Allaž smaidošā Latvijas peldētāja Gabriela Ņikitina ar domām par Tokijas olimpiādi
Foto: Zigismunds Zālmanis

Latvijas peldētāja Gabriela Ņikitina 18 gadu vecumā debitēja Londonas olimpiskajās spēlēs, Rio dažādu iemeslu dēļ nestartēja, bet tagad plāno 2020. gadā pacīnīties par iespēju startēt Tokijas olimpiskajās spēlēs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sportistes vizītkarte
Gabriela Ņikitina, dzimusi 1994. gada 2. jūnijā Rīgā.
Vecāki: Mamma – Svetlana Ņikitina, peldētāja un peldēšanas trenere; Tētis – Vadims Ņikitins, savulaik Rīgas "Dinamo" hokeja komandas vārtsargs.
Treneri: Svetlana Ņikitina, Vladimirs Maslovskis, Gaļina Broka, Jeļena Solovjova, Vitālijs Solovjovs.
Augstākais sasniegums olimpiādēs: 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs 39. vieta 50 m distancē brīvajā stilā.
Uzstādītie rekordi: Vairākkārtējā Latvijas čempione un rekordu labotāja. Pirmo rekordu pārspējusi jau 2009. g., 15 gadu vecumā, peldot uz muguras. Pēdējos trīs valsts rekordsasniegumus 100 m brīvajā stilā un tauriņstilā (divreiz) labojusi šā gada aprīļa pēdējās dienās Baltkrievijas atklātajā čempionātā (meistarsacīkstes notika no 26. līdz 28. datumam) Brestā.
Klubs: "Olimpiskais Sporta centrs/Rīdzene".
Vaļasprieks: Ceļošana.
Interesanti: Gabrielas mamma Svetlana Ņikitina (dzimusi Isakova) 18 gadu vecumā (tāpat kā meita Londonā 2012. g.) ir piedalījusies 1988. gada Seulas olimpiskajās spēlēs, kur PSRS izlases sastāvā izcīnīja piekto vietu 4x100 m brīvā stila stafetē un 15. vietu 100 m brīvā stila distancē.

– Jums tāds savdabīgs un interesants vārds. Vai tikai savulaik nav dots, iespaidojoties no populārās Argentīnas tenisistes Gabrielas Sabatīni?

– Jā! Kā jūs to uzminējāt...

...savulaik, tāpat kā jaunībā, acīmredzot, jūsu vecāki, daudz televīzijā skatījos tenisa translācijas. Turpināsim par peldēšanu! Olimpiskajās spēlēs, tātad, pagaidām esat startējusi tikai vienreiz?

– Tikai 2012. gada Londonas olimpiādē. Tad 18 gadu vecumā biju jaunākā dalībniece mūsu Olimpiskajā vienībā. Savukārt pagājušogad gribēju tikt Latvijas komandas sastāvā uz Rio, taču diemžēl nesanāca... Mans peldēšanas biedrs Uvis Kalniņš, kurš Brazīlijas galvaspilsētā bija un startēja, atgriezies mājās stāstīja, ka Rio viss bijis daudz sliktāk, nekā Londonā... Gan dzīvošana, gan ēdināšana, gan arī tīri sportiskā puse.

– Tad varbūt 2020. gadā Tokijā būs labāk?

– Ļoti ceru, jo man ir nopietni plāni saistībā ar olimpiskajām spēlēm Japānas galvaspilsētā!

– Cik bieži jātrenējas, lai tiktu uz olimpiādi?

– Desmit reizes nedēļā! Pirmdienās un otrdienās divreiz, ceturtdienās un piektdienās tāpat, trešdienās un sestdienās pa reizei. Brīva ir tikai svētdiena.

– Jums patīk ceļot, bet, vai piedalīšanos, piemēram, Eiropas čempionātā peldēšanā, var pieskaitīt jūsu ceļojumu kolekcijai?

– Nē! Peldēšana ir mana pamatnodarbe, bet ceļojumos labprāt dodos atsevišķi no peldēšanas. Cenšos divas reizes gadā vai vismaz vienreiz kaut kur aizbraukt. Sacensības ir sacensības, bet atpūta un izklaide kaut kas pavisam cits!

– Kā sākās jūsu aizraušanās ar peldēšanu?

– Līdz sešu gadu vecumam ar ūdeni un peldēšanu biju uz jūs. Tad mamma aizveda mani uz Mārupes 15 metru baseinu, un tā tas arī sākās.

– Kāda ir jūsu mīļākā disciplīna?

– Tagad – tauriņstils jeb delfīns. Olimpiādē Londonā gan startēju 50 metros brīvajā stilā jeb kraulā.

– Tātad, pārsvarā esat "specializējusies" īsajās distancēs?

– Jā, 50 un 100 metros! Garās distances man padomā nav.

– Kas bija jūsu pirmie treneri un kas ir jūsu sporta pedagogi tagad?

– Vispār man peldēšanā ir bijuši pieci treneri: Svetlana Ņikitina, mana mamma, Vladimirs Maslovskis, Gaļina Broka, Jeļena Solovjova un Vitālijs Solovjovs. Mamma bija bērnībā, tad kādus septiņus gadus trenējos pie Maslovska, kurš būtībā izaudzināja mani par sportisti. Tagad nu jau kādus divus gadus trenējos pie Solovjova.

– Vai esat skaitījusi, cik reizes izdevies labot Latvijas rekordus?

– Tā īsti nezinu, grūti pateikt... Man šķiet, ka būs vairāk nekā 50, varbūt pat 100. Pēdējie trīs "krita" aprīļa beigās Brestā.

– Kādās sacensībās jūs plānojat piedalīties sezonas turpinājumā?

– No 26. līdz 28. maijam Ķīpsalas peldbaseinā notiks Latvijas čempionāts peldēšanā. Tagad man ir neliels savainojums, kura dēļ trenējos saudzējošā režīmā, taču līdz tam laikam viss būs kārtībā!

– Un cik reizes esat bijusi Latvijas čempiones godā?

– Es vienreiz gribu tā nopietni saņemties un saskaitīt gan savus titulus, gan rekordus. Pagājušajā gadā kopumā laboju 15 Latvijas rekordus, šogad trīs.

– Vai peldēšana Latvijā ar laiku varētu kļūt par profesionālu sporta veidu?

– Latvijā tā nav, bet es ļoti gribētu, lai būtu. Vispirms valstij vairāk jāieinteresē sportā jaunā paaudze. Lai bērni nāk ne tikai uz treniņiem, bet arī uz sacensībām just līdzi pieaugušajiem peldētājiem. Tepat tuvākajos kaimiņos Lietuvā un Baltkrievijā tā ir, bet Latvijā pagaidām diemžēl izpaliek...

– Jums ir 22 gadi, tūlīt pat – jūnija sākumā – paliks 23. It kā vēl sportista karjerai likt punktu par agru, bet tomēr... Pastāstiet, lūdzu, cik ilgi plānojat vēl startēt?

– Līdz 2020. gadam, Tokijas olimpiādei, noteikti. Tad man būs jau 26 gadi. Kā būs tālāk – tad jau redzēsim!

– Vai neesat jau domājusi par ģimenes dzīvi?

– Parunāsim par to pēc Tokijas olimpiskajām spēlēm...

– ...lai tā būtu! Bet kāds ir jūsu mīļākais ēdiens?

– Cūkgaļas šašliks ar frī kartupeļiem. Garšo arī suši, pārsvarā asie ēdieni.

– Un kāds ir jūsu iecienītākais dzēriens?

– Kokakola! Agrāk lietoju tradicionālo ar cukuru, taču pēdējā laikā esmu kļuvusi par "Cola Zero" lietotāju.

– Ar ko vislabprātāk nodarbojaties, kad netrenējaties un nepiedalāties sacensībās?

– Brīvā laika man ir ļoti maz... Bet, kad sanāk kāds brīdis, labprāt atpūšos mājās vai arī apmeklēju skaistuma salonu.

– Kāds ir jūsu iecienītākais informācijas avots?

– "Facebook", jo tur, manuprāt, var atrast visu! Patīk arī "Instagram", kur esmu izveidojusi savu profilu.

– Bet no Latvijas portāliem?

– Vislabprātāk lasu DELFI! Manā skatījumā tas šobrīd ir labākais no informācijas avotiem mūsu valstī.

– Ko varat novēlēt tiem jaunajiem sporta, īpaši peldēšanas, draugiem, kas tikko kā iesākuši vai domā uzsākt sportista gaitas?

– Jaunajiem peldētājiem gribētu novēlēt, lai viņi notic sev, nepadodas un iemīl savu sporta veidu līdz sirds dziļumiem! Lai jums līdzās labi atbalstītāji un treneri, soļojiet droši uz priekšu un nebaidieties, jo jums viss izdosies!

Tags

Gabriela Ņikitina Peldēšana Uvis Kalniņš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form