Foto: F64
Latvijas šķēpmetējai Līnai Mūzei piektdien Jēkabpilī notiekošajā valsts čempionātā pietrūka vien trīs centimetru, lai izpildītu Maskavā gaidāmā pasaules čempionāta A normatīvu.

Aizvadītajās sacensībās šī gada pasaules čempione U-23 vecuma grupā Mūze pēdējā mēģinājumā šķēpu aizraidīja 61,97 metrus tālu.

Tāpat Mūze šajās sacensībās par 93 centimetriem laboja personisko rekordu.

Otro vietu ar 59,92 metriem valsts čempionātā izcīnīja Madara Palameika, bet trešā ar 53,76 metriem bija Gundega Grīva.

Šajās sacensībās nepiedalījās sezonas labākā rezultāta valstī autore Sinta Ozoliņa-Kovala, kura veselības problēmu dēļ izlaidīs pasaules čempionātu un atlikušo sezonas daļu.

No Latvijas šķēpmetējām pasaules čempionāta A normatīvu - 62 metri - izpildījusi Palameika, kurai tas padevās pirms nedēļas Valsts prezidenta balvas sacensībās, kā arī Ozoliņa-Kovala, kura to paveica vēl maijā "Rīgas kausu" sacensībās.

Savukārt Mūze jau pagājušās nedēļas nogalē sacensībās "Ventspils šķēpi" pirmoreiz izpildīja B normatīvu, kad raidīja šķēpu tieši 60 metru tālumā.

Tikmēr vīriešu sacensībās šķēpmešanā par nacionālo čempionu ar 80,35 metrus tālu raidījumu bija Rolands Štrobinders, kuram ar 77,96 metriem sekoja Vadims Vasiļevskis. Savukārt trešais ar 70,59 metriem bija Ēriks Rags, kurš jau vairākus gadus profesionāli netrenējas.

Šajās sacensībās nestartēja Ainārs Kovals un Zigismunds Sirmais, kurš šo sezonu, visticamāk, jau ir noslēdzis.

Līdz ar to neviens Latvijas šķēpmetējs tā arī nespēja izpildīt pasaules čempionāta A normatīvu un paredzams, ka ar pasaules spēcīgākajiem sportistiem varēs sacensties Vasiļevskis.

Uz pasaules čempionāta normatīva izpildīšanu Latvijas sportisti cerēja tāllēkšanā. Šajās sacensībās ar 7,86 metriem labākais bija Elvijs Misāns, kurš par trim centimetriem apstiedza Jāni Leiti.

Tomēr pasaules meistarsacīkšu B normatīvs ir labāks par nacionālo rekordu - 8,10 metri.

Vēl piektdien par Latvijas čempioniem vīriešu konkurencē 100 metru sprintā kļuva Jānis Mezītis, kurš distanci veica 10,64 sekundēs, bet tāds pats rezultāts tika fiksēts arī Sandim Sabājevam. 400 metros par Latvijas čempionu kļuva Jānis Baltušs (47,69 sekundes), 1500 metru distancē ātrākais bija Pauls Ārents (trīs minūtes un 51,33 sekundes), 5000 metros nepārspēts palika Dmitrijs Serjogins (14 minūtes un 51,05 sekundes), 110 metru barjerskrējienā triumfēja Jānis Jansons (14,27 sekundes), bet 4x100 metru stafetē pie uzvaras tika "Arkādijas" komanda, ko pārstāvēja Jurģis Karulis, Ričards Millers, Kārlis Evertovskis un Pēteris Vīksne (43,70 sekundes).

Tāpat kārtslēkšanā labākais bija Mareks Ārents, kurš pārvarēja 5,35 metru augstumā novietotu latiņu, bet lodes grūšanā ar 16,50 metriem uzvarēja Oskars Vaisjūns.

Tikmēr dāmām 100 metros triumfēja daudzcīņniece Laura Ikauniece (12,16 sekundes ar vēja palīdzību), 400 metros pie panākuma tika Aleksandra Koblence (56,80 sekundes), bet 1500 metru skrējienā labākā bija Valērija Linkeviča (četras minūtes un 35,15 sekundes). Vēl 5000 metros nepārspēta palika Kitija Valtere (18 minūtes un 55,39 sekundes), bet 100 metru barjerskrējienā ar rezultātu 14,85 sekundes labākā bija Ilona Dramačonoka. Tikmēr 4x100 metru stafetē pie panākuma tika "Auseklis" komanda, kuras rindās skrēja Sintija Krasta, Līva Rubeze, Beatrise Upeniece un Anna Paula Auziņa, distanci veicot 48,73 sekundes.

Tāllēkšanā ar 6,20 metriem uzvaru izcīnīja Māra Grīva, bet sacensībās nestartēja viņas vecākā māsa Lauma, kura ir šī brīža valsts labākā tāllēcēja. Kārtslēkšanā ar 3,70 metriem pie panākuma tika Ildze Bartoščenoka, bet lodes grūšanā uzvaru izcīnīja Inga Miķelsone, kura sasniedza 13,31 metru.

Latvijas čempionāts vieglatlētikā Jēkabpilī risināsies arī sestdien. Šī ir pēdējā iespēja Latvijas sportistiem izpildīt pasaules čempionāta normatīvus. Līdz šim kvalifikācijas kritērijus izpildījuši 19 vieglatlēti.

Pasaules čempionāts no 10. līdz 18.augustam norisināsies Krievijas galvaspilsētā Maskavā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!