Minimālā audzēkņu skaita palielināšana konkrētā komandu sporta veidā nevar ietekmēt sporta skolas darbību, jo tikai skola pati var noteikt, cik grupas atvērt, lai izpildītu normatīvos noteiktās prasības, pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
IZM šogad turpina pērn rudenī sākto darbu, pilnveidojot sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeli. Ministrija skaidroja, ka vienas no rosinātājām izmaiņām saistītas ar minimālā bērnu skaita pārskatīšanu mācību - treniņu grupās, tajā skaitā, komandas sporta spēļu grupās. Pēc ministrijas paustā, lai komandu kvalitatīvi sagatavotu dalībai sacensībās, jau treniņu procesā ir nepieciešams radīt sacensību norisei pietuvinātus apstākļus, vienlaikus samazinot bērnu pārslodzes riskus.
Nosacījumus par minimālo audzēkņu skaitu grupā būtu nepieciešams pārskatīt arī tāpēc, lai nodrošinātu vienotu pieeju grupu komplektēšanai starp grupām dažādos sporta veidos. Piemēram, šobrīd vairākos individuālajos sporta veidos minimālais audzēkņu skaits ir lielāks nekā komandu sporta veidos. Tā, vieglatlētikā grupā jābūt 12 audzēkņiem, bet futbolā - 10 audzēkņiem, savukārt vairākos citos sporta veidos, piemēram, basketbolā un volejbolā, minimālais audzēkņu skaita grupā jau šobrīd ir noteikts tik liels, lai būtu iespēja pieteikt konkrētās komandas dalību spēlē, pauda IZM.
Ministrija atgādināja, ka līdz 2017.gadam arī futbolā minimālais audzēkņu skaits grupā bija noteiks 14 bērni, taču pēc sporta federācijas ierosinājuma tas tika samazināts līdz 10 audzēkņiem grupā. Tā kā futbols ir komandas sporta veids, minimālo audzēkņu skaitu futbolā tiek rosināts palielināt.
Šobrīd ministrija sākusi konsultāciju procesu un lēmums par konkrētu izmaiņu veikšanu normatīvajos aktos tiks pieņemts pēc sporta organizāciju un izglītības iestāžu viedokļu uzklausīšanas.
Ministrija uzsvēra, ka jebkurām izmaiņām, ja tādas pieņems, nepieciešamības gadījumā tiks paredzēts pārejas posms, lai sporta izglītības procesā varētu veikt attiecīgas izmaiņas.
Tāpat ministrija vēlējās kliedēt publiskajā telpā izskanējušās bažas, ka diskusijai piedāvātās izmaiņas par minimālo audzēkņu skaitu grupā apdraud vairāku sporta skolu pastāvēšanu, īpaši izceļot futbolu.
Vienlaikus IZM skaidroja, ka nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un attīstīt savas prasmes un talantus kādā no sporta veidiem bērni var dažādos veidos. Viens no tiem - interešu izglītības pulciņi, kuros Latvijā kopumā sporta jomā iesaistīti vairāk nekā 47 000 bērnu un jauniešu. Savukārt profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs šobrīd trenējas aptuveni 40 000 bērnu, un šo skolu uzdevums ir sagatavot jaunos sportistus, tātad - sasniegt pēc iespējas augstākus sportiskos rezultātus.
Absolvējot sporta skolu, jaunieši saņem apliecību par valsts akreditētas profesionālās ievirzes sporta izglītības ieguvi.
Līdz 4.martam sporta federācijas sadarbībā ar sporta skolām aicinātas izvērtēt līdzšinējo sporta skolu finansēšanas kārtību, sporta veida grupu komplektēšanas nosacījumus un rezultatīvos rādītājus.
Savukārt marta sākumā plānots sākt klātienes tikšanās ar sporta federācijām, lai noslēgumā izstrādātu nepieciešamos grozījumus normatīvajos dokumentos.
Trešdien, 19. februārī, tika pārrunāts jautājums par profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas modeļa pilnveidi ar Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padomi, kas apvieno visu Latvijā akreditēto sporta skolu vadītājus.
Ministru kabineta noteikumos ministrija plāno izstrādāt grozījumus, lai pilnveidotu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas modeli ar mērķi paaugstināt ieguldīto valsts budžeta līdzekļu efektivitāti un sporta programmu īstenošanas kvalitāti.
IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs iepriekš norādīja, ka ņemot vērā sporta federāciju lomu sporta veida attīstībā, 2020.gada 7.februārī IZM nosūtīja vēstuli visām sporta federācijām, kuru sporta veidos tiek īstenotas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, aicinot sadarbībā ar sporta skolām un klubiem mēneša laikā pārskatīt un precizēt šobrīd noteiktos rezultativitātes kritērijus sportā un nosacījumus attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu, kā arī sniegt priekšlikumus citām izmaiņām.
Minētā vēstule esot aicinājums sporta federācijām līdzdarboties sporta skolu finansēšanas modeļa pilnveidē, sniedzot savu ekspertīzi un redzējumu par sporta veida grupu komplektēšanas nosacījumiem jeb kvalitātes, kvantitātes kritērijiem, rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī sniegt priekšlikumus par sistēmas attīstību kopumā.
Satraukumu šai sakarā pauda Daugavpils Olimpiskā sporta centra valdes loceklis, Latvijas Futbola federācijas klubu sacensību komitejas loceklis Vladimirs Šteinbergs, kurš uzskata, ka IZM rosināto grozījumu Ministru kabineta noteikumos rezultātā reģionos būtu jāslēdz virkne hokeja un futbola skolu.
Pēc Šteinberga paustā, noteikumu izmaiņu projekts paredz minimālā audzēkņu skaita palielinājumu gandrīz visos sporta veidos. Hokejā un futbolā tas plānots prasīt vismaz 16 audzēkņus grupā, kas esot vidēji divas reizes vairāk nekā paredz pašreizējais regulējums.
"No augstāk minētā ir secināms, ka pastāv satraukums par IZM vēstulē minēto, ka komandu sporta spēļu veidos minimālajam izglītojamo skaitam grupā jāatbilst skaitam, kas nepieciešams, lai pieteiktu komandas dalību spēlē," reaģējot uz Šteinberga sacīto pauda Severs, tomēr IZM ieskatā šāds nosacījums ir pamatojams ar profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas saturu un pašu sporta federāciju apstiprinātajiem sporta veidu noteikumiem un prasībām dalībai sacensībās dažādās vecuma grupās.
Tomēr arī Latvijas Futbola federācija (LFF) pievienojas viedoklim, ka IZM pašlaik rosināto grozījumu Ministru kabineta noteikumos rezultātā reģionos būtu jāslēdz virkne futbola grupu. LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks pauda, ka plānotie grozījumi atstās negatīvas sekas, un tas īpaši var attiekties uz mazajām sporta skolām, kur daudzās pašvaldībās futbola segments var tikt slēgts.
"Apzinot statistiku par, piemēram, Vidzemi un Ziemeļaustrumu reģionu, redzam, ka burtiski visās sporta skolās jaunā kārtība liktu atteikties no futbola. Tāpat tas lielajās pilsētās būtiski ietekmēs treniņu grupu lielumu un treneru skaitu, kas ir nodarbināti profesijā. Cietīs ne tikai statistika, bet arī paši bērni, kuriem ir interese būt futbolā. Samazinoties iespējām komplektēt grupas, arī tiem bērniem, kuri gribētu nodarboties ar futbolu, šāda iespēja, iespējams, būs liegta. Ja ar izmaiņām mērķis ir celt kvalitāti, redzam, ka efekts var būt gluži pretējs. Skaidrs, ka lielajās pilsētās bez sporta skolām ir sporta klubu piedāvājums, bet mazajās pilsētās tieši sporta skolas nodrošina bērniem fizisko aktivitāšu piedāvājumu," LFF citēja Pukinska teikto.
LFF tuvākajā laikā apkopos sporta skolu viedokli par to, kāda ir paredzamā ietekme uz futbola attīstību katrā reģionā, ja šādas izmaiņas stātos spēkā, kā arī piedāvās IZM specifisko rekomendāciju apkopojumu, aicinot IZM sēsties pie sarunu galda, lai saprastu sporta veidu specifiku un vajadzības, un diskutēt, kā prasības salāgot ar reālo dzīvi un kā panākt, lai tās atbalsta sporta veida attīstību.
