Foto: stock.xchng
Kandidāti Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) kongresam prezidenta un valdes locekļu amatiem vēl nav izvirzīti, taču tam vēl ir vairāk nekā pusotrs mēnesis laika, pēc paziņojuma par LVS kongresa pārcelšanu uz vēlāku laiku saka Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs.

LVS kongress bija plānots 24.martā, taču pārcelts par mēnesi uz priekšu un tagad 21.aprīlī plānots sporta centrā "Mežaparks", Rīgā, Roberta Feldmaņa ielā 11

"Pārcēlām kongresa laiku, jo 24.martā Latvijā joprojām būs ārkārtējā situācija ar tās ierobežojumiem, bet mēs gribējām prezidentu vēlēt klātienē," saka LVS ģenerālsekretārs, kurš piebilst, ka ir bijusi Latvijas Volejbola federācijas (LVF) pieredze ar kopsapulces rīkošanu attālināti, tomēr par amatiem LVS gribēts balsot klātienē.

"Līdz pat aprīļa sākumam LVS biedri var izvirzīt savus kandidātus. Pagaidām tādi nav izvirzīti LVS prezidenta un valdes locekļu amatiem, taču laika vēl ir daudz," par procesu saka Miļkevičs.

LVS kongresā plānots ievēlēt prezidentu, divus viceprezidentus, astoņus valdes locekļus un trīs Revīzijas komisijas locekļus, kā arī izskatīt citus jautājumus, tai skaitā apstiprināt federācijas 2021.gada budžetu.

Pašreizējais LVS prezidents Arnis Lagzdiņš LVS prezidenta amatā atgriezās 2019.gada marta beigās

Lagzdiņš LVS jau vadīja laikā no 1993. līdz 2001.gadam, bet pēc viņa prezidenta pienākumus pārņēma Ģirts Valdis Kristovskis. Savukārt no 2005. līdz 2017.gadam organizāciju vadīja Guntis Zālītis, pēc tam stafeti pārņemot bijušajai tāllēcējai Inetai Radevičai.

Pēc Radevičas atkāpšanās no amata valdes priekšsēdētāja funkcijas pildīja LVS viceprezidenti Andris Smočs un Jānis Upenieks, kuriem bija tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!