Piemēram, kriketam visā pasaulē ir aptuveni 2,5 miljardi līdzjutēju, un tas ļoti iecienīts sporta veids ir Anglijā, Indijā, Austrālijā un Dienvidāfrikā, kā arī vairākās Āzijas valstīs. Savukārt lauka hokejam esot ap diviem miljardiem līdzjutēju, un šajā spēlē dominējošās valstis ir Austrālija, Nīderlande, Vācija, Anglija, Jaunzēlande. Sieviešu konkurencē lauka hokejs populārs ir Ziemeļamerikā.
Beisbols un amerikāņu futbols galvenokārt asociējas ar Ziemeļameriku, kur šiem sporta veidiem arī ir lielākie tirgi. Tomēr beisbolu spēlē arī Japānā un Dienvidamerikā, un par to fano aptuveni 500 miljoni cilvēku. Amerikāņu futbols augstākajā līmenī ir tikai Ziemeļamerikā, tomēr šim sporta veidam līdzi jūt līdz 400 miljoniem fanu.
Latvijā ir iespējas trenēties kriketā, beisbolā un amerikāņu futbolā, savukārt lauka hokejs šajā valstī īsti tā arī nav pieejams. Lai arī uzņēmumu datu bāzē "Lursoft" ir reģistrēta Latvijas Lauka hokeja federācija, tomēr kontakti ar šo organizāciju nav atrodami. Ar pārējo federāciju prezidentiem portālam "Delfi" izdevās sazināties, kuri arī pastāstīja par saviem sporta veidiem un to situāciju Latvijā.
Beisbols – lielas iespējas kļūt populāram Latvijā neesot
Saruna ar Latvijas Beisbola federācijas prezidentu Andi Ansonu.
Cik daudz sportistu Latvijā šobrīd nodarbojas ar beisbolu?
Šobrīd Latvijā ir trīs komandas, līdz ar to tie ir 60 līdz 80 spēlētāji. Spēles tiek aizvadītas tikai Latvijas Universitātes beisbola laukumā Lomonosova ielā, citas vietas šobrīd mums nav. Tur viss ir iekārtots tā, lai ir ērti spēlēt. Par citu laukumu izveidi reģionos nav domāts, ir bijušas sarunas ar Jelgavu par laukuma izveidošanu Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra teritorijā, bet nekas vairāk.
Kādas ir beisbola perspektīvas Latvijā?
Par beisbola perspektīvām šobrīd ir grūti teikt. Galvenā lieta ir tā, ka mums vēl nav izveidota jauniešu sistēma, līdz ar to perspektīvas droši vien mums nav ļoti lielas. Piemēram, Lietuvā kādu laiku ir sistēma, un viņiem nesen izdevās izaudzināt pirmo profesionālo spēlētāju, kurš spēlē Amerikā. Pagaidām šis viss ir entuziasma līmenī, bet ir skaidrs, ka jāpiesaista bērni. Tas, savukārt, prasa finanses, bet šobrīd nav skaidrs, no kurienes tās ņemt. Varbūt, ka nākotnē kaut kas izdosies.
Vai beisbolu iemācīt cilvēkam, kurš no šī sporta veida neko daudz nesaprot, ir sarežģīti?
Beisbols ir neparasts un pat sarežģīts sporta veids. Noteikumu ir ļoti daudz, un kad mēs sākām ar to nodarboties, tad vairākas lietas nebija skaidras. Tur daudz un dažādu nianšu. Šobrīd varētu teikt, ka mums gandrīz viss ir skaidrs par šo sporta veidu, pilnīgi visu par beisbolu nezina neviens.
Kādos turnīros Latvijas beisbola spēlētāji piedalās?
Mums ir Latvijas čempionāts un Baltijas čempionāts, kuru organizējam mēs, Lietuva, Igaunija, Krievija un Baltkrievija. Latvija Baltijā startē ar izlasi, pārējās valstis piedalās ar klubiem. Pagājušajā gadā bija deviņas komandas. Turnīrs notiek pa posmiem, komandas sabrauc uz vienu vietu un izspēlē mačus. Izlasei katru otro gadu ir arī Eiropas čempionāta kvalifikācija.
Uz Baltijas fona izskatāmies vidēji. Mēs spēlējam C divīzijā, Lietuva - B divīzijā. Pagājušajā gadā bija liels progress, jo pirmo reizi Eiropas čempionātos izcīnījām divas uzvaras. Tas bija liels sasniegums.
Kas ir jādara, lai beisbols Latvijā iemantotu popularitāti?
Latvijā beisbols baigi populārs laikam jau nevar kļūt. Šajās zemēs ar to nodarbojas interesenti un entuziasti. Eiropā beisbola popularitāte pieaug lēnām, kamēr tas ļoti populārs ir Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Āzijā.
Beisbola skaistums ir tajā, ka tas vienlaicīgi ir gan komandas, gan individuālais sporta veids. Komandu sporta veids beisbols ir aizsardzībā, bet uzbrukumā tas jau vairāk ir individuāls.
Krikets – Latvijā to pārsvarā spēlē iebraucēji no citām valstīm
Saruna ar Latvijas Kriketa federācijas prezidentu Sundaru Vaidesvaranu.
Cik ilgi Latvijā spēlē kriketu un vai ir daudz vietējo spēlētāju?
Latvijā kriketu spēlē vairāk nekā desmit gadus, un mūsu spēlētāji pārsvarā ir ārzemnieki, kuri nāk no valstīm, kur šis sporta veids ir populārs. Viņi šeit ir pastāvīgi iedzīvotāji, arī es esmu naturalizēts Latvijas pilsonis. Pagaidām mums bijuši tikai daži latviešu spēlētāji. Piemēram, Igaunijā vietējo spēlētāju ir daudz vairāk.
Latvijā esam viena komanda. Vairākus gadus notiek Baltijas sacensības starp Igaunijas un Lietuvas komandām. Arī šogad startēsim. Pie Tukuma lidlauka mums ir laukums, tur varam aizvadīt savus mačus. Šogad tur sacentāmies ar komandu no Beļģijas, bet tagad vācamies kopā, lai Igaunijā aizvadītu pirmā posma sacensības. Pagājušajā gadā kļuvām par Baltijas čempioniem.
Cik var noprast, tad tas viss ir uz pašu spēlētāju entuziasma balstīts.
Tieši tā. Vēlamies un mēģinām popularizēt šo sporta veidu. Es noteikti gribētu, lai Latvijā kriketam ir perspektīvas. Lielākā problēma ir tā, ka šī spēle ļoti atšķiras no tām, kas Latvijā ir populāras. Iedzīvotāji nepazīst šo sporta veidu, un īsākajā formātā mačs notiek trīs stundas, kas ir divas reizes ilgāk nekā futbola spēle. Krikets ir jāspēlē ārā. Ziemā mēs trenējamies arī telpās, bet baudīt šo spēli var tikai ārā. Laika apstākļi šeit mums ir tādi, kādi ir.
Kā jūs mēģināt popularizēt kriketu?
Vairākkārt esam devušies uz skolām, lai jauniešus iepazīstinātu ar šo sporta veidu. Vienu gadu mums bija sadarbība ar Latvijas sporta akadēmiju, un krikets tika piedāvāts kā izvēles priekšmets. Bija arī cilvēki, kas bija ieinteresēti. Mēs turpinām skatīties uz priekšu. Arī vairāki apmaiņas studenti no Āzijas valstīm vēlas spēlēt.
Vai krikets ir sarežģīts sporta veids?
Iemācīt kriketu cilvēkam, kurš pilnībā nepazīst šo spēli ir sarežģīti, taču tas nav neiespējami. Plānoju, ka jaunajiem spēlētājiem spēles pamatus un tehniku var iemācīt telpās, bet spēlēt sāksim tikai ārā, kad to atļaus laika apstākļi. To, ka jaunos var apmācīt pierāda Igaunija, kas ar savu izlasi startē zemākā līmeņa starptautiskajās sacensībās.
Kas kriketu padara par tik populāru sporta veidu pasaulē?
Kriketu var spēlēt jebkurš. Tas nav tā kā basketbolā, kur vajadzīgi gara auguma spēlētāji. Nav nepieciešama speciāla fiziska sagatavotība. Šajā spēlē svarīga ir tehnika, kas to padara par skatāmu sporta veidu. Lai labi mestu un sistu bumbiņu vajadzīga arī laba roku un acu koordinācija. Kriketā svarīgs ir arī psiholoģiskais elements. Tāpat tas ir ļoti neparedzams, jo līdz pēdējai minūtei nav zināms, kurš uzvarēs. Tā ir komandas spēle, kurā jābūt gan labiem metējiem, gan labiem sitējiem.
Kriketā spēles var risināties piecas dienas, un cilvēki brauc šīs piecas dienas atbalstīt par savu komandu.
Amerikāņu futbols – Latvija vadošā valsts Baltijā
Saruna ar Latvijas Amerikāņu futbola federācijas prezidentu Matīsu Stabulnieku.
Cik liela ir amerikāņu futbola spēlētāju saime Latvijā?
Mums ir divas komandas, kuras nopietni nodarbojas ar amerikāņu futbolu. Tās abas atrodas Rīgā - "Riga Lions" un "Riga Lions juniori", līdz ar to aktīvie spēlētāji varētu būt no 60 līdz 80. Tad komandu sagataves ir Daugavpilī, Ikšķilē un Liepājā, kur puiši vēlas sākt spēlēt.
Cik sarežģīti ir iekārtot spēles laukumu?
Lai aizvadītu spēli, ir jāsavelk līnijas uz laukuma. Visā Eiropā ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi stadioni ar visiem marķējumiem, kas ir paredzēti amerikāņu futbolam. Parasti izmanto parastu futbola laukuma, uz kura savelk līnijas, bet pie futbola vārtiem saliek sešus metrus garas kārtis vai trubas, kas kalpo kā vārti amerikāņu futbolam.
Ņemot vērā, ka šim sporta veidam nepieciešams īpašs ekipējums, vai amerikāņu futbols ir dārgs?
Amerikāņu futbolam nepieciešama ķivere un bruņas. Ķivere ir dārgākā, kas maksā aptuveni 150 eiro, bet bruņas var dabūt no 50 eiro. Vienmēr var atrast lietotu ekipējumu, kas kalpos tikpat labi.
Kādas ir šī sporta veida perspektīvas Latvijā?
Es domāju, ka perspektīvas ir lielas. Ja cilvēki tiktu vairāk informēti par šo sporta veidu, tad interese noteikti būtu. Šeit var spēlēt dažādu miesas būvju cilvēki, tādā veidā mēs varam piesaistīt tādu izmēru cilvēkus, kas citos sporta nevar atrast sev vietu. Visā Eiropā šis sporta veids attīstās. Domāju, ka Latvijā pēc pāris gadiem tas varētu kļūt par vērā ņemamu sporta veidu.
Vai radniecība ar regbiju nevar atņemt potenciālos spēlētājus?
Radniecība ar regbiju netraucē. Ir kaut kādi spēlētāji nākuši pie mums trenēties, tomēr agri vai vēlu viņi saprot, ka amerikāņu futbols ir pilnīgi kaut kas cits. Šis sports ir taktiski sarežģītāks, un tikai ar fiziskajiem dotumiem nevar tikt cauri. Daudz laika treniņos tiek pavadīts pie tāfeles, mācoties taktiskās nianses.
Ko jūs darāt, lai popularizētu amerikāņu futbolu jauniešiem?
"Riga Lions juniori" komandai šis ir pilotgads, un tur mēs pieņemam bērnus vecumā no 10 līdz 15, 16 gadiem. Līdz ar jauno mācību gadu mēģināsim vairāk pa skolām pareklamēties, un ja būs interese, tad sāksim treniņus dalīt pa grupām. Visā Eiropā pieņemta prakse, ka treniņu grupas ir 10, 12, 14, 16, 18 gadus veciem bērniem.
Latvija kopā ar Baltkrieviju izveidojusi starptautisko turnīru "Baltic Sea League". Kā mēs izskatāmies uz Baltijas fona?
Turnīra tabulā "Riga Lions" ir trešajā vietā. Ja izdodas uzvarēt nākamās divas spēles, varēsim pacīnīties par pirmo un otro vietu. Tad izslēgšanas spēles un jāmēģina tikt uz finālu. Vadošās trīs komandas ir spēkos līdzīgas, tāpēc viegli nebūs. Es gribētu teikt, ka mēs Baltijā esam visiem priekšā, jo mums vienīgajiem ir nodibināta federācija, kas atzīta sporta federāciju padomē. Starptautiskajai līgai esam vieni no idejas autoriem un organizatoriem, un drīzumā būsim iestājušies Starptautiskajā amerikāņu futbola federācijā.
Kā jūs pamatotu, kāpēc amerikāņu futbols ir skaists sporta veids?
Ja mazliet iedziļinās un izprot amerikāņu futbolu, tad tas ir interesantākais komandu sporta veids. Tas ir neparedzams, fizisks un skatāms. Katrai komandai, katram trenerim ir sava pieeja. Ir milzīgs skaits variāciju, kā aizsardzība var spēlēt pret uzbrukumu, un kā uzbrukums pret aizsardzību.