Kārtslēcējs Ārents Eiropas čempionātā telpās izcīna dalītu astoto vietu; Misāns tiek finālā
Foto: F64

Latvijas kārtslēcējs Mareks Ārents piektdien Serbijas galvaspilsētā Belgradā izcīnīja dalītu astoto vietu Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās, bet Elvijs Misāns trīssoļlēkšanas kvalifikācijas sacensībās ar jaunu personīgo rekordu iekļuva finālā, ko iepriekš dienas pirmajā pusē paveica arī tāllēkšanā.

Divkārtējais olimpisko spēļu dalībnieks Ārents sacensībās pārvarēja 5,60 metru augstumu, sasniedzot savu sezonas labāko rezultātu, kas viņam ar francūzi Stenlija Žozefu deva dalītu astoto vietu.

Sacensības Ārents sāka pirmajā lēcienā pārvarot 5,35 metrus, pēc tam ar otro piegājienu pievarēja arī 5,50 metru augstumu, bet vēl piecus centimetrus lielāku augstumu viņš pārlēca ar pirmo mēģinājumu. Savukārt 5,70 metri viņam vairs nepadevās.

Ārents līdz ar to atkārtoja savu labāko sasniegumu Eiropas čempionātos telpās, jo astotais viņš bija arī 2013. gadā Gēteborgā.

Savukārt līdz piektdienai Ārenta labākais šīs sezonas rezultāts bija 5,52 metri, kas starp 12 pieteiktajiem sacensību dalībniekiem bija pats vājākais rezultāts.

Tikmēr par Eiropas čempionu kļuva polis Pjotrs Liseks, kurš tāpat kā sudraba medaļas ieguvējs Konstadins Filipidis un vēl viens polis Pavels Vojcehovskis pārlēca 5,85 metrus, taču Liseks veica mazāk mēģinājumus un tika pie zelta.

Nevienam no šīs trijotnes neizdevās pārlēkt 5,90 metrus, kamēr Liseks un Filipidis, kurš laboja savas valsts rekordu, 5,85 metrus pārvarēja ar pirmo mēģinājumu, bet Vojcehovskis ar trešo. Savukārt 5,80 metru augstumu Liseks pievarēja ar pirmo reizi, bet grieķim vajadzēja divus piegājienus.

Tikmēr Misāns teicami startēja trīssoļlēkšanas kvalifikācijā, kur jau pirmajā lēcienā piezemējās 16,81 metru tālumā, par četriem centimetriem pārspējot savu personīgo rekordu. Zīmīgi, ka pagājušajā nedēļā sacensībās Spānijā Misāns atkārtoja savu iepriekšējo labāko rezultātu (16,77), bet pirmo reizi viņš tik tālu lēca pērn sacīkstēs stadionā.

Misāns ar uzviju izpildīja kvalifikācijas normatīvu 16,60 metri, sava lēciena laikā uzstādot ceturto labāko rezultātu.

Sasniegtais rezultāts Misānam ļāva izpildīt arī 2017. gada pasaules čempionāta, kas augustā notiks Londonā, kvalifikācijas normatīvu, to pārspējot par vienu centimetru.

Tikmēr pamatīgu pārsteigumu sagādāja vācietis Makss Hebs, kurš pirmajā lēcienā piezemējās 17,52 metrus tālu, kas ir šīs sezonas labākais rezultāts pasaaulē.

Kvalifikācijas normatīvu 16,60 metri izpildīja deviņi sportisti, kuri svētdien startēs finālā, savukārt Misānam piektdien bija ceturtais labākais rezultāts.

Misānam pirms kvalifikācijas sacensībām bija trešais labākais rezultāts starp sacensību dalībniekiem un trīspadsmitais tālākais lēciens pasaulē. Priekšā viņam bija trīs diskvalificētās Krievijas pārstāvji un vairāki sportisti no valstīm ārpus Eiropas, bet starp eiropiešiem, kas pašlaik drīkst piedalīties sacensībās, labāki bija vienīgi trīs francūži.

Vēstīts, ka piektdien rīta programmā Misāns tāllēkšanā pirmajā mēģinājumā bija 7,52 metrus tāls, otrajā latvietis lēca 7,72 metrus, bet trešajā mēģinājumā viņam tika fiksēts 7,71 metrs.

Ja pirms pēdējā lēciena latvietis bija ārpus pirmā astotnieka, pēc tā viņš pacēlās augstāk, kaut rezultāts netika uzlabots - sportistam tagad bija labāks otrais rezultāts. Turpinājumā neviens konkurents viņu vairs neapsteidza.

Kvalifikācijā ar 8,18 metriem triumfēja ukrainis Serhijs Ņikiforovs, kurš sasniedza labāko rezultātu pasaulē šogad. Tiesa, 8,21 metru ir lēcis krievs Artjoms Primaks, bet šīs valsts sportisti ir diskvalificēti no starptautiskajām sacensībām.

Kvalifikācijas normu, kas bija 7,90 metri, izpildīja četri sportisti, bet Misāns kvalifikācijā iekļuva kā pēdējais no pārējiem pēc labākajiem rezultātiem. Zīmīgi, ka arī devītās vietas ieņēmējs spānis Eusevio Kaseress lēca tieši 7,72 metrus tālu.

Misāns sestdien startēs tāllēkšanas finālā, bet svētdien piedalīsies labāko trīssoļlēcēju finālā.

Tāpat piektdien 800 metrus dāmām sāka Līga Velvere, kura savā priekšsacīkšu skrējienā guva otro vietu, finišējot pēc divām minūtēm un 6,03 sekundēm. No skrējienā uzvarējušās britu sportistes Šileinas Ouskenas-Klārkas, kura 2015.gadā bija piektā pasaules čempionātā, Velvere atpalika vien par sekundes simtdaļu.

Pusfinālu sasniedza katra skrējiena divas ātrākās dalībnieces un četras nākamās ātrāko laiku sasniedzējas. Velvere piedalījās lēnākajā no četriem priekšskrējieniem un pārējos trijos ātrāk par latvieti skrēja pilnīgi visas dalībnieces. Priekšsacīkšu noslēgumā Velverei bija 16. rezultāts starp 19 atlētēm, bet tas neliedza iekļūt pusfinālā starp labākajām 12 sportistēm. Pusfināls gaidāms sestdien bet fināls šajā disciplīnā risināsies svētdien.

Februāra vidū Velvere laboja sev piederošo Latvijas rekordu telpās, distanci veicot divās minūtēs un 2,18 sekundēs.

Eiropas čempionāts telpās turpināsies arī sestdien un svētdien, Latviju pārstāvot arī Jānim Vanagam (augstlēkšana) un Sindijai Bukšai (60 metru skrējiens).

Sākotnēji dalībai 400 metru skrējienā tika apstiprināts arī Austris Karpinskis, tomēr viņš slimības dēļ uz Belgradu neaizbrauca.

No šiem sportistiem Eiropas čempionāta normatīvus bija izpildījuši Misāns, Ārents un Velvere, kā arī daudzcīņas sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa, kura gan kontinenta meistarsacīkstēs sacensībās nestartēs. Pirms mēneša notikušajās "Kuldīgas Katrīnas kausa" sacensībās 60 metru distancē Bukšai pietrūka tikai vienas sekundes simtdaļas, lai izpildītu normatīvu, tomēr uz meistarsacīkstēm viņa brauks tik un tā, tāpat kā Vanags.

Šomēnes visi šie vieglatlēti savās disciplīnās kļuva par Latvijas čempioniem telpās.

Pirms diviem gadiem Latvijas delegācija uz Eiropas čempionātu telpās devās 11 sportistu sastāvā. Toreiz netika izcīnīta neviena medaļa, bet labākais rezultāts bija tāllēcējai Aigai Grabustei, kura ierindojās astotajā vietā.

Iepriekšējais Latvijas sportists, kurš Eiropas čempionātā telpās ticis pie kādas no godalgām, ir barjersprinteris Staņislavs Olijars, kurš 2002. gadā kļuva par bronzas laureātu. Tāpat viņš 2000. gadā izcīnīja arī zeltu.

Kopā Latvijas sportisti šajās sacensībās guvuši septiņas medaļas. Trīs reizes 60 metru barjersprintā pirms Olijara triumfēja Igors Kazanovs, turklāt 1996. gadā viņam bija dubultuzvara ar Gunti Pederu. Savukārt 1996. gadā par čempionu trīssoļlēkšanā kļuva Māris Bružiks.

Source

LETA

Tags

Aiga Grabuste Elvijs Misāns Laura Ikauniece-Admidiņa Mareks Ārents Staņislavs Olijars
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form