Ārstiem pēc kritiena izdevies glābt Meļeha dzīvību, viņam tika veikta sešus stundu ilga operācija, bet tagad vismaz trīs mēnešus viņš nedrīkstēs sportot. Pats Meļehs plāno atgriezties sportā.

Kritienu Meļehs piedzīvojis 2.jūnijā kādās sacensībās Itālijā nobrauciena laikā. Sportists ar riteni trāpīja bedrē, kuru nebija pamanījis, un zaudēja kontroli pār riteni. "Velosipēds aizgāja pa taisno, un traucos virsū ceļa nožogojuma barjerām. Atkal saķēru stūri un mēģināju izgriezt, lai neuztriektos barjerām. Taču margas tuvojās ļoti strauji. Vairākas reizes mēģināju no tām atgrūsties ar kājām, taču nesekmīgi. Viss notika ļoti ātri - trijās četras sekundēs. Pēdējais ātrums, kuru redzēju, bija 87 kilometri stundā. Tad velosipēda rati pacēlās gaisā, un es ietriecos barjerās. Jutu, ka pa barjerām nošļūcu aptuveni 20 metru."

"Pirmie mediķi, kas piesteidzās, bija šokā. Redzēju, ka viņiem sākas panika. Neko tādu acīmredzot nebija redzējuši. Biju kā biezputra uz asfalta - pamatīgi satraumējis visu kreiso ķermeņa daļu. Plecs bija kaut kur uz muguras, rokas - aiz muguras. Gulēju, skatījos debesīs un spļāvu asinis... Kāja lūzuma vietā bija uzpampusi divu manu galvu lielumā..," notikušo atceras riteņbraucējs. "Traumēto roku un plecu divus mēnešus nedrīkstu kustināt, lai saaug. Treniņu nolūkos sasprindzinu ikrus. Var teikt, ka man ir jauns rokas augšdelms un atslēgas kauls, kurš bija sašķīdis piecās vietās. Tas ir salikts kopā ar tādām kā skaviņām. Plecs? Pēc kritiena man nebija pleca - vienkārši mīksta vieta. Plecs bija kā sadrupis. Vēl ir lauzta kāja, četras ieplīsušas ribas. Viena no tām iedūrās plaušā. Nākamajā dienā pēc kritiena visu laiku spļaudīju asinis. No manām asinīm palikuši tikai divi litri. Tātad pazaudēju četrus. Prieks, ka galva un mugurkauls dzīvs."

Meļehs stāsta, ka pirmajās dienās bijis grūti paelpot parunāt, mierīgi nebija iespējams gulēt un nācies ik pēc pusstundas lietot pretsāpju līdzekļus.

"Ārsts teica, ka esmu dzimis laimes krekliņā. Tagad sēžu speciālā krēsliņā," piebilst Meļehs. "Par sportu tagad trīs mēnešus būs jāaizmirst, taču vēl ceru atgriezties. Divus gadus vēl varētu pabraukt. Tagad galvenais ir izveseļoties."

Kritiens Itālijā nav pirmais incidents, kas stājas ceļā Meļeha karjerā. Pirms dažiem gadiem riteņbraucējs ilgi cīnījās ar Epšteina-Barra vīrusu, nezinādams par tā esamību organismā. Slimojot ar šo vīrusu, fiziskas slodzes ir aizliegtas, bet sportists nezināja par slimību un turpināja trenēties, tādējādi kaitējot organismam. Toreiz Meļehs bija tuvu karjeras beigšanai, taču viņš spēja atgūt sportisko formu un atgriezties riteņbraukšanā.