Stratēģija paredz līdzfinansēt bērnu un jauniešu parasporta nodarbības Latvijas reģionos, proaktīvi iesaistot šādu treniņnodarbību nodrošināšanā vietējās pašvaldības un sporta aktīvistus. Līdzfinansējuma saņemšanas iespējas Latvijas Paralimpiskā komiteja var nodrošināt, pateicoties valsts budžeta finansējumam un "Mēness aptiekai", kas šogad kļuva par LPK ģenerālsponsoru. Pirmais šāda veida sadarbības pilotprojekts ir uzsākts Daugavpilī – otrā lielākajā Latvijas pilsētā, kam sekos sarunas arī ar citām Latvijas pašvaldībām.
Tikšanās laikā Valsts prezidenta kundze Andra Levite pozitīvi novērtēja Latvijas Paralimpiskās komitejas līdz šim paveikto paralimpiskās kustības attīstībā: "Es piekritu kļūt par paralimpiskās kustības patronesi, jo, manuprāt, šī kustība ir pelnījusi nonākt sabiedrības redzeslokā. Neviens no sabiedrības pārstāvjiem nevēlas stāvēt malā, mēs visi gribam būt pamanīti, novērtēti, un arī paralimpieši to ir pelnījuši."
"Šodien nodarbības laikā redzēju, ka bērnu sejas izstaro to, ko viņi juta. Viņi ir priecīgi, enerģijas pilni. Un tās ir emocijas, ko ikviens vēlas redzēt bērnos neatkarīgi no tā, vai viņi skrien paši savām kājām vai atrodoties ratiņkrēslā. Es ceru, ka Latvijas Paralimpiskajai komitejai pietiks enerģija dekādēm un tā neizsīks, jo Paralimpiskā sporta centra īstenošana tādā apmērā aizņems daudz laika un darba. Novēlu, lai projekts tiek īstenots tā, kā to esat iecerējuši," izteicās Levite.
Bērnu un jauniešu para sporta apvienības prezidente Natālija Novikova, pie kuras uz treniņiem ik nedēļu nāk bērni un jaunieši, kam bijusi cerebrālā trieka vai diska trūce dzemdību laikā, stāstīja, ka "regulārs sports šiem bērniem nepieciešams ne tikai fiziskai attīstībai, bet arī lai sniegtu nepieciešamo slodzi smadzeņu darbībai un attīstītu reakciju. Šie bērni daudz laika pavada rehabilitācijas centrā "Vaivari", kur māca un parāda, kādi vingrinājumi un kustības nepieciešamas, lai stiprinātu ķermeni. Taču pēc tam ir nepieciešams regulāri praktizēt šos vingrinājumus. Katram bērnam ir vajadzīga individuāla programma. Un ne katrai ģimenei ir iespēja to nodrošināt pašu spēkiem mājās. Tādēļ pastāvīga šādu treniņnodarbību pieejamība ir ļoti svarīga. Rezultāti un bērnu attīstības progress no šādām nodarbībām ir ievērojams."
Šobrīd uz apvienības organizētajām nodarbībām galvenokārt brauc bērni un jaunieši no Rīgas, Pierīgas, Līgatnes, Vangažiem un Ogres.
Novikova atzīst, ka šādu treniņnodarbību nodrošināšanai problēma ir infrastruktūras trūkums, kā arī finansējuma trūkums profesionālu treneru darba apmaksai. Šobrīd apvienība darbojas, pateicoties daudzu cilvēku brīvprātīgam darbam. Lai nodrošinātu treniņus un iesaistītu jaunus bērnus, apvienībā kā brīvprātīgie strādā treneri, palīgi un arī paši biedrības vadītāji.
Vienlaikus treniņnodarbības var notikt tikai vienu reizi nedēļā, jo apvienība par treniņa laiku esošajā sporta infrastruktūrā konkurē ar visām citām sporta organizācijām un sabiedrības daļām, un biežākiem treniņiem vienkārši trūkst telpu. Tādēļ arī Novikova ļoti cer, ka Latvijā tiks izbūvēts Paralimpiskais sporta centrs.
Viņa aicina arī reģionu iedzīvotājus būt aktīvākiem un meklēt sporta iespējas. Vienlaikus viņa atzīst, ka reģionos arī ir ļoti aktuāla sporta infrastruktūras nepieejamības problēma – bieži vienīgā sporta telpa ir vietējās skolas sporta zāle, kur nereti nav iespējams iekļūt ar ratiņkrēslu, jo līdz tai ved kāpnes, vai arī skolā nav cilvēkiem ar invaliditāti pielāgotu labierīcību.
Taču reizēm pieejamībai vajadzīgi vien nelieli uzlabojumi, ko var paveikt, ja ir pieprasījums no vietējo iedzīvotāju puses un atsaucība no pašvaldības vai skolas. Tādēļ arī viņa ļoti pozitīvi vērtē LPK uzsākto bērnu un jauniešu parasporta attīstības stratēģiju reģionos, jo tas varētu saaktivizēt reģionu iedzīvotājus.
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte vērsa Valsts prezidenta kundzes uzmanību, ka arī profesionālie parasportisti šobrīd Latvijā regulāri sastopas ar piemērotu treniņu vietu trūkuma problēmu. "Sportisti un viņu treneri mēģina radoši risināt šo problēmu, trenējoties gan Rīgas parkos, skolu stadionos, gan kaimiņu zālājos, vecu rūpnīcu telpās u. tml. Bērnu un pieaugušo organizācijas par iespēju izkustēties sporta telpās konkurē ar visām citām sabiedrības grupām un visiem Latvijā pieejamajiem sporta veidiem."
"Ļoti lielā mērā šo situāciju risinātu Paralimpiskais sporta centrs, kas ir kritiski vajadzīgs profesionālajiem sportistiem un sacensību organizēšanai, kā arī sniegtu iespēju organizēt vairāku dienu nodarbības un treniņnometnes bērniem no visas Latvijas, jo tajā ir paredzētas arī naktsmītnes," saka D. Dadzīte.
LPK ģenerālsekretāre Liene Apine pauda nožēlu, ka Paralimpiskā sporta projekta tālākā virzība šobrīd ir iesprūdusi valsts birokrātiskajos gaiteņos un izteica cerību, ka to tomēr būs iespējams īstenot.
