Valsts ieņēmumu dienests (VID) atzinis, ka LSFP valdes locekļi ir amatpersonas, līdz ar to viņiem būs jādeklarē savi ieņēmumi un uz viņiem attieksies interešu konflikta novēršanas likuma ierobežojumi.
Sākumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbilstoši VID norādījumiem VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā ievadīja informāciju tikai par LSFP Sporta speciālistu sertifikācijas komisijas un Šaušanas instruktoru sertificēšanas komisijas locekļiem, atzīstot tos par valsts amatpersonām, pēc konsultācijām ar VID 10.jūlijā sistēmā ievadīta informācija arī par LSFP valdes locekļiem.
LSFP prezidents Einars Fogelis pastāstīja, ka LSFP valde, kurā līdz šim darbojās 11 cilvēki, atbilstoši statūtiem patlaban ir saglabājusi kvorumu, taču to atstājuši četri cilvēki. Turklāt Fogelis neizslēdza, ka ar šīm četrām personām valdes sastāva sarukšana varētu arī nebeigties, jo amatpersonas statusa piemērošana cilvēkiem, kas LSFP padomē iepriekš strādāja pēc brīvprātības principa, rada ierobežojumus, kas tostarp var traucēt viņu pamatdarbībai.
Jūlija pirmajā nedēļā iesniegumu par atkāpšanos no valdes locekļa amata parakstījuši četri LSFP valdes locekļi, tostarp abi organizācijas viceprezidenti - Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis un Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidents Atis Sausnītis.
Atbildot uz jautājumu par amatpersonu statusa piemērošanas gaitu LSFP, Sausnītis norādīja, ka vairs nav padomes viceprezidents.
"Diemžēl IZM veica radikālas izmaiņas," teica Sausnītis, piebilstot, ka viņš vairs nav arī LSFP valdes loceklis. Sausnītis apstiprināja, ka aiziešana no organizācijas valdes saistīta ar amatpersonas statusa piemērošanu. "Man taču savam volejbolam jāpalīdz, un to diemžēl neviens negrib saprast ne ministrijā, ne arī kaut kur citur," skaidroja LVF prezidents.
Arī Apinis apliecināja, ka vairs nav ne padomes viceprezidents, ne arī valdes loceklis, taču no plašākiem komentāriem atturējās.
LSFP valdi pameta arī Latvijas Florbola savienības prezidents Ilvis Pētersons. Viņš norādīja, ka 7.jūlijā parakstījis iesniegumu par valdes atstāšanu. Viņaprāt, nepieciešamība LSFP valdes locekļus noteikt par valsts amatpersonām ir nesamērīgs, un vairāku apsvērumu, tostarp ģimenes dēļ viņš nolēmis no amata atteikties.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka no valdes atkāpies arī Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus, taču viņa komentāru pagaidām nav izdevies iegūt.
Sausnītis, Pētersons un Blaus LSFP valdes locekļa amatu ieņem jau otro termiņu, otrreiz amatā tiekot ieceltiem šī gada martā notikušajā kopsapulcē. Apinis iepriekš nav bijis LSFP valdes loceklis.
Fogelis atzina, ka viņam pašam neesot problēmu ar amatpersonas statusa piemērošanu, taču, mēģinot aizpildīt amatpersonas deklarāciju, viņš konstatējis, ka sistēmā noteikts kā IZM darbinieks, par ko līdz šim neesot informēts.
Neskatoties uz to, ka patlaban LSFP valdē ir cilvēku iztrūkums, pagaidām jaunas vēlēšanas uz vakantajiem valdes locekļu, kā arī viceprezidentu amatiem netiks rīkotas. Fogelis sacīja, ka jaunu cilvēku ievēlēšana amatos notiks LSFP kopsapulcē, kas, visticamāk, varētu notikt septembrī. Fogelis uzsvēra, ka cilvēkiem, stājoties LSFP valdes locekļu amatā, jau būs jāapzinās, ka viņiem tiks piemērots valsts amatpersonas statuss, par ko līdzšinējā valde informēta netika.
Fogelis pauda izbrīnu, ka amatpersonas statusa piemērošana LSFP valdes locekļiem notikusi pēkšņi, ņemot vērā, ka līdz šim vairāku gadu garumā šāds statuss valdei netika piemērots. LSFP prezidents tāpat neizslēdza iespēju, ka amatpersonas statusa piemērošana valdei varētu būt mēģinājums vājināt sporta organizāciju, jo valdi bija spiesti atstāt zinoši un pieredzējuši sporta nozares kolēģi. Fogelis atgādināja, ka šis ir nebijis gadījums Latvijas sportā, līdz ar to LSFP vēl mēģinās runāt ar IZM par turpmākajām rīcībām šajā kontekstā.
Neapmierinātību ar šādu situāciju, kuras dēļ LSFP valdi atstāja vairāki tās locekļi, pauda arī vairākas citas LSFP valdē strādājošas personas.
LSFP valdes loceklis Andris Smočs norādīja, ka viņam pašam ar amatpersonas statusa piemērošanu valdei nav problēmu, jo viņš jau ir valsts amatpersona. Taču viņš atzina, ka minētā statusa piešķiršana traucē kolēģiem, kuri ir kompetenti un zinoši, tomēr spiesti atstāt valdi. "Šādu izmaiņu dēļ sporta organizācijas zaudēs labus sporta speciālistus," norādīja Smočs.
Latvijas Augstskolu sporta savienības prezidente Agita Ābele pauda, ka arī viņai statusa piemērošana nav jaunums, jo, esot Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Senātā, viņai jau ticis piemērots valsts amatpersonas statuss. Ābele uzsvēra, ka LSFP valde pamatā risina konceptuālas dabas jautājumus, līdz ar to viņa īsti neredzot valsts amatpersonas statusa piemērošanas būtību.
"LSFP valdes ievēlēšana bija martā. Toreiz mēs neparakstījāmies par to, ka mums jābūt amatpersonām," atgādināja Ābele, kura neizslēdza varbūtību, ka, iespējams, pastāv kāda apzināta vēlme izjaukt padomes valdi, tādējādi to vājinot.
LSFP valdē šajā pavasarī uz četriem gadiem tika ievēlēti Ābele, Sausnītis, Jānis Upenieks, Apinis, Raimonds Emuliņš, Fogelis, Māris Liepiņš, Jānis Naglis, Blaus, Pētersons un Smočs.