Nākamnedēļ Rīgā svinīgi atklās Latvijas pirmajai olimpiskajai čempionei Inesei Jaunzemei veltītu piemiņas akmeni, informē Latvijas Olimpiskā komiteja.
Tēlnieka Ojāra Feldberga veidotais piemiņas akmens izcilajai sportistei Inesei Jaunzemei tiks atklāts otrdien, 21.maijā, plkst. 15.00, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas parkā (Rīga, Duntes iela 22), blakus ēkai, kurā Inese Jaunzeme nostrādāja ilgus gadus.
Jāpiezīmē, ka 21.maijs nav izvēlēts nejauši, jo šajā dienā Inese Jaunzeme svinētu savu 81. dzimšanas dienu.
Inese Jaunzeme ir pirmā Latvijas Olimpiskā čempione, kas tālajā 1956.gadā Melburnas Olimpiskajās spēlēs ar rezultātu 53,86 metri triumfēja šķēpmešanas sacansībās. Šī izcīnītā zelta godalga bija pirmā Latvijas sporta vēsturē.
Pēc sportistes karjeras beigām Inese Jaunzeme ilgus gadus strādāja par ārsti Traumatoloģijas un ortopēdijas institūtā. Inese Jaunzeme mūžībā aizgāja 2011.gada 13.februārī, 78 gadu vecumā, zaudējot cīņā ar vēzi.
Ineses Jaunzemes rezultātu attīstība bija strauja, jo vēl 1950.gadā viņas labākais rezultāts bija 34,60 metri, bet 1952.gadā jau 40,37 metri. Lielākā rezultātu un tehnikas attīstība sekoja, kad par viņas treneri kļuva Alberts Putāns, kas 1940.gados bija labākais Latvijas vesera metējs.
Inese Jaunzeme lielāko popularitāti iemantoja pirms 1956.gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm. Šajā gadā viņa kļuva par LPSR rekordisti Tallinā (49,36 metri).
1956.gadā Inese Jaunzeme bija ceturtā labākā šķēpmetēja pasaulē, atpaliekot vien no igaunietes Virves Rolaides, vācietes Almūtes Bremmeles un ungārietes Elizabetes Vigas. Melnburnas Olimpiskajās spēlēs viņa guva uzvaru ar rezultātu 53,86 metri, viņa kļuva par pirmo latvieti, kas Olimpiskajās spēlēs izcīnījusi medaļu. Pēc četriem gadiem Romas Olimpiskajās spēlēs zeltu šķēpmešanā izcīnīja cita Latvijas sportiste — Elvīra Ozoliņa. Ineses Jaunzemes straujā karjeras izaugsme šķēpmešanā gan neturpinājās.
Četras reizes kļuvusi par Latvijas PSR čempioni (1952, 1956, 1958, 1960), kā arī 1956. un 1957.gadā viņu atzina par Latvijas populārāko sportisti.
Latvijas rekords viņai piederēja laika posmā no 1956.gada 27.maija līdz 1959.gada 12.jūlijam, kopumā rekordu labojusi piecas reizes, uzlabojot to no 49,36 metriem līdz 55,73 metriem. Laika posmā no 1999.gada līdz savai nāvei viņa bija Latvijas Olimpiešu kluba prezidente. Viņa bija viena no ikgadējās Latvijas sakopšanas talkas idejas autorēm, 2002. gadā aizsākot "Lielās talkas" tradīciju.