Kad atskan “Galva!”, tad pieliecies, nevis skaties – bija viens no padomiem, kad šonedēļ pirmo reizi mūžā klātienē nedaudz iepazinu burāšanu kā sportu. Nepilnas pusstundas nelielas sacensības bija aizraujošas, bet īstās sacensības atsevišķi posmi ilgst daudzas stundas, dažreiz arī braucieni naktī, bet dažas sacensības ilgst pat mēnešus. Sporta burāšana ar jahtu nav nekāds kruīza brauciens jūrā, kā varbūt varētu šķist no malas.

“Ja gadīsies iekrist, tad šī automātiski piepūtīsies. Kā izvilksim? Nu, kad pamanīsim, tad brauksim pakaļ. Nu, ar kādu 3.–4. reizi gan jau dabūsim iekšā,” ar melnā humora piedevu draudzīgi nosaka jahtas kapteinis Jānis Norde.

Kādas 20–30 minūtes izbaudījām burāšanu visā krāšņumā – pagriezieni, foks iekšā ūdenī, jahta pamatīgā slīpumā... Neslēpšu, ka tajā brīdī nebija tās labākās sajūtas, bet drošību deva pieredzējusī komanda līdzās. Ja jau krist, tad kopā ar profesionāļiem! Brauciena karstākajā brīdī Norde gan mierina, ka jahta neapkrīt.

“Vējš par daudz sagāž laivu, stūres lielākā daļa ir virs ūdens un jahtu vairs nevar pastūrēt – vēja spēks sagriež jahtas priekšgalu pret vēju (uzlūvē) un buru jahta apstājas. To sauc par bročingu, kas terminu skaidrojumā ir asa, spontāna, ar stūri izraisīta jahtas uzlūvēšana,” skaidro Norde.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!