Viktors Ščerbatihs dzimis Dobelē, un vienmēr uzsvēris piederību šai nelielajai Latvijas pilsētiņai. Te iesākās arī viņa sporta gaitas, kas vēlāk, sadarbībā ar treneri Eduardu Andruškēviču, aizveda līdz pasaules un olimpiskajai slavai. Viktora Ščerbatiha profesionālā sporta karjera bijusi ilga un sekmīga - viņš piedalījies četrās olimpiskajās spēlēs, izcīnījis medaļas pasaules čempionātā un ilgu laiku "nelaida pie vārda" konkurentus Eiropas čempionātā, piecreiz kļūstot par Vecā kontinenta čempionu (2001., 2005., 2006., 2007. un 2008. gadā), vienreiz "uzceļot" sudrabu (2004. gadā) un trīsreiz saņemot bronzu (1997., 1999. un 2000. gadā).
Viktora slavas mirklis bija 2004. gada Atēnu olimpiskās spēles, kurās dobelniekam tikai 17,5 kilogramu pietrūka līdz olimpiskajai zelta medaļai, ko ieguva irānis Huseins Reza Zadehs. Īpaši svarīgs šis panākums Latvijas svarcēlājam bija tādēļ, ka viņš nupat bija atgriezies sportā pēc diskvalifikācijas - 2001. gadā par aizliegto preparātu lietošanu Ščerbatihs tika diskvalificēts uz diviem gadiem. Atgriešanās bija triumfāla - sākot ar 2004. gadu un Atēnu Olimpiādi, viņš nākamos četrus gadus papildināja savu pasaules un Eiropas čempionāta medaļu kolekciju, līdz 2007. gadā kļuva par pasaules čempionu. Par prieku un sajūsmu sava mammai Tatjanai, kura bija Viktora aktīvākā un kvēlākā fane, bet 2011.gadā aizgāja aizsaulē.
2008. gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs Viktors sasniedza savu karjeras rekordu raušanā, uzceļot 206 kilogramus smagu stieni, un vēlreiz kāpa uz olimpiskā goda pjedestāla, šoreiz gan uz trešā pakāpiena.
Pēc Sidnejas olimpiskajām spēlēm Ščerbatiha sportiskā karjera uzsāka lejupslīdi - Eiropas čempionātos Ščerbatihs kopš 2008.gada nestartēja, 2009.gada pasaules čempionātu sportists nepabeidza traumas dēļ, bet 2010.gada pasaules čempionātā palika bez rezultāta, jo grūšanā nespēja stieni pacelt nevienā no trijiem mēģinājumiem. Saasinājās ceļgalu un muguras problēmas, un 2012.gadā Ščerbatihs, zaudējot cerības kvalificēties Londonas olimpiskajām spēlēm, paziņoja par aiziešanu no profesionālā sporta, pievērsās biznesam un ģimenei - 2012. gada maijā Ščerbatihs arī kļuva par tēvu - viņa ģimenē piedzima meitiņa.
Pēc aiziešanas no sporta Ščerbatihs iesaistījās svarcelšanas dzīves norisēs, kurā tobrīd valdīja šķelšanās un konflikta situācija, kļūstot par neoficiālās Latvijas Svarcelšanas federācijas (LFS) prezidentu.
