Foto: Juris Bērziņš-Soms

Līga Velvere un Uģis Jocis sestdien Babītes novada Piņķos tika kronēti par Latvijas čempioniem krosā, informē Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS).

Kuldīdznieks Jocis astoņu kilometru distanci veica 25 minūtēs un 37 sekundēs un izcīnīja savu šogad ceturto Latvijas čempiona titulu (arī 3000 metros telpās, 10000 metros un 5000 metros). Otrais finišēja Rihards Linde, kurš zaudēja minūti un piecas sekundes, bet teju pusotru minūti atpalika Aigars Feters.

Pirmo reizi par krosa čempioni kronēta arī ātrākā Latvijas 800 metru skrējēja Līga Velvere. Saldus sportiste sešus kilometrus veica 21 minūtē un 42 sekundēs. Tikai septiņas sekundes vēlāk finišēja Diāna Liepiņa, bet trešā ar vienas minūtes un četru sekunžu deficītu bija Līga Jansone.

Jocis dažādās disciplīnās par Latvijas čempionu kronēts 13 reizes, beg Velvere - 12 reizes.

U-23 vecuma grupā par čempioniem kļuva Edijs Dzalbs un Anastasija Geraseva, U-20 grupā uzvarēja Artūrs Lapiņš un Kristīne Brunere, bet U-18 grupā - Artūrs Liepa un Kamilla Vanadziņa.

Krosa skrējienam Latvijas vieglatlētikas vēsturē ir tikpat seni pirmsākumi kā Latvijas čempionātiem. Pirmais Latvijas meistaru skrējiens notika 1920.gadā. Tolaik šādas sacensības dēvēja par apvidus skrējieniem jeb "cross-country" un parasti tās notika pavasaros pa mežu takām. Latvijas meistarsacīkstes notika no 1920. līdz 1944.gadam, un uzvarētāju godā bija vai visi tā laika labākie garo distanču skrējēji - arī olimpieši Vilis Cimmermanis, Staņislavs Petkēvičs vai Artūrs Motmillers.

Oficiālas Latvijas čempionāta sacensības krosa skrējienā atjaunojās tikai 1988.gadā. Līdz tam bija tā sauktās republikas pavasara (arī rudens) krosa skrējieni. Kopš 1988.gada šogad notikušais Latvijas čempionāts bijs ar kārtas skaitli 33. Arī šajā laikā par Latvijas čempioniem krosa skrējienā kļuvuši vairums pašmāju labāko skrējēju: Aleksandrs Prokopčuks un Mārtiņš Alksnis, Valērijs Žolnerovičs un Dmitrijs Serjogins. Savukārt Jānis Girgensons par čempionu krosā bijis pat pieckārt.

Sievietēm Latvijas meistarsacīkstes bija kopš 1926. gada (līdz 1944. gadam) - parasti divu kilometru distancē. 1988. gadā, atjaunojoties Latvijas čempionātiem, sievietes startēja četru, bet kopš 2014. gada - jau sešu kilometru distancēs. Arī čempionēm sievietēm ir savas krosa rekordistes un visvairāk reižu uzvarējusi ir Jeļena Čelnova-Prokopčuka, kuras rēķinā ir deviņi tituli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!