Tuvojoties jaunajai BMX sacensību sezonai, Latvijas Riteņbraukšanas federācija (LRF) piedāvā interviju ar Latvijas BMX riteņbraukšanas izlases galveno treneri Ivo Lakuču, kurš pastāstīja par galvenajām aktualitātēm, vadošo sportistu gatavošanos un sacensību kalendāru, kā arī daudzām citām ar BMX saistītām norisēm.
Kādi šobrīd ir galvenie izaicinājumi Latvijas BMX izlases galvenajam trenerim?
Man izaicinājumu netrūkst. Pārejas periods ir laiks, kad jāsakārto visi mērķi un plāni. Galvenais notikums pamazām tuvojas. Katru gadu trenerim ir jāmeklē zināma iedvesma, uz kuru tiekties. Es šo laika posmu nesaucu vairs par pirmssezonu, jo sezona mums sākusies jau novembrī. Neatņemama sezonas sastāvdaļa ir gatavošanās process. Tā ir ja ne pati svarīgākā, tad ļoti nozīmīga sacensību sezonas daļa. Mans izaicinājums ir katru ciklu novadīt līdz galam un izdarīt to maksimāli labi, lai iekšējās sajūtas būtu pozitīvas. Tās var būt arī ar nedaudz negatīvu pieskaņu, lai parādītu, ka vienmēr var labāk, - tas dos lielu motivāciju turpināt nākamo ciklu. Tas ir līdzīgi kā sportistam: arī trenerim jābūt mērķim, uz ko viņš grib iet savā darbībā. Trenerim jāspēj paredzēt notikumi uz priekšu, jāmāk visu modelēt un izprast.
Tu būtībā izdzīvo sevī lielu daļu no tā, ko pēc tam darīs tavi sportisti...
Mans uzdevuns ir rūpēties par to, lai sportistiem būtu ērti, lai viņi būtu nodarbināti tikai ar to, kas viņiem ir vajadzīgs. Tāpēc paralēli treniņu darbam nodarbojos ar visām plānošanas lietām, lai nekas nebūtu jādara pēdējā brīdī - tas var negatīvi atsaukties uz sportistiem.
Tu lielā mērā veic arī daudzas citas funkcijas ārpus tiešajam trenera darbam. Tā bija Tava izvēle vai piespieda apstākļi?
Uzskatu, ka ērta un pārdomāta pieeja sacensībām ir svarīgs posms sacensību rezultātos. Tādēļ uzticēt kādam to, ko es laižu caur sevi, ir dubults darbs un dubults pienākums. Izstāstīt to visu kādam citam tā, kā es to jūtu, nevaru. No šīm sajūtām es visu arī organizēju.. Uzņemoties visus darbus pats, varu vainot tikai sevi un pats arī uzņemties visu atbildību. Arī sportisti laika gaitā jau ir pieraduši pie manis un zina, ka viss būs kārtībā. Tas miers viņos man ir ļoti svarīgs.
Ko Tu sagaidi no saviem sportistiem šajā sezonā?
Šī sezona ne ar ko neatšķirsies no visām pārējām. Es, pirmkārt, no katra sava sportista gaidu pārliecību. Tas man ir galvenais. Svarīgi, lai sportisti apzinātos, ka viņi ir tādi paši kā visi citi - pie barjeras visi ir vienādi. Tāpat sagaidu arī sportistu potenciāla maksimālo izpausmi. Tas smagais darbs, ko viņi pašlaik veic, nevar tā vienkārši pazust. Rezultāts ir svarīgs citiem, bet man nozīmīgākā ir katra sportista atdeve. Gribu, lai sportists aizbrauc uz sacensībām un parāda savu labāko sniegumu. Kāds ir šis sniegums - tas jau cits jautājums. Man svarīga ir cīnīšanās, cenšanās un darīšana.
Šobrīd ir Olimpiskās kvalifikācijas laiks. Kas ir jāizdara, lai mums Rio būtu trīs sportisti vīriešu elites grupā?
Mums šobrīd ir divi atslēgas spēlētāji - vai nu Rihards Veide, vai arī Kristens Krīgers. Viss ir viņu pašu rokās. Viņi zina, ko tas nozīmē. Protams, ļoti svarīga ir arī abu līderu- Māra un Edžus- kārtīga attieksme un kārtīgs braukšanas darbs. Svarīgi ir pareizi saplānot sacensības, skatoties uz Olimpisko spēļu atlases punktiem. Galvenais ir visu nestrebt karstu. Kā izlases galvenais treneris esmu teicis - sportistiem ir jāsaprot, ka ceļa zīme ir jāpelna pašam, nevis jācer, ka kāds to dos. Uzskatu, ka mūsu atlases kritēriji ir pietiekami stingri. Mums ir savs divkārtējais Olimpiskais čempions, un zemāk šo atlases latiņu mēs nevaram nolikt. Būs grūti iegūt Olimpiskajās spēlēs trīs vietas. Ja tās pienāktos pirmajām piecām valstīm pēc UCI Olimpiskā Nāciju ranga, tad es būtu daudz priecīgāks. Šobrīd trīs braucēji būs pirmajām četrām valstīm, tādēļ esmu mazāk smaidīgs. Bet viss ir pašu rokās.
Kas bija galvenie faktori sacensību kalendāra izveidē vadošajiem elites grupas sportistiem?
Kalendārus veidojām pēc katra sportista mērķiem, kas izriet no mūsu kopējā mērķa. Katru gadu sportistiem pašiem jāizlemj, ko vēlas sasniegt. Piemēram, viens sportists ir uzvarējis Eiropas līgu un vēlas spert nākamo soli. Tam arī viņu gatavojam. Kalendārs katram sportistam ir pielāgots tieši tā, kā viņam nepieciešams. Savus mērķus viņi ir nosaukuši un uzrakstījuši.
Kā Tu vērtē Eiropas kausa sacensību formātu?
Protams, labi, ka Eiropas kausi saglabājas. Tie ir papildus ienākumi sportistiem, kā arī iespēja viņiem uzlabot savu fizisko gatavību. Šīs sacensības ir vajadzīgas, tik žēl, ka organizatori to nesaprot un sāk šo sacensību seriālu laist pašplūsmā.
Cik liela loma elites braucējiem kalendārā būs Pasaules kausa izcīņas sacensībām?
Pateicoties tam, ka pagājušajā gadā Māris izcīnīja tik ilgi gaidīto un kāroto Amerikas čempiona titulu, viņa individuālās ambīcijas ir mazliet rimušās attiecībā uz Amerikas iekarošanu un parādīšanos tur. Tas viņam bija gan princips, gan lielā mērā arī maizes darbs. Tur brauc visa elite. Māris ir gatavs palīdzēt izlasei un valstij izcīnīt trīs vietas uz Olimpiskajām spēlēm. Šobrīd plānojam startēt visos Pasaules kausa posmos pilnā sastāvā. Pateicoties tam, ka pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē Latvijas BMX izlasei ir savs ģenerālsponsors, darīsim, ko varēsim, lai attaisnotu uz mums liktās cerības.
Šogad Pasaules kausa posmos startēsiet Latvijas izlases formās?
Jā, tas būs jaunums. Līdz šim uz citu braucēju fona izcēlāmies ar to, ka braucām savu klubu formās. Mums nebija sava sponsora, kurš vēlētos uzņemties saistības. Es uzskatu, ka tas ir solis uz priekšu Latvijas Riteņbraukšanas federācijai, kas spēja piesaistīt izlasei sponsoru. Ja mēs gribam noturēties apritē, ir jāsper solītis uz priekšu. Domāju, ka maziņu soli jau esam spēruši.
Kā Tu uztver to, ka Pasaules kausa sacensību visi posmi būs vērojami tiešraidē Latvijas Televīzijā?
Protams, to es vērtēju maksimāli pozitīvi. Tas gan mums uzliks lielāku atbildību, jo mūs redzēs ikviens mājinieks. Tomēr darba procesā esam gatavojušies tam, lai tas, ka būsim redzami TV ekrānos, nekādā veidā neietekmētu mūsu rezultātus. Mans uzdevums ir sagatavot sportistus. Vienmēr jau gribas, lai Latvijas krekls ir redzams vairāk.
Runājot par Tavu audzēkni Kristenu Krīgeru, viņš pagājušajā sezonā bija viens no pasaules labākajiem junioriem, bet šogad debitēs elitē. No savas personīgās un Tavu audzēkņu pieredzes, cik viegla ir šī pāreja uz eliti?
Viss ir atkarīgs no cilvēka personības. Fiziski robeža no junioriem uz eliti ir salīdzinoši lielāka. Tomēr ir vairāki gadījumi, piemēram, tas pats Sems Viloubijs, kurš jau pirmajā elites gadā uzvarēja Pasaules kausa posmā. Konors Fīlds, esot junioru vecumā, sacensībās elites grupā bija trešais. Arī mūsu Kristens pēdējā junioru gadā piedalījās vairākos Pasaules kausa posmos, kuros iekļuva jau starp 25 labākajiem braucējiem. Viss ir atkarīgs no tā, kā sportists spēj sevi motivēt un novērtēt. Kā treneris varu sacīt, ka šīs īpašības Kristenam ir. Viņš daudz nerēķinās un nerespektē līderus. Viegli, protams, nebūs, bet pamats ir. Viņam ir iespēja cīnīties par Olimpisko ceļa zīmi. Šobrīd viņš ir Latvijas trešais numurs kvalifikācijā. Tas dos papildus stimulu. Es ceru, ka Kristens to izmantos pareizi. Tas būs liels izaicinājums.
Kā Tu atceries savu pāreju no junioriem uz eliti?
Man toreiz emocijas valdīja pār varēšanu. Es biju Pasaules junioru čempions. Nākamajā gadā startēju elites grupā ar 01 numuru. Tas uzlika īpašus pienākumus. Sezonai gatavojos ļoti labi, trenējos mērķtiecīgi, un arī fiziskā forma tika sasniegta augstā līmenī. Tomēr pirmajā treniņā pēc daudziem startiem, lai sevi pierādītu, ka man tiešām viss sanāk, aiz noguruma piedzīvoju kritienu. Sadragāju pleca saites. Nācās pavadīt trīs mēnešu bez sporta, pēc kuriem ielekt atpakaļ ejošā vilcienā man pirmajā gadā neizdevās. Kaut gan sezonas beigās Eiropas čempionātā elites grupā jau biju ticis labāko astotniekā. Izdevās diezgan ātri pārstartēties. Viss ir izdarāms un sasniedzams!
Ar ko Latvijas vadošie elites braucēji izceļas uz pārējo valstu BMX sportistu fona?
Pirmais, ko gribu teikt, ir tas, ka Latvijas iedzīvotājiem (un arī sportistiem) iztikas līdzekļi ir tādi, kādi tie ir. Mēs nevienā jomā neesam ar deguniem gaisā. Arī BMX. Nevienam mūsu braucējam nekā sākumā nav bijis tik daudz, lai viņš izlaistos. Mūsu sportisti atšķiras ar to, ka esam lieli kapātāji. Mēs sūri un grūti strādājam. Tas ir viens no faktoriem, kādēļ esam starp labākajiem.
Šogad Latvijas čempionāts elitei un junioriem notiks Valmierā. Vai tu zini, kāda būs vadošo braucēju pārstāvniecība šeit?
Zinot sportistu plānus, varu teikt, ka piedalīsies visi, izņemot Māri. Viņš nestartēs, jo nedēļu vēlāk ir Eiropas čempionāts, uz kuru plāno braukt no Amerikas. Pagājušajā gadā, kad Māris startēja Latvijā, bija redzams liels duelis starp treniņu partneriem. Tas uzlika nevajadzīgu atbildību.. Latvijas čempionāts mums ir nepieciešams, lai iegūtu UCI punktus. Tā būs iespēja arī pārējiem elites grupas braucējiem pacīnīties.
Vēl nesen nebija īsti skaidrības par mūsu sportistu dalību Eiropas spēlēs. Vai šobrīd ir skaidrs, kuri sportisti pārstāvēs Latviju BMX sacensībās?
Latvijas Riteņbraukšanas federācija bija noteikusi Eiropas spēlēm atlases kritērijus. Mēs plānojam šīs sacensības kā labu pasākumu, jo būs iespēja iegūt UCI punktus, lai arī sacensībām piešķirta C1 kategorija. Izmaksas ir salīdzinoši lielas. Jau šobrīd esam izcīnījuši maksimālās trīs vietas. Pēc atlases kritērijiem dalību Eiropas spēlēs ir izcīnījis Māris, Edžus un Kristens. Šobrīd neplānojam Māra dalību sacensībās. Bet viņa vietā startēs Rihards Veide. Šo sportistu līmenis atbilst šīm sacensībām. Lai arī tas nebūs sezonas galvenais mērķis, bet uzvarēt pirmajās Eiropas spēlēs, protams, būtu prestiži. Zinu, ka Eiropas spēles visvairāk nepieciešamas Kristenam - ja viņš tiek uz lielajām Olimpiskajām spēlēm, tad šī viņam būs laba pieredze. Rihards un Edžus jau ir startējuši Olimpiskajās spēlēs un zina to gaisotni.
Tu arī esi "Māra Štromberga aģentūras" vadītājs. Kā laika gaitā ir attīstījusies šī organizācija?
Kā nodibinājums darbojamies pēc brīvprātības principiem. Strādājam arī pie atbalstītāju piesaistes, sadarbojamies ar pašvaldībām un Vidzemes Olimpisko centru. Dodam savu artavu atpakaļ. Gadā ir vairāki projekti, kad tiekamies ar bērniem un veicam citas aktivitātes. Pamazām attīstāmies. Vēlamies nodrošināt apstākļus labu rezultātu sasniegšanai tiem, kuriem pašiem nav tādu iespēju.
Vai šajā sezonā "Māra Štromberga aģentūras" sastāvā būs arī kāds jauns sportists?
Mūsu rindas ir pagodinājis pagājušā gada Latvijas jaunatnes izlases sportists Helvijs Babris, kurš šosezon būs junioru vecumā. Tāpat amatieru grupā "Māra Štromberga aģentūru" pārstāvēs Kristaps Konrāds un Kristers Taims. Pie mums trenējas arī Kristaps Vekša, kurš gandrīz visu pagājušo sezonu izlaida traumas dēļ. Daudz strādājam ar Kristapu - nākas viņu lauzt. Tas nebūs viena gada darbs, bet gan ilgtermiņa process. Puika ir labs. Viņu var dēvēt par Saldus/"Māra Štromberga aģentūras" sportistu.
Kādas ir Helvija Babra labākās īpašības, kuras esi novērojis viņā?
Helvijs ir uzvarētāja tips. Nav daudz tādu cilvēku, kuri vēlas uzvarēt. Arī varēšana viņam ir, bet tas būs ilgs darba process. Pie manis viņš trenējas trīs mēnešus. Esmu viņu novērojis. Varu teikt, ka ir daudz, pie kā strādāt. Tas būs liels izaicinājums arī man, lai sagatavotu kādu sportistu, kurš nav valmierietis. Valmierā ir tāda īpaša domāšana uz BMX sportu un sasniegumiem. Ja Helvijs ir ticis pie mums, tad nekādas atlaides viņam nebūs.
Mēs esam unikāli, jo mums ir vienīgais divkārtējais Olimpiskais čempions. Vai kādā citā valstī arī ir šāda veida organizācija, kur kopā ir visi valsts labākie elites un junioru braucēji?
Ja izlasei ir pietiekami lieli līdzekļi, tad ir iespēja nodrošināt visus treniņu un dzīvošanas apstākļus. Mums diemžēl vai, par laimi, tā nav. Paši esam apvienojušies cīņā par augstiem sasniegumiem. Mēs zinām, ka esam tik maz, cik esam. Bez iekšējās konkurences uz priekšu neizdosies tikt. Mūs piesaistījusi vēlme uzvarēt un cīnīties. Esam dabiskāki par citām lielvalstīm.
Cik daudz esi sekojis līdzi mūsu BMX meiteņu panākumiem?
Es ar secinājumiem kafijas biezumos nevēlos nodarboties. Es nevaru teikt, kurš ir labs, kurš slikts vai kurš varētu būt labs. Visu izteiks katras sportistes ieguldītais darbs un attieksme. Ļoti svarīga būs spēja upurēties un pieņemt izaicinājumus. Ja runājam par Vanesu un Vinetu, tad darbam ir jāsākas jau šogad. Jāliek klucītis pie klucīša. Mēs zinām, ka, pārejot no jauniešu uz junioru vecumu, sports mainās. Lielais starta kalns, citi ātrumi, citi lēcieni un cita domāšana. Iespējas tam ir. Viss atkarīgs no paša cilvēka un trenera.
Šis būs trešais gads Latvijas jaunatnes BMX izlasei. Vai saredzi tās darbības augļus?
Helvijs Babris ir pirmais, kurš no jaunatnes izlases pievienojies mums. Arī ja nebūtu šīs izlases, visticamāk, mums sadarbība tāpat būtu izveidojusies. Runājot par jaunatnes izlasi, var teikt, ka katram jaunietim ir dota iespēja sevi apliecināt. Rezultātu jau varēja redzēt pagājušajā gadā, kad jaunatnes izlases sportisti ļoti labi nostartēja Eiropas un Pasaules čempionātos. Tomēr rezultāts nav pats galvenais šīs izlases izveidošanai. Būtiskākais ir dot iespēju sportistam sevi apliecināt. Man ir prieks, ka daudziem jaunajiem braucējiem lielais mērķis ir tikt izlasē. Štrombergs un Treimanis nebrauks mūžīgi, mums būs nepieciešama jaunā maiņa.
Vai Rubenes trasē ir gaidāmas kādas pārmaiņas jaunajā sezonā?
Jā, esam tās plānojuši. Ausis un acis turam vaļā. Līdzko būs kādi jaunumi, darīsim, ko varēsim, lai pielāgotu trasi nepieciešamajam. Rudenī dosimies uz Brazīliju, kur Olimpiskajā trasē notiks testu braucieni. Ar lāpstām un grābekļiem pastrādāsim, lai ieviestu visus mums nepieciešamos Brazīlijas olimpiskās trases elementus Rubenē. Nedrīkstam apstāties. Uz veciem lauriem gulēt nedrīkst. Rubenes trase ir būvēta, lai to varētu pielāgot. Šeit ir iespēja attīstīties un izveidot visu to, ko Pasaules BMX jaunākās tendences pieprasa. Esam sabūvējuši visu pat vēl trakāk. Darba apjoms izdarīts milzīgs. Pagājušā gada Latvijas čempionāts bija kā saldais ēdiens.
Kādas ir spilgtākās atmiņas no pagājušās sezonas?
Olimpiskās kvalifikācijas pirmās sacensības iesākām ar trijām uzvarām. Māris triumfēja ASV čempionāta posmā, bet Edžus un Kristens uzvarēja Eiropā. Turpretim Pasaules čempionātā elites grupā divi mūsējie gandrīz tika finālā, bet Mārim pusfinālā pēkšņi sprāga riepa. Ļoti augstu vērtēju Edžus ceturto vietu, kā arī Kristena sasniegto finālu par spīti smagajam kritienam treniņos. Kristens saņēmās, izgāja uz starta priekšbraucienos un vēlāk izcīnīja astoto vietu. Tāpat gribu atcerēties ASV čempionāta finālposmu, kur Māris pēc pirmās dienas bija bez izredzēm uzvarēt, ar sāpošu muguru un roku un sastieptu bicepsu. Tomēr beigu beigās tiek izcīnīts Amerikas čempiona tituls. Viss mainījās pēkšņi, vienā mirklī. Tas viss mani nevar darīt neapmierinātu. Gribu teikt, ka 2014.gada Pasaules čempionātā mēs bijām izcila komanda. Bijām jauna komanda, bet strādājām ļoti labi. Tas ir ļoti liels dopings tālākajām cīņām.