Grīva pirmajā mēģinājumā lēca 6,54 metru tālumā, otrais piegājiens viņai netika ieskaitīts, bet trešajā latviete aizlēca 6,42 metrus.
Pēc trim kārtām sacensības turpināja astoņu labāko rezultātu īpašnieces, bet Grīva ar 6,54 metriem bija devītā.
Latvijas sportistei pēdējā, trešajā, kārtā ceļu uz pirmo astotnieku aizšķērsoja austrāliete Brūka Stretone. Abas bija lēkušas 6,54 metru tālumā, bet otrs labākais mēģinājums bija tālāks latvietei - Grīva trešajā sērijā lēca 6,42 metru tālumā, bet Stretones otrs labākais rezultāts pēc diviem piegājieniem bija 6,27 metri. Tiesa, trešajā mēģinājumā Stretone aizlēca 6,67 metrus un apsteidza Grīvu.
Latvijas sportisti no vismaz astotās pozīcijas un vēl trim mēģinājumiem šķīra divi centimetri, jo nigērietei Blessingai Okagbarei-Igotegunori labākais rezultāts bija 6,55 metri, bet nākamais lēciens bija tālāks, nekā Grīvai.
Par čempioni ar 7,02 metru tālu lēcienu kļuva Rīsa, kurai šī ir ceturtā zelta medaļas pasaules meistarsacīkstēs. Par čempioni viņa tika kronēta arī trīs čempionātos pēc kārtas no 2009. līdz 2013.gadam. Londonas olimpiskais stadions, kur notiek pasaules čempionāts, viņai ir veiksmīgs, jo pirms pieciem gadiem tajā tika izcīnīts arī Olimpiādes zelts.
Tikmēr sudrabu ar divus centimetrus tuvāko lēcienu izcīnīja zem neitrāla karoga startējošā krievu sportiste Darja Kļišina. Savukārt bronzas medaļu ieguva Riodežaneiro olimpisko spēļu čempione Tjana Bartoleta no ASV, kur savai tautietei zaudēja piecus centimetrus.
Pirmā aiz goda pjedestāla palika horvātiete Ivana Španoviča, kurai līdz bronzai pietrūka tikai viena centimetra.
Kā vēstīts, trešdien kvalifikācijā Grīva lietainos apstākļos lēca 6,58 metrus, uzrādot piekto rezultātu starp 30 sportistēm.
Grīvai šis bija trešais pasaules čempionāts, bet iepriekšējos divos 2011.gadā Tegu un 2013.gadā Maskavā viņa nepārvarēja kvalifikāciju, ieņemot attiecīgi 23. un 16.vietu. Grīva pasaules čempionātos, Eiropas čempionātos vai olimpiskajās spēlēs startē jau septīto reizi un kvalifikāciju ir izdevies pārvarēt pirmoreiz.
32 gadus vecās Grīvas šīs sezonas labākais rezultāts ir 6,72 metri. Lai gan viņa neizpildīja pasaules čempionāta normatīvu, kas bija trīs centimetrus tālāks, latviete tika pie iespējas startēt pasaules čempionātā.
Grīvas personīgais rekords ir 6,86 metri, ko viņa sasniedza 2011.gadā Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensībās Valmierā.
Uzaicinājumu startēt tāllēkšanā bija saņēmusi arī pēdējo divu gadu Latvijas labākā sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa, tomēr viņa pagājušajā nedēļas nogalē septiņcīņas sacensību laikā guva traumu.
Šodien tiek sadalīti četri medaļu komplekti - bez tāllēkšanas dāmas noskaidros čempioni arī 3000 metru šķēršļu skrējienā un 200 metru sprintā, kamēr vīri uzzinās labākos vesera mešanā.
Grīva sasniegusi līdz šim augstāko rezultātu starp Latvijas sportistiem šajā čempionātā. Nedēļas nogalē starts atliks vien soļotājai Agnesei Pastarei, kura reāli nepretendēs uz vietu pie desmitnieka robežas.
Ziņots, ka no Latvijas sportistiem līdz šim labāko rezultātu bija sasniegusi Gunta Latiševa-Čudare, kura 400 metru sprintā izcīnīja 12.vietu.
Neskaitot Latiševas-Čudares un Grīvas rezultātus, kopumā Latvijai šis pasaules čempionāts rit ne pārāk veiksmīgi. Svētdien finālu šķēpmešanā nespēja sasniegt Latvijas rekordiste Madara Palameika un Anete Kociņa, kura turklāt palika pirmā aiz svītras, bet maratonā vīriem izstājās Valērijs Žolnerovičs. Savu spēju robežās maratonā dāmām nostartēja Ilona Marhele un Anita Kažemāka, turklāt pirmā no viņām laboja personīgo rekordu. Tāpat ārpus finālistiem trīssoļlēkšanā palika Elvijs Misāns un šķēpmešanā Rolands Štrobinders, bet sprintere Sindija Bukša nepārvarēja 200 metru priekšsacīkstes.
Savukārt īpaši sāpīga sestdien bija Latvijas komandas lielākās cerības daudzcīņnieces Lauras Ikaunieces-Admidiņas neveiksme, kura guva traumu jau septiņcīņas pirmajā disciplīnā.
Pasaules čempionātā Latviju pārstāvēs 12 sportisti. Meistarsacīkstes Londonas Olimpiskajā stadionā, kur pirms pieciem gadiem tika dalītas Olimpiādes medaļas, ilgs līdz svētdienai.
