Foto: PantherMedia/Scanpix
Nākotnē lielāku nozīmi iegūs katra sportista individuālā sagatavotība. Ātrāki, spēcīgāki, precīzāki, kopumā – labāki sportisti. Notiks vairāk individuālu treniņu un svarīgi būs tas, cik pats sportists būs gatavs gan fiziski, gan mentāli. Tas veicinās arī pieprasījumu pēc specializētiem treneriem. Tā par gaidāmajām izmaiņām tiešsaistes diskusijā – "Badmintona vīzija 2050" – lēma badmintona treneri un menedžeri no visas pasaules. Šī bija noslēdzošā diskusija ciklā, kuru Covid-19 pandēmijas laikā Zoom platformā organizēja Latvijas Badmintona federācijas ģenerālsekretārs Kristians Rozenvalds.

"2050. gadā vairums no sportistiem būs izcilā fiziskā kondīcijā un spēles gaita būs vēl vairāk atkarīga no atlētu mentālās sagatavotības. Es domāju, ka tas ietekmēs spēles rezultātu. Šobrīd jau ir veikti daudzi pētījumi par to kā mūsu smadzenes strādā, kā mēs pieņemam lēmumus, kā mēs reaģējam uz traucēkļiem. Biežāks un intensīvāks būs jauno tehnoloģiju izmantojums. Tiks veikti dažādi mērījumi, kas palīdzēs noteikt, kādi treniņi ir atbilstoši konkrētajam sportistam, jo piedāvājot nepiemērotus paņēmienus, tie var radīt frustrāciju, kas attiecīgi ietekmē arī sportista motivāciju," savu viedokli izteica pieredzējušies holandiešu treneris Henri Vervorts.

"Balstoties uz faktu, ka ir labāki spēlētāji, es domāju, ka izspēlēs būs garākas, sieviešu vienspēles būs līdzīgākas vīriešu vienspēlēm, lielāks fokuss būs tieši uz vienspēlēm un, protams, gaidīsim, ko mums atnesīs pludmales badmintons," diskusijā iesaistījās cits Holandes badmintona treneris Martijns van Doremalens, kurš no 1985. līdz 2012.gadam bija Nīderlandes nacionālās izlases galvenais treneris.

Van Doremalens uzskata, ka lai sekmētu sportistu attīstību vairs nepietiks tikai ar vienu treneri, kurš virspusēji pārzina visu. Treniņi kļūs personalizētāki. Aktuāli būs treneri, kas specializējušies noteiktā virzienā un darbā ar noteiktu vecuma grupu.

"Ja mēs skatāmies tieši uz treneriem, tad es domāju, ka sportistam būs viens galvenais badmintona treneris un vairāki speciālisti, kas arī ir badmintona treneri, bet ar konkrētu specializāciju. Piemēram, fiziskās sagatavotības badmintona treneris, kas pārzina tieši badmintona nepieciešamības, nevis vieglatlētikas vai futbola, tāpat arī mentālās sagatavotības badmintona treneris. Katrs treneris koncentrēsies uz noteiktu sagatavotības faktoru," savu nākotnes vīziju pastāstīja van Doremalens.

Pēdējo 30 gadu laikā badmintons ir piedzīvojis lielas pārmaiņas. No brīvā laika izklaides kļuvis par profesionālu sporta veidu. No lokāla sporta veida kļuvis par vienu no Olimpisko spēļu disciplīnām. Sportisti vairs netrenējas tikai četras reizes nedēļā, bet gan vismaz divas reizes dienā. Svara ziņā smagākās metāla raketes nomainītas uz vieglākām, kas ražotas no kompozītmateriāla. Un, ja pirms tam treneri bija izbijušie spēlētāji, tad tagad tie ir izglītoti profesionāļi," rezumē Martijn van Dooremalen.

Diskusijas dalībnieki, kā vienu no galvenajām prasmēm, kuru varēsim novērot nākotnes sportistos, redz spēju būt radošiem. To saprotot gan kā gatavību nevilcinoties rast radošu risinājumu neparedzētām, nestandarta situācijām. Kristians Rozenvalds kā vienu no iespējām akcentēja nepieciešamību jau agrīnā posmā spēlētājiem praktizēšanos citās radošās nozarēs, kas var stimulē radošuma attīstību, piemēram spēlēt mūzikas instrumentus, zīmēt, dejot, kā arī spēlēt šahu.
Covid-19 ierobežojumu laikā Latvijas Badmintona federācija rīkoja tiešsaistes bezmaksas seminārus badmintona treneriem, menedžeriem un tiesnešiem no visas pasaules. No 2.aprīļa līdz 19.maijā notika 4 vebināri badmintona treneriem, 3 vebināri badmintona tiesnešiem un 1 tiešsaistes diskusija. Šajos pasākumos kopā piedalījās vairāk nekā 500 dalībnieki, tai skaitā badmintona treneri un tiesneši no Indonēzijas, Taizemes, Indijas, Dienvidāfrikas, Kamerūnas, Marokas, Peru, Dominikānas, Meksikas, ASV, kā arī teju visām Eiropas valstīm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!