Portāla "Delfi" raidījumā par Covid-19 ietekmi un ierobežojumiem sprieda Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs, Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas (LKSSA) izpilddirektors Kaspars Gorkšs.
Pilnu raidījumu "Covid-19 ierobežojumi sportā" var noskatīties ŠEIT.
"Skrienot neviens hokeju nav iemācījies spēlēt. Ir divas lietas – mani mazāk uztrauc tie, kuri ir fanātiski sava sporta veida aizstāvji. Es nerunāju par hokeju, tas ir jebkurā sportā. Sportā mēs labi apzināmies, ka ir kritiskie brīži, kad tas bērn grib turpināt vai negrib turpināt nodarboties. Tas ir tīņa vecums, pirmā mīlestība, paliek kādā brīdī grūtāk, pubertāte, citi kārdinājumi. Tad to cilvēku jebkurā sporta veidā noturēt ir grūtāk," sacīja Koziols. "Tagad ar šiem ierobežojumiem, kad nevar sportot, es apsolu, ka būsim pazaudējuši (dalībniekus) ne tikai hokejā, bet vairākos sporta veidos. Cik lielu skaitu zaudēsim, nezinu – bet mēs būsim pazaudējuši, kuri aktīvi nodarbojas ar sportu. Tāpēc mūsu uzdevums ir pēc iespējas ātrāk atļaut bērniem, jauniešiem trenēties. Atliekam sacensības malā, bet trenēšanos ir jāatsāk, jo tas ir lielākais risks.
"Varu piekrist tajā daļā, ka sporta sektors gan Latvijā, gan ārvalstīs zaudēs aktīvo personu skaitu, jo tas nereti saistīts tieši ar dalību sacensībās. Kolēģei ir teikuši – ja nav dalība sacensībās, bet ir tikai trenēšanās, trenēšanās un trenēšanās, tad tas vienā brīdī "piegriežas". Ja ir tikai trenēšanās, tad ir tikai viens kolektīvs, ko redzi ikdienā. Tad kādam tas liek izvēlēties kādu citu aktivitāti, piemēram, mūziku, bet sports tāpat zaudē," viedokli paud Severs. "Bet nevajag arī tik pesimistiki, jo šis ir laiks jaunām iespējām. Hokeja piemērs. Laikam Valmieras klubs atbilstoši visām prasībām sadalīja laukumu sešās drošās zonās un aizvadīja indivudālus treniņus. Vecāki tagad pat ir ieinteresēti, un šīs nodarbības turpinās arī pēc tam – pusgada vai mēnešiem, vai gada, kad Covid-19 ietekme mazināsies."
"Ir tas skaistais teiciens, ka jaunieši ir mūsu nākotne. Es teiktu, ka jaunieši ir mūsu tagadne. Ja domāsim tikai par nākotni, tad tas plānošanas dokumentos izskatīsies skaisti un jauki, bet reāli jādomā par tagadni. Aicinām visus tomēr ņemt un izmantot tās iespējas, ko varam. Negatīvas ietekmes būs, protams," piebilst Severs.
Gorkšs arī aicināja izmantot iespējas uzlabot, pilnveidot un attīstīt sporta attīstību, līdz ar to nozare pēc krīzes varētu būt vēl spēcīgāka. "Man gribētos ticēt, ka sporta nozare no krīzes var iziet ārā daudz spēcīgāka, izturīgāka un daudz ko jaunu iemācījusies. Šobrīd iespēja nav izmantota līdz galam. Šobrīd ir epidemoloģiskā situācija, kas paģēr to, ka mums ir jārūpējas par savu veselību, jāstiprina imunitāte."
Gorkšs aicināja šajā ne visai vieglajā dzīves laikā plānveidīgi valsts pamatdokumentos nostiprināt sporta un fizisko aktivitāšu lomu. "Nevis runātu par mazām lietām, bet runātu par 300, 500, 1000 veseliem bērniem nākotnē. Tas droši vien būtu aicinājums Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai – ņemt piemēru no šī ne visai vieglā izaicinošā laika un nostiprināt sporta nozares lomu mūsu ilgtermiņa labklājībā, labsajūtā, psihiskā veselībā. Jāskatās ne tikai kā uz izaicinājumu, bet arī kā uz iespēju. Būt radošiem ne tikai treneriem, bet arī ierēdņiem, sporta funkcionāriem, federāciju vadītājiem."
