Portāls "Delfi" pagājušonedēļ jau aprakstīja situāciju, kurā nonākušas bērnu sporta skolas. Tā kā gadu laikā kāpis akreditēto programmu un to ietvaros sportojošo bērnu skaits, valsts nav spējusi tikt līdzi nepieciešamā finansējuma nodrošināšanā. Rezultātā sporta skolu vadītāji apsver iespēju vērsties pie valsts, lai prasītu šogad treneru algām trūkstošos 3,012 miljonus eiro. Pat galvaspilsētā Rīgā tiek apsvērta treneru atlaišana, bet pēc raksta publikācijas portāls "Delfi" uzzināja, ka citos novados tiek izskatīta iespēja septembrī neveidot jaunas mazāko bērnu treniņu grupas.
Situāciju daļēji ietekmējušas arī IZM rosinātās izmaiņas kārtībā, kādā valsts finansē sporta skolas. Respektīvi, dotāciju nosaka īpaša formula, kuras koriģēšana vairākām sporta skolām gadu mijā sagādājusi pārsteigumu, jo saņemtais finansējums pēkšņi ir mazāks, nekā gaidīts. Šķiet, ka šī šoka terapija pagaidām pārņēmusi sporta skolu vidi. Sporta skolu vadītāji lauza galvas par trūkstošo finansējumu un iespējamām publiskām akcijām – izteikšu minējumu, ka tādas vēl sagaidīsim –, savukārt IZM pārstāvji saņem daudz jautājumu.
Intervijā ar "Delfi" ceturtdien Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs atklāja vairākus iespējamus un pat kardinālus risinājumus sporta skolu sistēmas attīstībai. Raksts par šo tēmu sagaidāms tuvā nākotnē.
Tomēr sporta skolu sistēma ir īsā tekstā neaprakstāms fenomens, kuru ik dienu ietekmē neskaitāmi faktori. Šobrīd aktuālāku problēmu dēļ vairāki nozares un sporta veidu pārstāvji vēl nemaz nekoncentrējas uz jaunajiem rezultativitātes kritērijiem, kuri tika apstiprināti 2021. gada decembrī, bet spēkā stāsies 2023. gada 1. septembrī.
Portāla "Delfi" vērtējumā, arī tie varētu ievērojami ietekmēt sporta nākotni Latvijā.
Katrā futbola sporta skolā vajadzēs izlašu kandidātus?
Apzinoties, ka valsts uztur 18 miljonus eiro lielu "aparātu", kuram it kā būtu jāsagatavo profesionāli sportisti, rezultativitātes kritēriju paaugstināšana ir tikai saprotama. Dotētājs ir tiesīgs iestāties par kvalitāti.
Turklāt kritērijus IZM galvenokārt rosināja paši sporta skolu direktori jeb Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome (LSIIDP), kuri vairāku mēnešu garumā uzklausīja federācijas. Viedokļi par to, cik katra sporta veida federācija iesaistījās darbā, pietiekami atšķiras. Taču šeit pat nav jāmeklē vainīgie. Jau pats princips, ka 15 cilvēku liela valde uzklausa desmitiem federāciju, neizbēgami rada neskaitāmus viedokļus un kolektīvu atbildību (vai bezatbildību) par Latvijas sporta politikas virzienu. Tie ir gan demokrātijas plusi, gan mīnusi.
Kas tad ir šie rezultativitātes kritēriji? Līdzšinējie noteikumi reti kuru garāmgājēju piespieda apgūt šo vārdu salikumu. Vairumā IZM atzīto sporta veidu vienīgais kritērijs, lai sporta skolas spētu reģistrēt savas treniņu grupas nākamajai klasei (un treneris saņemtu valsts apmaksāto algu), bija kontrolnormatīvu izpilde vai vienkārši dalība jaunatnes sacensībās. Kontrolnormatīvi bija jāizpilda 75% bērnu no attiecīgās treniņu grupas, bet pats process galvenokārt palika uz treneru sirdsapziņas.
Sporta aprindās jautājums par šo procesu parasti izraisa smīnu.
