Apjomīgais "Latvijas sporta veidu tops" šoruden izveidots jau septīto reizi, un tajā apkopoti dati par sporta nozares aktualitātēm un attīstības tendencēm kopš 2009. gada. Šogad pētījuma ietvaros analizēti 55 sporta veidi, kuru popularitātes indekss noteikts, balstoties uz sabiedrības aktīvo un pasīvo līdzdalību, sporta veidu statistiskajiem rādītājiem, kā arī kopējo sporta notikumu auditoriju TV un interneta vidē.
Par regulāru tradīciju kļuvušais pētījums veikts, apkopojot iedzīvotāju vidū veiktās aptaujas un publiski pieejamos datus un pēc vienotas metodoloģijas izvērtējot nozares dinamiku pēdējo desmit gadu griezumā. Jaunākie pētījuma rezultāti vēsta, ka topa līderis futbols ir ieguvis par vienu pozīciju augstāku vietu nekā pirms diviem gadiem, kad tika veikts iepriekšējais pētījums, otrajā vietā aiz sevis atstājot basketbolu. Savukārt trešajā vietā ierindojas vieglatlētika, kas no 2016. gada līderpozīcijām kritusies par divām vietām. Apkopotie rezultāti ļauj secināt, ka arī šajā periodā sporta veidu popularitāti lielā mērā ietekmējuši vispasaules centrālie sporta dzīves notikumi, kā arī pašmāju sportistu gūtie panākumi. Futbola augstās pozīcijas skaidrojamas ar šogad Krievijā notikušo Pasaules kausu, kā arī ar šī sporta veida plašo pieejamību un faktu, ka šobrīd Latvijas Futbola federācijā reģistrēto sportistu skaits sasniedz jau teju 17 tūkstošus, kamēr basketbolā, hokejā un vieglatlētikā tas ir krietni zemāks.
Izvērtējot sabiedrības aktīvo un pasīvo līdzdalību dažādos sporta veidos, tika apskatīti gan tie sporta veidi, ar kuriem iedzīvotāji pēdējā gada laikā nodarbojas paši, gan tie, kuriem ikdienā tiek sekots līdzi. Tādējādi kā sportiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju iecienītākās sporta aktivitātes tika atzītas vieglatlētika, peldēšana un riteņbraukšana, turpretī klātienes un neklātienes sporta notikumu skatītāju topa augšgalā atrodas hokejs, futbols un basketbols. Šī gada populārākie notikumi TV ekrānos bijuši Pjončhanas Ziemas olimpiskās spēles, Pasaules kauss futbolā un pasaules čempionāts hokejā. Aptauja liecina, ka 60% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem pēdējā gada laikā vismaz reizi mēnesī ir sportojuši, tostarp 40% to darījuši reizi nedēļā un biežāk. Aktīvāki ir jaunākie vīrieši vecumā līdz 34 gadiem. Kā vēl viens būtisks rādītājs vērtējama arī jaunās paaudzes iesaiste, kas, par spīti tam, ka kopējais jauniešu skaits vecumā no 10 līdz 19 valstī kopš 2009. gada ir būtiski krities, sporta iestāžu audzēkņu īpatsvars aizvadītajā gadā ir sasniedzis neredzēti augstus rādītājus, liecinot par sportisko aktivitāšu aizvien pieaugošo lomu.
"Visās demogrāfiskajās grupās Latvijā sporta pasākumiem līdzi seko 70-80% iedzīvotāju. Uz sportistu apģērbiem, atkarībā no panākumiem vai sabiedrības intereses, ir no 2 līdz pat 10 dažādiem sponsoriem. Tas liecina, ka interese par sportu ir no abām pusēm – gan no auditorijas, gan no zīmoliem, kas vēlās sportu izmantot savā mārketingā. Mūsu pētījuma mērķis ir sniegt racionālu pamatu lēmumiem par investīcijām sporta pasākumu sponsorēšanā, kā arī palīdzēt mārketinga speciālistiem ar dažādiem rīkiem un mūsu ilggadīgo pieredzi sporta mārketingā, ko pilnveidojam jau kopš 2009. gada," komentē mediju aģentūras "Mindshare" vadītājs Ansis Štāls.
Kā liecina aptaujas rezultāti, par Gada sportistu iedzīvotāji visbiežāk būtu gatavi atzīt jauno tenisisti Jeļenu Ostapenko (11,3%), bokseri Mairi Briedi (10%) un basketbolistu Kristapu Porziņģi (7,8%), no kuriem visi trīs ir demonstrējuši izcilu sniegumu pasaules sporta sacensību kontekstā. No Latvijā notiekošajiem sporta pasākumiem atpazīstamākais līdzīgi kā iepriekš bijis "Lattelecom" Rīgas maratons, par ko zināja 73% aptaujāto. Vairāk nekā puse jeb 51% iedzīvotāju bija dzirdējuši arī par "ZZ Čempionātu" un teju tikpat daudz (50%) par "Ghetto Games" sacensībām. Starp pašmāju sportistiem, kuri aktīvi komunicē sociālajā tīklā "Instagram", vislielākais sekotāju skaits ir Kristapam Porziņģim, kam otrajā vietā seko hokejists Zemgus Girgensons un ielu vingrotājs Daniels Laizāns. Savukārt, aplūkojot ar sportu saistītu personu profilus, līderos pārliecinoši izvirzās Renārs Zeltiņš, Armands Simsons un Māris Šlēziņš.
Ņemot vērā sporta industrijas attīstības virzienus, šogad pirmo reizi aptaujas veikšanas vēsturē tika analizēti arī dati par plašu popularitāti guvušo e-sportu, kas sevī ietver datorspēles ar sacensību un komandu kopvērtējumu elementiem. 10% no respondentiem atzīst, ka nodarbojušies ar e-sportu, bet vēl 11% sekojuši līdzi ar to saistītiem notikumiem. Biežāk ar šo sporta veidu aizrāvušies tieši gados jaunākie vīriešu kārtas respondenti vecumā līdz 34 gadiem, kas skaidrojams ar datorierīču un tiešsaistes vides lielo popularitāti šīs sabiedrības grupas pārstāvju vidū. Ierindojot e-sportu kopējā Latvijas iedzīvotāju līdzdalības topā, tas izpelnās salīdzinoši augsto 8. vietu, un paredzams, ka arī turpmākajos gados šī sporta veida pozīcijas tāpat kā citviet pasaulē arvien turpinās pieaugt.
