Viens gads vēl ir izņēmums, bet jau otro gadu sagatavots raksts varētu liecināt par tradīciju. Portāla "Delfi" sporta nodaļa pērn – iespējams, jaunās "Trīs Zvaigžņu balvas" iedvesmota – lēma izdalīt savus apbalvojumus Latvijas sporta nozares pārstāvjiem. Šogad paveicām to pašu. Kāda kategorija pazudusi, cita parādījusies pirmo reizi, bet atkal pēdējos 12 mēnešus vērtējam, rakstot tiešā valodā un neievērojot stingrus noteikumus.
Gada sportists
Jānis Bendziks: Kristaps Porziņģis
Pagājušās sezonas izskaņa Porziņģim bija neizteiksmīga, un laika gaitā atklājās, ka attiecības ar bijušo "Mavericks" galveno treneri Riku Kārlailu nebija pašas labākās, jo viņš nezināja vai nemācēja vai negribēja latvieti izmantot laukumā. Neraugoties uz to, Porziņģis pasaules spēcīgākajā basketbola līgā vidēji guva 20,1 punktu, izcīnīja 8,9 atlēkušās bumbas. Jā, viņš nospēlēja 43 no 72 spēlēm, taču kurš Latvijas sportists vēl savācis tādu statistiku sava sporta veida mekā? Šajā kontekstā nedrīkst aizmirst arī to, ka viņš nevarēja aizvadīt pilnvērtīgu sagatavošanās posmu, jo atlaba pēc operācijas, kuru veica, cerot uz vēlāku NBA sezonas sākšanu.
Turklāt kopš klājā nāca "Mavericks" komandas aizkulises no pagājušās sezonas, jānovērtē arī tas, kā Porziņģis šo situāciju risināja publiskajā telpā. Lai arī viņš starp rindām lika nojaust, ka nav īsti apmierināts, tomēr publiski neko nekritizēja. Ne tajos labākajos apstākļos Porziņģis demonstrēja produktīvu sniegumu, iekļuva ar komandu izslēgšanas spēlēs, kas nav maz.
Reinis Lācis: Kristaps Porziņģis
Turklāt pēc dažiem gadiem vairums, visticamāk, vairs neatcerēsies, ka, neskatoties uz stāvēšanu stūrī, Porziņģis sērijas piektajā spēlē trāpīja tālmetienu, ko Riks Kārlails nodēvēja par "gada lielāko metienu". Ja "Mavericks" būtu triumfējuši sērijas izšķirīgajā mačā, daudz kas varēja atrisināties citādāk. Porziņģis beidzot izslēgšanas spēlēs uzspēlētu pret kādu citu komandu, kas nevar mainīties pie katra aizsega (kā to dara "Clippers"). Savukārt paši "Mavericks" varbūt aizcīnītos ļoti tālu. Galu galā viņi divus gadus pēc kārtas līdz galam "nomocīja" reālus čempionu titula pretendentus.
Uldis Strautmanis: Kristaps Porziņģis
Ja ņemam vērā pēdējos gadus, tad +/- stabila sezona. Jā, traumas pēdējos mēnešos likušas par sevi manīt (un nedaudz šo tēmu arī analizēja Reinis), bet kopumā liepājnieks turpina apliecināt, ka ir Latvijas sporta "superstārs". "Mavericks" līdz galam nav izdevies atrast sinerģiju starp Kristapu un Luku un pārējo komandu, bet man šķiet, ka Džeisonam Kidam izdosies šo ķīmiju atrast līdz "play-off".
Piebildei par uzvarētāju, bet no cita aspekta: mēs – es domāju Latvijas prasīgie sporta līdzjutēji – īsti laikam neesam vēl sapratuši, ka mums Ziemeļamerikā ir tik daudz sportistu visaugstākajā pasaules līmenī. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra vai kāda cita līdzīga organizācija nobāl un "stāv pie ratiem".
Gada sportiste
Jānis Bendziks: Anastasija Grigorjeva
Atzīšu, ka, domājot par šo kategoriju, vispirms gribētos izvirzīt Jeļenu Ostapenko, taču zinu, ka mani kolēģi izcels viņas panākumus šajā sezonā. Man emocionāli gribas uzslavas teikt Anastasijai Grigorjevai. Grigorjeva jau iepriekšējās olimpiskajās spēlēs bija viena no favorītēm uz kādu no godalgām un iepriekš ļoti emocionāli pārdzīvoja savas neveiksmes. Pēc bērna laišanas pasaulē viņa atkal bija noskaņojusies iegūt olimpisko godalgu, lai arī neslēpa, ka nepārtraukti esot domājusi par karjeras beigšanu. Šoreiz Grigorjeva palika soļa attālumā, zaudējot gandarījuma turnīra mačā par olimpisko bronzu. Viņa atkal bija vīlusies, taču noskaņota piepildīt savu mērķi nākamajās olimpiskajās spēlēs Parīzē.
