Foto: Publicitātes foto
Šogad Latvijā izveidota pirmā kalnu riteņbraukšanas olimpiskā krosa komanda "DPA Cycling Team", kas izvirzījusi ambiciozu mērķi – dalība 2016.gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Pirmie mēneši bijuši ļoti ražīgi un mērķis nešķiet nereāls, sarunā ar portālu "Delfi" uzsver "DPA Cycling Team" menedžeris, bijušais biatlonists Ivo Irbe.

"DPA Cycling Team" savās rindās pulcējusi vairākus talantīgus un šobrīd labākos kalnu riteņbraucējus. Rio Olimpiādē gan varēs startēt, visticamāk, viens, varbūt divi - tie, kuri tobrīd būs labākie. Tomēr mērķis ir viens - Latvijai jābūt pārstāvētai olimpiskajā krosā, uzsver Irbe.

"Var pat teikt, ka olimpiskais kross ir klasiķis visā kalnu riteņbraukšanā (MTB), tāpēc arī ir olimpiskais sporta veids. Latvijā visiem labi zināms ir MTB Maratons, kas ir sacensības no punkta uz punktu. Olimpiskajā krosā ir speciāli izveidota trase, tur nav publisko ceļu, trase speciāli izveidota uz dabīgā reljefa, bet ar dažādām sekcijām -  akmens lauks, paralēlā trase, līkloču nobrauciens," atšķirības no Latvijā ierastā MTB ieskicē Irbe, piebilstot, ka parasti MTB olimpiskajā krosā sportisti veic piecus apļus. "Olimpiskais kross kā disciplīna ir ļoti universāla. Ja Latvijā MTB var nobraukt praktiski jebkurš, tad krosā ir jābūt ir daudzpusīgam un trenētam. Jābūt daudzām fiziskajām īpašībām - jāvar nobraukt pa akmeņainu, stāvu nobraucienu, jābūt iemaņām pārnest svaru ritenī, utt. Jābūt plastikai, jāspēj izgrozīties, jo nobraucieni ir šauri, trase šaura, vēl jāapdzen konkurenti. Var teikt, ka jāmāk vingrot uz riteņa. Tuvu 40-50 km ātrums, tāpēc jāspēj arī turēt ātrums."

Irbe skaidro, ka atšķirīgi MTB kross no maratoniem atšķiras arī tehniskajā ziņā. "Maratona ritenim ir priekšā cietā dakša, mums amortizētā. Maratonam ir 39 pārnesumi un vairāk, divi vai vairāki pārslēdzēji. Krosam ir viens pārslēdzējs aizmugurējais, tādējādi samazinot riteņa svaru." Nianses ir arī tehniskajā nodrošinājumā, Latvijas komandai ir nodrošināts vislabākais, bet šīs nianses visu neizšķir. Irbe min, ka viens no vadošajiem pasaules braucējiem izvēlas ar roku taisītas riepas, kas ir ļoti dārgas. Tajās nevar spiediens nevar būt vairāk nekā divas atmosfēras, tādējādi tās ir ļoti mīkstas, bet ir liels plakanums ar zemi, kas dod diezgan stabilu braukšanu. Taču riepas nav tik izturīgas lēcienos, netur lielus triecienus, kas viņam maksājis uzvaru Pasaules kausa pirmajā posmā, jo, iespējams, tādēļ arī sacensībās "pārsitis ratu".

"Tās lietas ir - katram ir kas uzlabots, bet nav tā, ka tas tev dos lielu pārsvaru. Sporta veids ir ļoti multifunkcionāls un tev ir jāatrod, kas tev vairāk dod rezultātu," uzsver menedžeris. "Mūsu trumpis ir universālisms, mums no visa ir pa drusciņai. Ja mēs novelkam līniju - citiem sportistiem ir kaut kur stipri labāk par to visu līmeni, bet citur viņi ir zemāk. Mums tas "zigzags" ir mazāks, mēs esam tuvāk tai vidus līnijai. Ja spēsim savas īpašības vēl vairāk sabalansēt, tad tas dos augstākas vietas sacensībās."

Komandu finansiāli atbalsta Latvijā dibināta kompānija DPA, kas kļuvusi par starptautisku informācijas tehnoloģiju (IT) grupu. Kā skaidro Irbe, palīdz tas, ka arī DPA vadība ir saistīta ar riteņbraukšanu un viņiem patīk MTB. "Varētu skaidrot tā: ja klasiskajā riteņbraukšanā tu brauc pa ceļu, tev ir pelēka līnija, pa kuru tu virzies, tu nespēj atslēgties, tu domā par darbu. Bet iebraucot mežā, tev ir savs redzējums - sava taciņa, tev jāapbrauc zars, kas pirms tam tur nav bijis un ir nokritis, vai arī kāds suns ir izkārpījis bedrīti. Situācija mainās trasē katru dienu, tas palīdz atslēgties no visa pārējā."

Pērn ar DPA palīdzību tika izveidota "DPA Trek MTB" komanda, kas startēja Latvijas lielākajos MTB maratonos. Tagad DPA ir izaudzis un arī mērķi ir auguši. DPA vadība arī ir ambicioza - vai nu darām un darām līdz galam, vai nu nedarām, saka Irbe. Tāpēc kaut kā likumsakarīgi projekts izvērtās par olimpisko mērķi ar saukli "Go Rio!". Par atskaites punktu bija nolikta dalība olimpiskajās spēlēs, un, tā kā Riodežaneiro bija tuvākās, tāpēc arī nolemts saukt par "Go Rio!".

"Paņēmām labākos braucējus Latvijā, un paskatījāmies uz pasaules fona, kādi ir, un sapratām, ka Rio tik neaizsniedzams nemaz nav. Tas ir sasniedzams," uzskata Irbe. Komandas menedžeris uzsver, ka šeit ir nodrošināts vislabākais, jo pats savulaik ir bijis Latvijas olimpiskajā vienībā (LOV) un redzējis, kāda ir labākā sportistu sagatavošana Latvijā. Paši riteņbraucēji arī atzīstot, ka tādu sagatavošanos nav piedzīvojuši, jo viņiem ir jādomā tikai par braukšanu. "Profesionāļi vistiešākajā nozīmē, jo tas ir gluži kā darbs - no rīta piecelties un iet uz darbu."

Sezonas sākumā komandā brauca četri sportisti - Kristofers Rācenājs, Reinis Andrijanovs, Matīss Preimanis un Pēteris Janevics. Tomēr otrdien komanda veica izmaiņas, jo nolemts pārtraukt sadarbību ar Rācenāju un Andrijanovu. Irbe jau pirms tam notikušajā sarunā bilda, ka Rācenājam un Andrijanovam pārslēgšanās no klasiskās riteņbraukšanas uz MTB nav bijusi tik viegla un tam būtu vajadzīgs ilgāks laiks, nekā domāts. Tagad šīs divas vietas pagaidām paliks "brīvas", bet komanda meklē jau jaunus dalībniekus.

Tikšana uz Riodežaneiro ir reāla, bet ne viegla, tāpēc atslābt nedrīkst. Maija beigās sāksies olimpiskā kvalifikācija, kas ilgs līdz 2016.gada maija nogalei. Šajā laikā Nāciju vērtējumā jāsavāc vismaz 800 punkti, lai startētu viens sportists, vai arī 1600 punkti, lai varētu braukt divi. Lielākos punktus iespējams iegūt Pasaules kausa posmos un pasaules čempionātā, taču tur arī konkurence ir liela (uzvarētājs saņem 250 punktus, bet par 70.vietu ir trīs punkti). Zemāka līmeņa sacensībās ir mazāk punkti, taču tur spriedze un konkurence mēdz būt vēl lielāka, jo ir "daudz gribētāju". Lielāko punktu ražu iespējams iegūt nacionālajā čempionātā, bet tās ir vienreizējas sacensības gadā katrai valstij - tur uzvarētājs saņem 120 punktus (Pasaules kausā tādā gadījumā jāizcīna ļoti augstā septītā vieta). Tāpēc komanda noteikti brauks Latvijas čempionātā, bet kopumā sezonā startēs aptuveni 20 sacensībās.

Aprīlī komanda debitēja Pasaules kausā un ļoti veiksmīgi aizvadīja pirmās sacensības. Elites sacensībās Preimanis izcīnīja 28.vietu un 50 ieskaites punktus, bet U-23 vērtējumā Janevics ieņēma 13.vietu (16 punkti). "Atbraucām no Pasaules kausa posma un pierādījām, ka varam ar tiem pasaules varenajiem braukt," ļoti apmierināts ar "pirmajiem kucēniem" bija Irbe. "Domāju, ka varam iet uz maksimumu un savākt tos 1600 punktus, bet reāli domājam par vienu braucēju. "

Pirmajās sacensībās gan lielāko baudu sniedzis sacensību spraigums. "Neaprakstāms - kā tas ir dzīvē un kā tas tiek atspoguļots medijos. Tas saviļņojums, tas brīdis... Tu saproti, ka tie braucēji var, ir spējīgi. Tad nāk tas starts, viņi iet iekšā putekļu mākonī mežā un tu ieraugi, ka tavs braucējs ir starp labākajiem. Tad visu laiku ir tāds viegls satraukums, viņš vēl kāpj augšā pa vietām... Tā ir tā kaisle sporta veidā, jebkurā brīdī jebkas var notikt - krist, izdarīt kaut ko ne tā. Jo viss ir sadalīts sekcijās. Mazākā kļūda var maksāt vietu."

Pasaulē šobrīd ir divi augstākā līmeņa braucēji šveicietis Nino Šurters un francūzis Žiljēns Absalons, bet aiz viņiem ir vēl kādi 4-5 braucēji, kuri jebkurā brīdī var izmantot konkurentu kļūdas. Apmēram kādi desmit labākie iznāk uz starta ar vienu domu - uzvarēt, uzsver Irbe. Latvijas sportisti pirmo reizi brauca tādā kompānijā un kājas nav notrīcējušas, bet pagaidām vēl trūkst pieredze, kas ir vadošajiem. "Pieredze dod pārliecību. Mēs pagaidām startā izejam vēl ar tādu kā pārsteiguma momentu - kā būs, tā būs. Jo puiši vairāk redzēs tos citus sportistus, tad viņi redzēs, ka arī paši var izdarīt vairāk."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!