100 gadi – Latvijas olimpiskā kustība iesoļo otrajā gadu simtā
Foto: F64

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) sestdien, 23. aprīlī, svin savu 100 gadu jubileju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas Olimpiskā komiteja tika nodibināta 1922. gada 23. aprīlī Latvijas sporta organizāciju sanāksmē Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 65 2. Rīgas Riteņbraucēju biedrības telpās (tagad Rīgas 49. vidusskola). Dibināšanas laikā par LOK galveno uzdevumu noteica "pārraudzīt Latvijas sportistu gatavošanos olimpiskajām spēlēm un deleģēt Latvijas komandu olimpiskajās spēlēs."

1923. gadā saņemtais Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) paziņojums par Latvijas uzņemšanu SOK saimē bija kā apliecinājums atļaut Latvijas sportistiem startēt olimpiskajās spēlēs. Latvijas debija olimpiskajās spēlēs notika 1924. gadā Šamonī (Francija), kur risinājās pirmās ziemas olimpiskās spēles mūsdienu vēsturē. Latvija bija to 16 valstu skaitā, kas piedalījās pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs. Uz Franciju no Latvijas devās tikai divi sportisti – ātrslidotājs Alberts Rumba un distanču slēpotājs Roberts Plūme.

Pēc Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas Latvija 1940. gada 17. jūnijā zaudēja neatkarību, tiekot inkorporēta PSRS sastāvā, līdz ar to LOK darbība tika nepamatoti pārtraukta.

.

No 1952. līdz 1988. gadam Latvijas sportisti startēja PSRS komandas sastāvā.

Šajā laika periodā dažādos sporta veidos tika izcīnītas 18 zelta, 29 sudraba un 14 bronzas medaļas. Diemžēl iespēja startēt olimpiešu rindās daudziem latviešiem tika nepamatoti un negodīgi liegta.

Pēc 50 okupācijas gadiem līdz ar "pavasara" brīvības vēsmām, sākoties "perestroikas" periodam, Latvijas Olimpiskā komiteja uzsāka jaunu cīņu par neatkarību, kas gala rezultātā vainagojās panākumiem.

1988. gada 17. septembrī Seulā tika atklātas XXIV vasaras olimpiskās spēles. Šajā dienā Latvijas laikrakstos tika publicēts "Aicinājums", kas saviļņoja nemierīgos prātus Latvijā. Jau pēc mēneša – 21. oktobrī sanāca pirmā LOK atjaunošanas darba grupas sanāksme, bet dažas dienas vēlāk – 25. oktobrī tika pieņemts vēsturiskais lēmums – 19. novembrī sasaukt Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas republikānisko fizkultūras un sporta aktīva konferenci.

1988. gada 19. novembrī Daugavas sporta namā sanāca 483 delegāti no visām Latvijas sporta organizācijām (skatītāju skaits pārsniedza 1000 interesentu un viesu) un plašā kopsapulcē pasludināja Latvijas Olimpiskās komitejas darbību par atjaunotu. Aizklātā balsošanā ievēlēja Latvijas pagaidu Olimpisko komiteju 178 locekļu sastāvā. Par LOK prezidentu tika ievēlēts kustības iniciators, pasaules eksčempions airēšanā Vilnis Baltiņš.

LOK tika atjaunota 1988. gada 19. novembrī, 1989. gadā tika reģistrēta himna un emblēma. Pirmais LOK prezidents pēc tās atjaunošanas bija Vilnis Baltiņš.

Pēc LOK atjaunošanas ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts kļūt par olimpisko mērķu aktīvu īstenotāju, pārorientējot savu psiholoģiju no pasīva vērotāja pozīcijām uz aktīvu darbošanos savas veselības, tautas un valsts nākotnes interesēs. Aizvien biežāk Latvijas sportisti piedalījās starptautiskajās sacensībās. LOK aicināja Latvijas, citu Baltijas valstu un pasaules sporta sabiedrību, visus labas gribas cilvēkus darīt visu iespējamo, lai nepieļautu vardarbību politisku mērķu sasniegšanā.

1991. gada augustā Latvijas Republika atgriezās pasaules valstu saimē. 1991. gada 18. septembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja sesijā, kas notika Berlīnē, nolēma atjaunot Latvijas Olimpiskās komitejas tiesības olimpiskajā saimē. Vienlaicīgi līdz ar Latviju olimpiskajā saimē atgriezās Lietuva un Igaunija. Visas trīs Baltijas zemes saņēma uzaicinājumus piedalīties 1992. gada ziemas OS Albērvilā un 1992. gada vasaras OS Barselonā.

Ilgi gaidītais brīdis bija pienācis – Latvija atgriezās olimpiskajā saimē. Ļoti īsā laikā tika sagatavots komandu starts ziemas un vasaras spēlēs. Pirmajā olimpisko spēļu gadā pēc ilgiem nebrīves gadiem Latvijas sportisti izcīnīja tikpat medaļu, cik pirmajā neatkarības periodā – divas sudraba (Ivans Klementjevs un Afanasijs Kuzmins) un viena bronzas (Dainis Ozols).

100 gadu laikā gan ziemas, gan vasaras olimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti, startējot neatkarīgās valsts rindās, izcīnījuši 30 medaļas.

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Afanasijs Kuzmins Dainis Ozols Ivans Klementjevs Latvijas Olimpiskā komiteja Olimpiskās spēles Vilnis Baltiņš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form