Štrobinders jau pateicības runā pēc balvas saņemšanas apliecināja, ka viņš nejūtas paveicis ko īpašu, kas būtu balvas cienīgs. Tomēr tieši viņš pasaules čempionātā Dohā izcīnīja 17.vietu, kas bija labākais rezultāts no pašmāju sportistiem.
"Vairāk tiešām varētu teikt, ka gads neizdevās, nekā izdevās, jo 83 metri, es domāju, nav mani griesti, ko es varu aizmest," pēc balvas saņemšanas teica laureāts. "Domāju, ka varu krietni vairāk, bet visā darbā darbā kaut kas pietrūkst. Tieši atbildīgajos mačos nevaru "samest rezultātu"."
Ar tēvu un treneri Mārci Štrobinderu abi sprieduši, kāpēc tieši svarīgākajos mačos nevar sasniegt vislabāko rezultātu.
"Izdomājām tikai to, ka vienkārši jāiet sektorā un jādara. Ej, skrien, met un neko nedomā!" teorētisko recepti Štrobinderu ģimene ir atradusi, taču darbojas arī citos lauciņos rezultāta uzlabošanai. "Ar tēti (Mārci Štrobinderu) tagad esam piesaistījuši fitnesa treneri Mihailu [Vačiļu], kura vadībā strādājam, lai mainītu procesu. Citādāk katru gadu visu darām vienādi, un katru gadu kaut kas pietrūkst. Šoreiz ejam uz visu banku, lai izdarītu to, kas ir jāizdara."
Martā vieglatlēts kopā ar Mārci Štrobinderu un citu viņa trenējamo šķēpmetēju Krišjāni Suntažu dosies uz Elalbiru Spānijā, kur trenēsies divas - divas ar pusi nedēļas. "Pēc tam braucam uz Portugāli (uz Leiriju), kur (13.martā) notiks ziemas Eiropas kausa izcīņa mešanu disciplīnās. Tad divas nedēļas mājās, atkal treniņnometne, un sezona praktiski jau ir sākusies," sportistam gatavošanās plāns sezonai, kuras galvenais uzdevums būs - nokļūt olimpiskajās spēlēs Tokijā, jau ir gatavs.
Kopā ar talsinieku uz gada labākā vieglatlēta balvu pretendēja arī soļotājs Arnis Rumbenieks, šķēpa metējs Gatis Čakšs un gargabalnieks Dmitrijs Serjogins.
Sievietēm par 2019.gada labāko vieglatlēti tika atzīta daudzcīņniece Laura Ikauniece.
