Zinātnieki aprēķinājuši, ka jamaikiešu sprinta zvaigzne Useins Bolts 2009.gadā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notikušajā pasaules čempionātā vieglatlētikā, sasniedzot jaunu pasaules rekordu, paveicis biomehānikas varoņdarbu.
Lai finiša līniju šķērsotu pēc 9,58 sekundēm, Boltam nācies izveidot ārkārtīgi labu spēka un enerģijas kombināciju. Savos aprēķinos zinātnieki ņēmuši vērā virkni faktoru - Berlīnes sprinta celiņa augstumu virs jūras līmeņa, gaisa temperatūru sacīkšu laikā, kā arī gaisa pretestību, ko 1,95 metrus garajam un 94 kilogramus smagajam Boltam nācās pārvarēt. Sprintera gaisa pretestības koeficients ir 1,2 punkti, kas ir lielāks nekā vidusmēra cilvēkam.
Bolts skrējiena laikā maksimālo spēku sasniedza pēc 0,89 sekundēm, bet, šķērsojot finiša līniju, bija iztērējis 81,58 kilodžoulus. 92,21 procents skrējēja enerģijas tika tērēts gaisa pretestības pārvarēšanai un tikai 7,79 procenti - ātruma sasniegšanai, zinātnieki secinājuši izdevumā "European Journal of Physics". Tāpat pieminēts, ka ātruma 43,92 kilometri stundā sasniegšanai Boltam bijis nepieciešams 41 solis.
Zinātnieku komanda arī salīdzinājusi sprintera ātrumu Berlīnē ar viņa iepriekšējo pasaules rekorda skrējienu 2008.gadā Pekinas Olimpiādē, kas tika veikts 9,69 sekundēs. Vācijā Boltam palīdzējis ceļavējš, kura ātrums bija 3,23 kilometri stundā. Ja šī vēja nebūtu, jamaikietis paša sasniegto pasaules rekordu būtu labojis tikai par vienu sekundes simtdaļu.
Zinātnieki savos aprēķinos balstījās uz Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) sniegtajiem datiem, kuras lāzeriekārtas skrējienu laikā ik pēc sekundes simtdaļas fiksēja sportistu atrašanās vietu un ātrumu.
