Foto: EPA/Scanpix/LETA
Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) vadītājs Jurijs Ganuss svētdien atklāja, ka iepriekš manipulēts ar tūkstošiem Krievijas sportistu dopinga kontroles paraugiem, ziņo medijs "New York Times".

Ganuss minēja, ka dati esot slēpti vai mainīti, lai aizstāvētu dažādu bijušo sporta zvaigžņu reputāciju, no kuriem vairākas strādā Krievijas valsts valdībā vai sporta struktūrās.

Krievijai kā valstij jau iepriekš bija liegta dalība dažādos starptautisko sporta pasākumos, tai skaitā 2018. gada Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs. Šāds lēmums tika veikts pēc 2015. gadā atklātās valsts atbalsta programmas, kurā tika veicināta Krievijas sportistu dopinga lietošana.

Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA), kura zem konkrētiem noteikumiem atjaunoja RUSADA darbību tikai pērnā gada septembrī, divu nedēļu laikā izlems, vai Ganusa izteikumu dēļ Krievijas sporta federācijām uzspiest nopietnākus sodus.

Viens no šiem noteikumiem bija no Krievijas puses WADA organizācijai nodrošināta pieeja Maskavas antidopinga laboratorijai, kas gan tika izdarīts vien ar nokavēšanos.

Septembra beigās jau ziņots, ka WADA saņemtajos datos no Maskavas laboratorijas veiktas manipulācijas. WADA deva Krievijai trīs nedēļas laika, lai atspēkotu šos apgalvojumus, ko valsts 9. oktobrī arī paveica.

Ja Krievija nespēs sniegt izskaidrojumu par laboratorijā pazudušajiem rezultātiem, tad valstij atkal draud izslēgšana no galvenajiem sporta notikumiem. Līdz šim valsts sportisti optimistiski raudzījās uz startu 2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs.

2018. gadā aprīlī pieņemti noteikumi ietekmējuši potenciālās sekas Krievijas sporta federācijām. Ja agrāk atsevišķām sporta veidu organizācijām bija noteikšana, vai sodīt kādu valsti par dopinga pārkāpumiem, tad tagad WADA var sodīt kādu valsti katrā savā pārvaldībā esošā sporta veidā. Tas varētu liegt Krievijai piedalīties ne tikai gaidāmajās olimpiskajās spēlēs, bet arī 2022. gada Pasaules kausā futbolā Katarā.

Ganuss svētdien izteicās, ka tikai cilvēki ar pieeju Krievijas varenākajām institūcijām būtu varējuši manipulēt ar datiem. Funkcionārs šādi rīkojies, jo viņš vēlas pārliecināties, ka gan pašreizējā, gan nākamās Krievijas sportistu paaudzes necieš citu darbību dēļ.

Viņa atklātība gan pārsteigusi dažus, ņemot vērā, ka divi iepriekšēji ziņotāji par RUSADA organizācijas darbībām nomiruši neskaidros apstākļos. Pats Ganuss izteicies, ka viņa telefonsarunas noklausās Krievijas autoritātes, kuras arīdzan novēro viņa mājas.

"New York Times" ziņo, ka sporta aprindās eksistē aizdomas par Ganusa izteikumiem. Proti, funkcionārs, iespējams, vēlas atdalīt viņa aģentūras darbu, kuru iepriekš slavējusi WADA, no valsts autoritāšu paveiktā, kuras kontrolē Maskavā esošo laboratoriju.

WADA pērn atcēla Krievijai piespriesto liegumu pirms tā bija izpildījusi pēdējos divus reabilitācijas soļus – nogādāt WADA datus par sportistiem un atzīt, ka Krievijas dopinga programmu vadīja valsts vadība. Tādējādi WADA atbrīvoja laboratoriju vadošās autoritātes no šīs vienošanās izpildīšanas. Attiecīgo amatpersonu rīcība – atšķirībā no RUSADA – nav zem WADA jurisdikcijas.

Vēl septembrī WADA pārstāvis Džonatans Teilors, kurš vada Krievijas lietas izpētes komisiju, izteicās, ka valstij jārāda brīnumi, lai tā spētu dot ticamu izskaidrojumu par Maskavas laboratorijā atklāto informāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!