Latvijas handbolisti kvalifikācijas ievadā ar rezultātu 21:27 piekāpās Slovēnijai, kas pērn pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas, un ar 29:25 pārspēja Nīderlandi.

"Spēlē ar Nīderlandi pirmajā puslaikā tiešām demonstrējām praktiski ideālu handbolu. Latvijas handbola problēma ir, ka mums brīžiem pietrūkst līdzvērtīgu maiņu. Pamatsastāva spēlētāji otrajā puslaikā nedaudz fiziski palūza. Bija vairāk tehnisku kļūdu, neizmantotu iespēju. Pirmais puslaiks? Protams, vienmēr kaut ko var atrast, ir kaut kādas nianses, kuras uzlabot, bet spēlējām patiešām labi. Jau pēc Slovēnijas spēles teicu, ka demonstrējām labu sniegumu. Uz priekšu virzījāmies soli pa solim. Bijām ļoti koncentrējušies spēlei pret Nīderlandi, visi spēlētāji bija gatavi. Viņi spēlē tādu aizsardzību, ko reti sanāk redzēt, bet viss sanāca pat negaidīti ideāli," Latvijas Handbola federācija (LHF) citē Uščina teikto.

Arī viens no valstsvienības līderiem Aivis Jurdžs jau pirms spēles atzinis, ka duelim ar Nīderlandi komanda bija labi sagatavojusies.

"Runājot par aizsardzību, domāju, ka ļoti liela nozīme bija Evaram Klešnikam. Viņš ilgi savā karjerā spēlēja Vācijas bundeslīgā, bija tur balsts aizsardzībā. Pat ar to, ka viņš vienkārši bija laukumā, Evars palīdzēja daudz. Komandas biedri varēja justies droši, šādam spēlētājam var uzticēties un domāt par savu sedzamo. Īstenībā akcentu gatavojoties vairāk pat likām uz uzbrukumu. Viss sanāca labi. Redzējāt, cik izsalcis bija Aivis Jurdžs. Klubā to iespēju uzbrukumā ir mazāk, bet te jutām lielu enerģiju, prieku par katriem vārtiem. Visa komanda dzīvoja līdzi. Otrajā puslaikā bija vairāk kļūdu, bet, domāju, iemesls bija tas, ka fiziski nogurām. Pietrūkst līdzvērtīgu maiņu, bet tajā pašā laikā nevaru teikt, ka otrie numuri nospēlēja slikti. Rihards Leja iemeta vārtus, Jānis Pavlovičs, arī Egils Politers. Cepuri nost, bet neliela līmeņa atšķirība ar vadošajiem spēlētājiem tomēr ir," skaidro Uščins.

Izlases galvenajam trenerim pārliecība par uzvaru bijusi jau pēc pirmā puslaika.

"Gribējām uzvarēt vismaz ar sešiem vārtiem, kāds pārsvars bija pēc pirmā puslaika. Beigās viņiem izdevās tikt nedaudz tuvāk. Bet mēs paši neizmantojām savas iespējas saglabāt lielāku pārsvaru. Ir, ko analizēt. Paši spēlētāji laukumā devās ar tādu enerģiju, ka bija redzams, cik ļoti viņi grib uzvarēt," uzsver Uščins.

Valstsvienības stūrmanis atzīmē arī Klešnika lielo lomu ārpus laukuma.

"Evars ir spēlētājs ar lielu pieredzi, kurš sportista karjerā jau ir kaut ko sasniedzis. Evars ir personība. Daudz runājām ar viņu. Likām visu kopā. Jāatzīmē, ka klimats komandā šajā sabraukumā bija lielisks. Ne tikai nostrādāja Evara ietekme, bet visi bija pilnībā gatavi cīņai. Netika runāts par kaut kādām citām problēmām. Kad bija runas, par ko citu, viens no spēlētājiem piecēlās kājās un pateica, ka nebūs diskusijas par citām lietām. Visi zināja, kāpēc esam savākušies kopā un ko gribam paveikt," stāsta Uščins.

Tāpat viņš izceļ Māra Veršakova sniegumu mačā ar Nīderlandi.

"Pret Nīderlandi zinājām, ka viņi vairāk pieskatīs Daini un Aivi, tādējādi Mārim radās brīvie robi. Tas ir viens, bet es labi pazīstu Māri un zinu, ka viņam lielu pozitīvu enerģiju deva tas, ka citu centru komandā nebija. Mārim bija liela pārliecība un nebija spiediena. Viņš ir tas spēlētājs, kurš var un vienmēr grib spēlēt pat visas 60 minūtes. Nebija jādomā par to, ka pēc vienas vai divām kļūdām tiks nomainīts. Domāju, tas viņam bija svarīgi. Ceru, ka viņš arī brīžos, kad būs citi centri, saglabās šo pārliecību," atklāj Uščins.

Nākamie mači tiks aizvadīti aprīli, kad divreiz būs jātiekas ar Igauniju.

"Esam redzējuši viņu spēles. Pirms spēles pret Nīderlandi tieši skatījāmies, kā viņi savā starpā spēlēja. Jā, gatavojāmies Nīderlandei, bet arī otru komandu sanāk paanalizēt. Igauņu spēles stils nemainās. Viņiem bija jāiztiek bez komandas līdera, kurš spēlē bundeslīgā. Viņam bija problēmas ar muguru, tagad vēl pārrāva krusteniskās saites, tādējādi sezona ir beigusies, un viņš nebūs arī pret mums. Ar tādu spēli kā pret Nīderlandi esmu pārliecināts, ka Latvija pozitīvu rezultātu sasniegs abās spēlēs," secina Uščins.

Latvijas izlase decembrī galvaspilsētā piedalīsies tradicionālajā Rīgas domes kausa izcīņā.

"Vēl uz papīra neesmu salicis sastāvu turnīram decembrī, bet, visticamāk, visu spēcīgāko sastāvu nesavāksim. Došu vairāk iespēju otrajiem numuriem, lai viņi iegūst pārliecību, ka var palīdzēt izlasei un ir tai vajadzīgi. Jāpadomā, kas Aivim Jurdžam ir gatavs dot desmit minūšu atpūtu, labajā malā ir jautājumi. Pievērsīšu vairāk uzmanības šādām lietām," domā Uščins.

Pēc divām aizvadītām spēlēm ar četriem punktiem līdere ir Slovēnija, pa diviem punktiem ir Latvijai un Nīderlandei, bet bez panākumiem cīnījusies Igaunija.

Kvalifikācijas turnīrā piedalīsies 32 valstu izlases, kas tika ielozētas astoņās grupās pa četrām komandām katrā. Gaidāmais kvalifikācijas turnīrs būs plašākais, kāds jebkad ir noticis. Eiropas čempionātam kvalificēsies katras grupas divas labākās komandas, kā arī četras labākās trešo vietu ieguvējas.

Eiropas čempionāta finālturnīram jau kvalificējušās tā organizatores Zviedrija, Austrija un Norvēģija, kā arī esošā Eiropas čempione Spānija. 2020.gadā Eiropas čempionātā pirmoreiz piedalīsies 24 valstu izlases (iepriekš - 16). Eiropas čempionāta finālturnīrs norisināsies no 2020.gada 10. līdz 26. janvārim.