Kortīnā D'Ampeco atklāj VII ziemas olimpiskās spēles, kurām šeit vajadzēja risināties jau 1944.gadā, taču robu olimpisko spēļu rīkošanā iecirta Otrais pasaules karš. Tās bija pirmās olimpiskās spēles, kas risinājās Itālijā, tajās piedalījās vairāk nekā 800 sportistu no 32 valstīm un tika sadalīti 24 medaļu komplekti (vairāk nekā jebkurās no iepriekšējām ziemas olimpiskajām spēlēm). Pirmo reizi ziemas olimpiskajās spēlēs startēja PSRS komanda, kas arī ieguva visvairāk medaļu (tajā skaitā 7 zelta – arī visvairāk), bet PSRS hokeja izlase pārtrauca Kanādas dominēšanu (izšķirīgajās spēlēs PSRS uzvarēja Kanādu ar 2:0 un ASV ar 4:0). Ziemas olimpiskās spēles Kortīnā d'Ampeco kļuva par pirmajām, ko translēja televīzija, kā arī par pēdējām, kurās sacensības daiļslidošanā risinājās brīvdabas slidotavās.
Par lielāko spēļu varoni kļuva austriešu kalnu slēpotājs Tonijs Zailers, kurš ieguva trīs zelta medaļas, kā pirmais uzvarēdams visās trijās kalnu slēpošanas disciplīnā. Īpaši dramatiskas bija sacensības nobraucienā, kiur stiprā vēja dēļ līdz finišam aizkļuva tikai 28 slēpotāji no 75, turklāt astoņi no kritušajiem tika nogādāti slimnīcā. Milzu slalomā Zailers savu tuvāko sekotāju un tautieti Andrēasu Moltereru apsteidza par 6,2 (!) sekundēm, savukārt slalomā japāni Šigaru Igaiju – tieši par 4 (!) sekundēm (Šigaru kļuva par pirmo japāni, kas ieguva medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs).
Ātrslidošanā divas zelta medaļas ieguva Jevgeņijs Grišins (PSRS), kurš uzvarēja 500 m un 1500 m distancēs, turklāt 500 m distancē viņš atkārtoja pats savu pasaules rekordu (40,2 s). Latvijas sportisti PSRS komandas sastāvā vai citu valstu izlasēs šajās olimpiskajās spēlēs nepiedalījās. Tiesa, ASV hokeja izlases sastāvā spēlēja un sudraba medaļu saņēma Kenets Purpurs, taču nav zināms, vai tas bija latviešu izcelsmes hokejists.
1924.gadā šajā dienā par pirmo ziemas olimpisko spēļu čempionu kļuva amerikāņu ātrslidotājs Čārlzs Džutrovs, kurš uzvarēja 500 m distancē ar rezultātu 44,0 sekundes. Viņš nāca no trūcīgas ģimenes Leikplesidā, viņa tēvs bija slidotavas pārraugs un viņš iemācīja Čārlzu slidot. Pēc olimpiskajām spēlēm Džutrovs strādāja par grīdu mazgātāju, bet vēlāk viņš iekārtojās kādas Ņujorkas bankas apsardzes brigādē. Pirms trim gadiem 61 gada vecumā mira izcilais krievu augstlēcējs "kosmiskais" Valerijs Brumels. Viņš sešas reizes laboja pasaules rekordu, paceldams to 1963. gadā 2,28 m augstumā un vēl nevar zināt, cik augstu Brumels būtu lēcis, ja vien 1965. gada rudenī, braukdams ar motociklu, nebūtu cietis autonegadījumā un sakropļojis atspēriena kāju. Brumelam tika veiktas 29 (!) operācijas, viņš atgriezās sportā, taču augstāk par 2,06 m vairs neizlēca. 1964. gadā Brumels uzvarēja Tokijas olimpiskajās spēlēs un viņa duelis ar amerikāni Džonu Tomasu kļuva par vienu no dramatiskākajiem visās spēlēs (abi pārlēca 2,18 m). 1960. gada olimpiskajās spēlēs Brumels bija otrais. Pēc sportista karjeras piespiedu beigšanas Brumels nodarbojās ar sporta psiholoģiju, rakstīja grāmatas, noveles un operu libretus.