Neeksistējoši panākumi un sasniegumi lidmodeļu gaisa kaujās – sporta prēmiju dalīšanas īpatnības
Foto: Shutterstock

Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) otrdien lēma sadalīt gandrīz miljonu eiro dažādu sportistu prēmēšanai. Caurskatot masu medijiem nosūtīto garo prēmēšanas sarakstu, dažiem sportistiem pienākas balva par neeksistējošiem panākumiem, bet desmitiem tūkstoši eiro piešķirti par sasniegumiem daudziem sporta līdzjutējiem šķietami eksotiskos sporta veidos.

Kopumā LNSP naudas balvas rosināja piešķirt 207 sportistiem un sporta organizācijām, kopā atvēlot 974 364 eiro. Latvijas likumdošanā ir noteikti kritēriji sportistu prēmēšanai, un LNSP, "izstrādājot priekšlikumu Ministru kabinetam par naudas balvu piešķiršanu, ir jāizvērtē sacensību nozīmīgums, sacensībās piedalījušos valstu skaits un sportistu vai komandu skaits". Līdzās populāru sportistu vārdiem šajos sarakstos ierasti ir minēti daudzi citi, par kuru prēmēšanu allaž sabiedrībā raisās diskusijas.

Lai tiktu pie prēmijām, ir jāiziet zināma procedūra, sarakstus pārbauda vairāki cilvēki. Tāpat izskatīšanai Ministru kabinetā pienāktos nosūtīt precīzus dokumentus, kuros juridiski precīzi formulēti sacensību nosaukumi un precīzi minēti sportistu vārdi. Tomēr LNSP sagatavotais un žurnālistiem nosūtītais lēmumprojekts ir kļūdains un daži sportisti tikuši pie neeksistējošiem sasniegumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija, kas izstrādāja šo lēmumprojektu, vēlāk taisnojās, ka LNSP sēdē izskatīts korekts un precīzs dokuments. Kā skaidroja IZM valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs, kļūda "bija ieviesusies sagatavotajā lēmumprojektā, kurā konkrētā punkta daļa tiek atspoguļota jau citā formā, tādējādi tā tiek ievadīta un koriģēta manuāli". To, kādēļ žurnālistiem un sabiedrībai tika nodots kļūdainais dokuments un kurš ierēdnis izveidojis nepareizu lēmumprojektu, portālam "Delfi" ministrijā nevarēja izskaidrot. Tāpat portālam "Delfi" nav izdevies ieraudzīt "pareizo" lēmumprojektu, kurš esot izskatīts LNSP sēdē.

IZM medijiem izplatītais prēmējamo sportistu lēmumprojekts

Piemēram, kļūdainajā lēmumprojektā divkārtējam olimpiskajam čempionam BMX riteņbraukšanā Mārim Štrombergam un viņa trenerim Ivo Lakučam plānots piešķirt prēmiju par uzvaru pasaules čempionātā, kurā viņš šogad izstājās pusfinālā un netika labāko astotniekā. Par pasaules čempionu šogad kļuva Francijas sportists Žorī Dodē. Savā karjerā Štrombergs divreiz kļuvis par pasaules čempionu – 2008. un 2010. gadā, bet 2011. gadā izcīnīja sudrabu.

Prēmiju plānots piešķirt autosportistiem Ralfam Sirmacim un Artūram Šiminam par izcīnīto trešo vietu FIA Eiropas rallijkrosa čempionātā ("Euro RX"), lai gan abi vīri ar šo sporta veidu īsti nekad nav aizrāvušies, jo abi ir pazīstami kā rallija braucēji. Eiropas rallijkrosa čempionātā šogad trešo vietu ieguva norvēģis Tords Linerūds, bet neviens no Latvijas sportistiem Eiropas rallijkrosa čempionātā prestižākajā auto klasē šogad nestartēja. Tikmēr Eiropas rallijkrosa čempionātā "Super 1600" klasē startēja Artis Baumanis, iegūstot piekto vietu.

"Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru" paredz, ka attiecīgā sporta veida federācija pieteikumus sportistu prēmēšanai iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā. Sazinoties ar Latvijas Riteņbraukšanas federāciju un Latvijas Automobiļu federāciju portāls "Delfi" noskaidroja, ka organizācijas par šādiem panākumiem iesniegumus nav sniegušas.

Visticamāk, ka Sirmača un Šimina gadījumā ir notikusi kāda ierēdņa kļūda, rallija vietā ierakstot rallijkrosu. LAF skaidroja, ka uz IZM nosūtīts pieteikums prēmiju Sirmacim un Šiminam piešķirt par trešo vietu Eiropas rallija čempionāta kopvērtējumā, nevis rallijkrosā.

Savukārt Štromberga gadījumā, visticamāk, IZM darbinieki nejauši ir veikuši "korekciju" viņa sniegumam. Kā portālam "Delfi" skaidroja Latvijas Riteņbraukšanas federācijā, Štrombergam aicināts piešķirt balvu par pasaules čempionātā izcīnīto trešo vietu individuālā brauciena elites grupā ("time trial"). Šajā disciplīnā, kas nav olimpiskā un kas turpmāk vairs nebūs arī pasaules čempionāta vērtējumā, 16 labākie sportisti cīnījās par labāku starta vietu galvenajās sacensībās, kas vēlāk Štrombergam bija neveiksmīgas.

Severs uzsvēra, ka "šīs ir tehniskas neprecizitātes, kuras tiek novērstas, turklāt tās neietekmē piešķiramās naudas balvas apjomu". IZM valsts sekretāra vietnieks gan solīja, ka izskatīšanai Ministru kabineta 2016 .gada 6. decembra sēdē tiks iesniegts atbilstoša satura Ministru kabineta rīkojuma projekts.

LNSP kopā ar sabiedrībā pazīstamu sportistu un zināmu sporta veidu prēmēšanu dāsnas naudas balvas aicina piešķirt mazpazīstamiem sporta veidiem, par ko parasti sabiedrībā raisās diskusija. Piemēram, pie prēmijām tikuši pēdējos gados strauju popularitāti guvušie bodibildinga, fitnesa un bodifitnesa sportisti, kāršu spēles bridža pārstāvji, taku orientēšanās sporta veida censoņi, arī suņu kamanu sporta sacensību dalībnieki.

Savukārt vairāk nekā 15 000 eiro prēmijas saņems Latvijas Aerokluba pārstāvji par izcīnītajām vietām "pasaules čempionātā F2 lidmodeļu sportā gaisa kaujās komandā" un "pasaules čempionātā raķešu kosmiskā modelisma sportā S8E/P kategorijā". Piemēram, Māri Brakovski rosina prēmēt ar 7115 eiro "par pasaules čempionātā Raķešu kosmiskā modelisma sportā izcīnīto pirmo vietu S8E/P kategorijā". Salīdzinājumam, olimpiskā sporta veida – pludmales volejbola – Eiropas U-22 čempiones Tīna Laura Graudiņa/ Anastasija Kravčenoka katra saņems 2561 eiro, bet pasaules junioru čempione skeletonā Lelde Priedulēna varēs tikt pie 4269 eiro lielas prēmijas.

Source

Tags

Lasāmgabali
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form