrējienā Ikauniece-Admidiņa distances vidū pēkšņi zaudēja ātrumu un finišēja pēdējā. Vēlāk kļuva zināms, ka sportiste sacensības neturpinās.

"Pēc finiša sapratu, ka augstlēkšanā vēl varētu piedalīties, bet 200 m es noteikti nevarētu noskriet ar šādu kāju. Tādēļ treneris uzreiz pateica, ka mēs stājamies ārā," lēmumu pamato Ikauniece-Admidiņa. "Pirms starta sajūtas bija ļoti labas. Nekas neliecināja, ka es varētu satraumēties. Man arī nebija bail skriet barjeras. Kritienu sacensības Tallinā jau biju aizmirsusi."

"Pirms starta mūs izveda uz vietu, kur sportisti gaida skrējienu. Mēs stāvējām īsajās formiņās kādas desmit minūtes. Tur bija liels caurvējš. Pie sevis nodomāju, ka ir diezgan pavēss. Kustējāmies uz vietas, cik varējām, lai neatdzistu. Tad mūs ieveda stadionā, kur bija ļoti silts un saulains," notikumus atceras sportiste. "Tas bija viens no maniem labākajiem startiem. Laikam tik ātri es vēl nebiju skrējusi, un muskulis arī to sajuta. Nezinu, konkrēti kādā stadijā ir šī trauma. Pagaidām nav iespēju, bet būtu labi, ja varētu redzēt smalkāk. Es varu pastaigāt, tāpēc domāju, ka tas nav nekas traks."

Ikauniece-Admidiņa bija labi sagatavojusies pasaules čempionātam un bija gatava pacīnīties par medaļām, tomēr trauma pārvilka svītru viņas apņēmībai. "Es biju gatava jaunam personīgajam rekordam 100m barjerskrējienā un paskriet zem 13 sekundēm. Brīdī, kad biju uz vidējām barjerām, sajutu asas sāpes muskulī. Es vairs nevarēju kāpināt tempu. Ir diezgan smagi domāt par to, cik labā formā es esmu. Biju viena no trim līderēm un biju pilnībā gatava šim startam, kam gatavojos visu gadu. Šobrīd vissāpīgākais ir pateikt, ka nestartēšu līdz galam. Man vienmēr vissvarīgākais ir rezultāts. Un tas ir ļoti bēdīgi, ka nevarēšu piedalīties šajā skaistajā stadionā savā mīļākajā disciplīnā."

Arī citās disciplīnās Ikauniece-Admidiņa bija gatava sasniegt savus personiskos rekordus. "Pēc Olimpiskajām spēlēm esmu nomainījusi atspēriena kāju augstlēkšanā. Augstlēkšana ir mana cimperlīgākā disciplīna. Biju gatava lekt robežā no 1,76 m līdz 1,80 m. Esmu šogad daudz reizes gandrīz pārvarējusi 1.80m augstumu, bet vienmēr kāds milimetrs pieskārās, tāpēc arī nav izdevies 1,80 m augstums. Zinu, ka lodes grūšanā un 200m esmu ļoti piestrādājusi un abās disciplīnās būtu bijis jauns personīgais rekords."

"Pirms Olimpiskajām spēlēm man bija šī muskuļa problēma, bet to izārstējām. Izskatās, ka atkal jāsāk ārstēšanās no jauna," noslēgumā saka sportiste.

Source

DELFI Sports

Tags

Laura Ikauniece Vieglatlētika
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form