"Es negribēju braukt uz Universiādi, jo tur nepiedalījās mani galvenie konkurenti - visi gatavojās pasaules čempionātam," aģentūrai "allsport.ru" izteicās sportiste. "Taču mums piespiedu kārtā lika braukt uz Kazaņu, kas, iespējams, ir atstājis negatīvu iespaidu. Turnīrs bija ilgs. Piedalīties trijās individuālajās disciplīnās un vēl komandu jauktajā stafetē - tas ir smagi."
Jefremova Universiādē izcīnīja četras zelta medaļas, bet patlaban Barselonā notiekošajā pasaules čempionātā krievu sportiste spējusi tikt tikai pie vienas sudraba godalgas 100 metros brasā, kur piekāpās jaunajai pasaules rekordistei, lietuvietei Rūtei Meilutītei.
Krievija šajā Universiādē izcīnīja rekordskaitu zelta medaļu - 292, no kurām 155 bija zelta, un šīs valsts izlasē bija iekļauti 18 olimpiskie čempioni. Salīdzināšanai - otra medaļām bagātākā valsts šajā Universiādē bija Japāna - 84 medaļas, no kurām zelta - 24.
Krievijas sporta ministrs Vitālijs Mutko gan izteicies, ka sportisti paši ir izteikuši vēlēšanos piedalīties savā mājas Universiādē, un augstākā līmeņa profesionālo atlētu klātbūtne studentu izlasē ir Krievijas "atšķirīgā īpatnība".
"Kā gan es varu ierobežot jauna sportista, otrā trešā kursa studenta vēlmi startēt, ja viņš nekad nav piedalījies Universiādē? Pat ja viņš ir olimpiskais čempions. Mūsu sportistiem ir liela vēlme startēt savās mājas sacensībās," apgalvo ministrs.
Sacensību nolikums paredz visai plašu vecuma amplitūdu - no 17 līdz 28 gadu vecumam, tāpēc teorētiski Universiādē var piedalīties jebkurš profesionāls sportists, kurš studē. Lielākā daļa valstu gan uz šo sporta forumu izvēlas sūtīt "otrā sastāva" sportistus vai vispār amatierus.
Universiāde, kas ir pasaules studentu sporta spēles, notiek reizi divos gados.
