1948.gadā Londonas Olimpiādē Koučmena triumfēja augstlēkšanas sacensībās kļuva par pirmo melnādaino sievieti, kura izcīnījusi olimpisko zelta medaļu. "1944.gadā es biju patiešām gatava uzvarēt," intervijā aģentūrai AP izteicās bijusī sportiste. "Sešus gadus pēc kārtas uzvarēju 50 jardu skrējienā un divus gadus pēc kārtas - 200 jardu distancē. 1944. gadā biju savas sportiskās formas virsotnē."
Londonas olimpiskās spēles bija vienīgās viņas karjerā. Uz šo Olimpiādi Koučmena ieradās ar kuģi, bet olimpisko medaļu viņai pasniedza karalis Džordžs VI. Atgriežoties mājās, olimpisko čempioni sumināja segregācijā - baltie stāvēja vienā ēkas pusē, melnādainie - otrā. Sportistes dzimtās pilsētas baltādainais mērs roku viņai nepaspieda.
Vēlāk Koučmena kļuva par pirmo melnādaino "Coca-Cola" atbalstīto sportisti, nopelnot par šo reklāmas līgumu 500 dolāru.
Savu sportisko karjeru viņa iesāka pirms otrā pasaules kara, kad 1939. gadā 16 gadu vecumā pirmoreiz kļuva par ASV čempioni, un izcīnīja šo titulu 10 nākamos gadus pēc kārtas. Augstlēkšanā Koučmena startēja bez apaviem.
Koučmena piedzima Džordžijas štatā 10 bērnu ģimenē un ieguva augstāko izglītību.
Koučmenas nāves iemesls netiek atklāts, vien zināms, ka aprīlī viņa pārcieta insultu un kopš tā laika atradās Albānijas pilsētas slimnīcā Džordžijas štatā.