Krievijas prezidents Vladimirs Putins kārtējo reizi asi izteicies pa dopinga apsūdzībām Krievijas virzienā un noliedzis jebkādu valsts saistību ar aizliegto preparātu izplatīšanu sportā.
Pēc Krievijas prezidenta domām, valsts antidopinga dienesti nav atbildīgi par it kā konstatētiem skrāpējumiem uz sportistu analīžu konteineriem. Kā zināms, Kanādas jurista Ričarda Maklārena otrajā ziņojumā tika runāts par iespējamām manipulācijām ar dopinga analīzēm - aizdomas par konteineru atvēršanu, skrāpējumi un plankumi, kā arī neskaidrības ar analīžu DNS, kas ļauj apgalvot, ka 2014. gada Soču ziemas olimpisko spēļu laikā notikušas Krievijas sportistu analīžu nomaiņas.
"Mēs nesaprotam, kas tie par pierādījumiem - pretenzijas par to, ka uz kaut kādiem konteineriem ir kaut kādi skrāpējumi," Putinu citē aģentūra "R-Sport". "Kad mēs šīs proves nodevām, nekādu pretenziju nebija. Ja būtu pretenzijas par kaut kādiem skrāpējumiem, tam būtu jābūt norādītam attiecīgajos protokolos. Nekā tāda nebija. Tātad proves kaut kur tika glabātas un mēs nevaram atbildēt par to uzglabāšanu."
"Vēlreiz gribu uzsvērt - Krievijā nekad nav bijusi, nav un, ceru, nekad nebūs valsts atbalstītas dopinga sistēmas," piebilda Putins. "Esošā un līdz šim pastāvošā kontroles sistēma nav nostrādājusi, un tā ir mūsu vaina, vajag par to runāt tieši un atzīt. Sagaidu, ka Izmeklēšanas komiteja pabeigs attiecīgo izmeklēšanu un atradīs tos, kas vainīgi pie radušās situācijas."
Pēc Maskavas Antidopinga laboratorijas slēgšanas jaunā laboratorija ir uzticēta Maskavas Valsts universitātei, kas būs aprīkota ar "modernu tehniku, aprīkojumu un kadriem". "Ceru, ka tur nebūs blēžu, kas vispirms paši izveido dopinga sistēmu un pēc tam mūk uz ārzemēm," atsaucoties uz bijušā Maskavas Antidopinga laboratorijas direktora Grigorija Rodčenkova gadījumu, izteicās Krievijas prezidents.
Otrdien, 28. februārī, ASV Kongresā uzstājās ASV Antidopinga aģentūras vadītājs Treviss Taigārts, vairākkārtējais olimpiskais čempions peldēšanā Maikls Felpss un lodes grūdējs Adams Nelsons, kurš pēc konkurentu diskvalifikācijas ir saņēmis 2004. gada Atēnu olimpisko spēļu zelta medaļu. Viņi savās uzrunās norādīja uz Krievijas dopinga pārkāpumiem un Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) neizlēmību.
"Mēs dzirdējām tīros sportistus un viņu stāstus," pēc Felpsa un Nelsona uzstāšanās kongresmeņiem teica Taigerts. "Tie mums ir kā vadzvaigzne. Viņu stāsti dod mums cerību un dod spēku publiski aizstāvēt viņu tiesības uz tīru un godīgu sportu. Lai to panāktu, mums ir jāsaprot, kā un kāpēc sistēma kļuvusi apdraudēta. Aktuālākais piemērs ir Krievijas valsts dopinga sistēmas atmaskošana. Vairāk nekā 1000 sportistu no 30 sporta veidiem ir bijuši iesaistīti šajā programmā, kuru atbalstījusi valsts, kā ticis pierādīts. Vismaz divas olimpiskās spēles ir sabojātas. Rio olimpiādē startēja desmitiem Krievijas sportistu, kas nav izgājuši caur uzticamu antidopinga programmu. Attiecīgajā brīdī, neskatoties uz milzīgo pierādījumu skaitu un tīro sportistu iebildumiem, SOK pielaida Krieviju startam olimpiskajās spēlēs un nepastiprināja loģiskās sankcijas."
