Bukša startēja jau pirmajā priekšskrējienā, kurā ar laiku 7,39 sekundes bija ceturtā. Pusfinālā automātiski iekļuva katra skrējiena pirmo trīs vietu ieguvējas, tāpēc latvietei bija jāgaida līdz kvalifikācijas beigām, lai iekļūtu pusfinālā.
Beigās Bukša tajā iekļuva pēc rezultāta, būdama 23. ātrākā priekšsacīkšu skrējēja.
Pusfināli un fināls notiks jau vēlāk piektdien.
Pirms tam sestdien kvalifikācijas sacensības tāllēkšanā nepārvarēja māsas Lauma un Māra Grīvas. Vislabāko rezultātu no abām uzrādīja Māra, kura ar atkārtotu personīgo rekordu - 6,41 metru - bija desmitajā vietā, kamēr Lauma ar 6,34 metriem ieņēma 15.pozīciju starp 18 konkurentēm.
Lai iekļūtu finālā, tāllēcējām bija jālec vismaz 6,65 metru tālumā vai jābūt labāko astoņu sportistu pulkā, tomēr normatīvu spēja pārvarēt sešas sportistes, kas pārējām pavēra tikai divas iespējas iekļūt finālā. Kā pēdējā izšķirošās sacensības ar 6,50 metriem sasniedza Lielbritānijas sportiste Ebigeila Irozuru, tādējādi M.Grīva no viņas atpalika par deviņiem centimetriem.
Vēl sestdien 60 metru barjerskrējiena priekšsacīkstes aizvadīja Kristaps Sietiņš, kurš ir šāda ranga sacensību debitants. Viņš ar laiku 8,05 sekundesavā skrējienā gan bija pēdējais un ieņēma noslēdzošo pozīciju arī starp visiem sportistiem, kuri tika pie ieskaitīta rezultāta. Kontinenta meistarsacīkstes viņš noslēdza 29. vietā.
Vēlāk vakara sesijā pulksten 20.06 sāksies pusfināli 800 metros dāmām, Latviju pārstāvot Līgai Velverei.
Jau ziņots, ka priekšsacīkstēs Velvere pārliecinoši uzvarēja savā skrējienā un iekļuva pusfinālā, ko automātiski sasniedza katra skrējiena divas ātrākās sportistes. Latvijas skrējēja finišēja pēc divām minūtēm un 5,37 sekundēm, kas gan kopējā ieskaitē bija vien 14. rezultāts.
Februārī Velvere 800 metros telpās uzstādīja Latvijas rekordu, finišēdama pēc divām minūtēm un 1,10 sekundēm.
Jau ziņots, ka piektdien Laura Ikauniece pieccīņā laboja Latvijas rekordu un izcīnīja piekto vietu. Tikmēr 43 gadus vecu Latvijas rekordu 400 metros laboja Gunta Vaičule, kura apstājās pusfinālā, meistarsacīkstes noslēdzot 14. vietā.
Tāpat pusfinālu 400 metros sasniedza Jānis Leitis, kurš noslēgumā ieņēma devīto vietu. Vēl priekšsacīkstes trīssoļlēkšanā nepārvarēja Elvijs Misāns, kurš ieņēma 16.vietu, bet 3000 metru skrējienā Uģis Jocis guva 26. pozīciju.
35.Eiropas čempionāts telpās noslēgsies svētdien.
Pirmo zeltu medaļu Eiropas čempionā telpās Latvijas izlases sastāvā izcīnīja Igors Kazanovs, 1992. gadā uzvarot 60 metru barjerskrējienā. Nopelniem bagātākais Eiropas čempionāts Latvijas komandai bija 1996. gadā Zviedrijā, kad mājās tika vestas trīs medaļas - Māris Bružiks kļuva par Eiropas čempionu trīssoļlēkšanā, Kazanovs uzvarēja 60 metru barjerskrējienā, kur Guntis Peders izcīnīja sudrabu.
Vislielākā Latvijas izlases komanda Eiropas čempionātā telpās piedalījās 2015. gadā, komandā startējot 11 sportistiem. Pie godalgām Latvija šajās sacensībās nav tikusi kopš 2002. gada, kad trešais 60 metru barjerās bija Staņislavs Olijars.