Foto: LETA
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis intervijā izdevumam "Lietišķā Diena" norādīja, ka finansiālo problēmu dēļ nebūtu godīgi uz olimpiskajām spēlēm sūtīt tikai labākos, jo visi sportisti, kas izpildījuši normatīvus, ir pelnījuši startēt olimpiskajās spēlēs.

Jūlija pirmajā pusē Vrubļevskis paziņoja, ka , gatavojot 2012.gada budžetu, tiek izskatīta ideja aizliegt valsts kapitālsabiedrību ziedojumus sportam un kultūrai 2012.gadā un turpmāk, un tas var apdraudēt Latvijas dalību Londonas olimpiskajās spēlēs. Tagad Vrubļevskis atzīst, ka LOK "sabiezināja krāsas", lai panāktu reakciju un jau šobrīd "esam izdzirdējuši Finanšu ministrijas publiskus solījumus, ka 2012. gadā šajā jomā nekas nemainīsies, un tas jau ir daudz".

"Tā bija provokācija, jo ne reizi vien esam saskārušies ar situāciju, kad aizmuguriski tiek veiktas dažādas manipulācijas ar lēmumiem, ieskaitot izmaiņas valsts budžetam pievienotajā likumprojektu paketē. Tā tas bija 2009. gada jūnijā, kad mēs pēkšņi attapāmies, ka ir izslēgts UIN likuma 20. pants, un visiem uzņēmumiem bija liegta iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus ziedotājiem. Tas izraisīja diezgan asu reakciju gan no sporta organizācijām, gan kultūras un labdarības iestādēm, un politiķi, saprazdami, ka pieļāvuši kļūdu, attiecīgo lēmumu atcēla, atjaunojot iespēju ziedot," skaidro Vrubļevskis. "Mēs vairs negribam nonākt tādā situācijā, kad likums jau ir izmainīts. Tāpēc šo savu provokāciju veicām jau lēmuma pieņemšanas procesā. Finanšu ministrijas pārstāvji, sakot, ka esam kaut ko pārpratuši, no birokrātiskā viedokļa varbūt runā pareizi, bet no faktiskā aspekta, zinot, kā notiek lēmumu pieņemšana, viņi, manuprāt, mēģina mūs maldināt."

LOK prezidents atklāj, ka olimpisko spēļu gatavošanās četru gadu ciklā izmaksas no valsts budžeta tiek nosegtas 50% apmērā. Pārējie 50% LOK, federācijām vai sportistiem ir jāsameklē pašiem. "Ja mums šo iespēju – legāli meklēt naudu – grib atņemt, mēs bļaujam: ar 50% no nepieciešamās summas nevar pienācīgi sagatavoties. Faktiski šobrīd sanāk, ka Londonas spēļu programmai gan šogad, gan nākošgad trūkst pa 500 000 latu. Tā nauda – viens miljons latu divu gadu laikā – kaut kur ir jāsameklē. Ja mēs to varēsim izdarīt, viss būs kārtībā. Ja šīs summas nebūs, mēs dosimies pie valsts un teiksim – griežot vienā vietā, kompensējiet citā vietā un veidā! To var izdarīt daudzējādi, piemēram, atgriežoties pie atskaitījumiem no azartspēlēm un loterijām, kā tas bija līdz 2003. gadam. Daudzās valstīs nauda sportam tiek gūta, veicot atskaitījumus no akcīzes nodokļiem."

Vrubļevskis uzsver, "gadījumā, ja nebūs nodokļu atlaides, ziedojumu summas noteikti būs mazākas, un jautājums ir par to, vai vispār būs".

Tomēr Vrubļevskis noliedza iespēju, ka gadījumā, ja netiks savākta nepieciešamā nauda, uz olimpiskajām spēlēm varētu sūtīt tikai labākos, nevis visus sportistus, kuri izpildījuši normatīvus.

"Uzskatu, ka tas nebūtu taisnīgi pret sportistiem, treneriem un arī sporta veidiem. Nevar ierobežot viņu iespējas piedalīties pasaules lielākajā sporta forumā, kas faktiski ir katra sportista sapnis. Olimpiskās kvalifikācijas normatīvu līmenis ir ļoti augsts. Tādēļ tiem sportistiem, kas šīs prasības ir ievērojuši, mums nav morālu tiesību liegt šo iespēju. Šīs spēles viņiem ir svētki," piebilst LOK prezidents. "Ja naudas trūkuma dēļ ir jāatsaka sportistam iespēja piedalīties Olimpiskajās spēlēs, tad ir jānoraksta uz nulli viss viņa ieguldītais darbs. Mēs to nedrīkstam atļauties! Varbūt Krievija vai Amerika, kur ir desmiti, kas vienā sporta veidā izpilda A klases normatīvu, to var atļauties, bet mēs – ne. Uz spēlēm brauc Latvijas paši labākie atlēti, un tas ir jāatceras. Jā, Latvijas rekords peldēšanā bija Pekinas Olimpisko spēļu priekšsacīkšu līmenī, bet runa vienalga ir par mūsu valsts rekordistiem."

Runājot jau par nākamajām – 2014.gada Soču Ziemas olimpiskajām spēlēm – Vrubļevskis uzsvēra, ka gatavošanās ciklā trūkstot aptuveni pusmiljons latu gadā. "Finanšu ministrija ir paziņojusi, ka lielākā daļa finansējuma Olimpiskajām spēlēm ir no valsts budžeta. Taču tiek aizmirsts, ka šis finansējums tiek sadalīts starp ziemas un vasaras spēlēm. Gatavošanās Soču olimpiādei sākās tūlīt pēc Vankūveras spēlēm. Savukārt, lai pienācīgi sagatavotos Vankūverai, mums vasaras sporta spēļu dalībniekiem nācās pateikt – atvainojiet, bet šogad jūs saņemsiet par 25% mazāku finansējumu. Ja tagad samazinās iespējas saņemt finansējumu, mums "zieminiekiem" nāksies pateikt – ziniet, jums vajadzēs savilkt jostas vēl vairāk. Lai sagatavotos Soču spēlēm, trūkst apmēram 500 000 latu gadā."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!