Jaunākās ziņas par šo tematu nesa pozitīvas ziņas Latvijai, kas varētu būt ieguvusi 2014. gada Soču olimpisko spēļu zelta medaļu skeletonā, bet nepatīkamas pasaules sporta sabiedrībai kopumā, jo tika atklāti kārtējie pārkāpumi, vēl vairāk iedragājot Olimpiādes statusu kā "godīgas spēles" laukumu.
Kā ziņojām, 22. novembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) paziņoja par olimpiskās zelta medaļas atņemšanu krievu skeletonistam, Soču spēļu čempionam Aleksandram Tretjakovam, piespriežot viņam mūža diskvalifikāciju. Ja sodu apstiprinās arī Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (IBSF), par Soču olimpisko čempionu kļūs Martins Dukurs, bet viņa brālis Tomass tiks pie bronzas.
Šī ir jaunākā epizode Krievijas dopinga sāgā, taču izmeklēšana vēl turpinās un var sagaidīt, ka diskvalifikāciju būs vēl vairāk.
Ar ko tas viss sākās
Līdz šim apjomīgākais dopinga skandāls sporta vēsturē iesākās 2014. gada nogalē, kad klajā nāca Vācijas televīzijas ARD dokumentālā filma par pārkāpumiem Krievijas vieglatlētikā, kas beigās noveda pie Krievijas Vieglatlētikas federācijas (KVF) pilnīgas diskvalifikācijas, kura nav atcelta joprojām.
Tik plaša un sistemātiska aizliegto preparātu lietošana Krievijas vieglatlētikā pamazām radīja aizdomas, ka tas varētu notikt arī citos sporta veidos, un Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) izveidoja neatkarīgu izmeklēšanas komisiju ar Kanādas juristu Ričardu Maklārenu priekšgalā, kura nāca klajā ar patiešām šokējiešiem atklājumiem, kas noveduši pie smagas un sarežģītas situācijas pasaules sportā.
Pēc WADA izmeklēšanas komisijas ziņojuma tika sākta divu vasaras olimpisko spēļu – Londonas un Pekinas – dalībnieku analīžu atkārtota pārbaude, kas novedusi pie diskvalifikācijām un olimpisko medaļu pārdales. Īpaši smaga šī situācija ir vieglatlētikā un svarcelšanā, kur atsevišķās svara kategorijās "iekrita" pat viss goda pjedestāls. Tas savukārt noveda pie vairāku valstu diskvalifikācijas no svarcelšanas sacensībām. Bet tas bija tikai sākums...
Skarbā Soču 'dopinga ziema'
Olimpisko spēļu rīkošana ir iespēja sevi no labākās puses parādīt rīkotājvalsts sportistiem, un uzvara olimpisko medaļu statistikā šodien ir gandrīz svarīgāka par himnu pēc individuāla sportista uzvaras.
Krievija, kas nenoliedzami ir viena no lielākajām un spēcīgākajām sporta lielvalstīm, savu mājas olimpiādi (un arī sekojošās paralimpiskās spēles) 2014. gadā aizvadīja "uz urrā", gan no sadzīviskā, gan sportiskā viedokļa. Sacensības notika pēc plāna, olimpiskie objekti, lai arī dažviet būvēti "uz kauliem", bija jauni, moderni un skaisti, un Krievijas sportisti, vietējiem līdzjutējiem par prieku un sajūsmu, uzvarēja daudzās, jo daudzās disciplīnās.
Nepatikšanas sākās pēc gada, ar bijušā Maskavas antidopinga laboratorijas vadītāja Grigorija Rodčenkova atzīšanos laikrakstam "The New York Times", ka Soču spēļu laikā, dzenoties pēc medaļām, tika realizēta apjomīga, valsts atbalstīta, dopinga programma. Šī intervija bija kā uguns pakulās, sašutušas un apmulsušas bija visas puses. Krievijas puse draudzīgi sāka apvainot "pārbēdzēju" Rodčenkovu apmelošanā, WADA uzsāka nākamo izmeklēšanu, ko vadīja tas pats Ričards Maklārens, Olimpiskā kustība bija apmulsusi un ieņēma nogaidošu pozīciju. Pa to laiku neizsīkstošā straumītē turpināja pienākt ziņas par pozitīvām dopinga analīzēm no Pekinas un Londonas spēlēm.
2016. gada 9. decembrī, Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgā izmeklēšanas grupa Kanādas jurista Ričarda Maklārena vadībā publiskoja izmeklēšanas rezultātus, kas vēl vairāk pierādīja plašas, organizētas dopinga sistēmas pastāvēšanu Krievijā, kurā iesaistīti gan ziemas, gan vasaras, gan paralimpisko sporta veidu pārstāvji. Tajā pašā brīdī par "nacionālo ienaidnieku" Krievijā tika pasludināts arī Maklārens, gan politiķi, gan amatpersonas un sportisti publiski veltīja viņam skarbus pārmetumus, apvainoja apmelošanā, falsifikācijā, taču diskvalifikācijas turpinājās. Sporta Arbitrāžas tiesa, kā bija paredzējusi, sagaidīja daudzas apelācijas, taču pagaidām neviens soda nav atcelts, gluži otrādi, notiek tikai apstiprināšana.
SOK, kas līdz tam vairāk izlīdzējās ar pirksta pakratīšanu Krievijas virzienā, pēc Maklārena otrā ziņojuma tomēr iesāka pati savu izmeklēšanu, kas "veltīta" tikai 2014. gada spēlēm Sočos. Pirmais ļaunu vēstījošais signāls bija šā gada oktobra beigās, kad olimpiskā mūža diskvalifikācija tika piespriesta Soču spēļu uzvarētājam distanču slēpošanā Aleksandram Ļegkovam.
Tiesa, pēc Maklārena ziņojuma Krievijas un starptautiskās ziemas sporta veidu federācijas diezgan naski piesprieda pagaidu diskvalifikācijas, taču tās tikpat ātri tika atceltas. Vienīgie, kas "izturēja raksturu", bija Starptautiskā Slēpošanas federācija (FIS), kuri uzreiz sodīja Ļegkovu un vairākus viņa kolēģus. Toties teju vai ar pazemīgu atvainošanos pagaidu diskvalifikācijas Krievijas skeletonistiem atcēla IBSF, aizskarot vēl vienu jūtīgu tēmu sporta pasaulē, – finanses. Kā zināms, Pasaules kausa posmus šajos sporta veidos sponsorē Krievijas gāzes milzis "Gazprom", un tas radīja aizdomas, ka IBSF sportistiem labvēlīgo spriedumu pieņēmuši, baidoties zaudēt šo naudu.
Meļi, bezgoži, psihiski slimi, nošaut – Krievijas reakcija uz dopinga apsūdzībām
Katra nākamā apsūdzība Krievijas sabiedrībai bija kā pātagas cirtiens un medijos tika publicēti viens par otro krāšņāki un emocionālāki izteikumi un apvainojumi, adresēti bijušajam Krievijas antidopinga laboratorijas vadītājam Rodčenkovam un kanādiešu juristam Maklārenam, nevis risinājumi, kā novērst šo situāciju un atjaunot savas valsts sporta labo slavu.
Visbiežākais pārmetums šobrīd ir, ka SOK Krievijas sportistus soda bez pierādījumiem, balstoties tikai uz Maklārena "apgalvojumiem". Dīvains apgalvojums, ņemot vērā to, ka SOK šovasar paziņoja, ka Soču olimpisko spēļu dopinga analīžu atkārtotai pārbaudei tiks izmantotas jaunākās tiesu medicīnas ekspertīzes metodes.
Īpaši daiļrunīgi tiek runāts par apsūdzību izvirzītājiem un informatoriem. Tā viens no Krievijas vieglatlētiem, kurš televīzijas kanāla ARD režisoram Haijo Zepeltam atklāja pārkāpumus šajā sporta veidā, tika nodēvēts par bezgodi bez nākotnes sportā, savukārt Rodčenkova atklāsmes "The New York" times – par pārbēdzēja apmelojumiem (Rodčenkovs pēc skandāla izcelšanās aizbēga uz ASV, kur uzturas liecinieku aizsardzības programmas ietvaros – aut.).
Bet visvairāk tiek kanādiešu juristam Ričardam Maklārenam. Tā kā tagad ziņu aprite pasaules medijos ir ātra un redakcijās krievu tulku netrūkst, Krievijas amatpersonu izteikumi ātri vien nonāk arī Rietumu izdevumu slejās, un tur var atrast ļoti krāšņus epitetus. Īpaši šai ziņā izcēlies Krievijas Olimpiskās komitejas (KOK) goda prezidents Leonīds Tjagačevs aicinājis izformēt "visas tās WADAs", un gājis vēl tālāk – intervijā radiostacijā "Govorit Moskva" ieteicis nošaut Grigoriju Rodčenkovu "kā Staļina laikos". Šis izteikums sacēla diezgan lielu sašutumu ārzemju medijos, taču SOK 71 gadu vecā funkcionāra izteikumus izvēlējās nekomentēt.
Arī Krievijā tika veikta izmeklēšana pret Rodčenkovu, viņš tika atzīts par vainīgu aizliegto preparātu nodošanā sportistiem un viņu piespiešanu tos lietot. Rodčenkovam aizmuguriski tika piespriests 10 gadu cietumsods, un Krievija Interpolam lūgusi palīdzību Rodčenkova izdošanā.
Ar Temīdu pret Maklārenu
Jaunākās ziņas vēsta, ka ap 50 Krievijas sportistu, lielākoties Soču olimpisko spēļu dalībnieki, var izvirzīt apsūdzību Kanādas juristam, Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) izmeklēšanas komisijas vadītājam Ričardam Maklārenam un pašai komisijai, ziņo izdevums "Izvestija".
Šā gada rudenī Ontario provinces Augstākajā tiesā prasību pret Maklārenu un WADA iesniedza Krievijas riteņbraukšanas izlases sportisti Dmitrijs Sokolovs, Kirils Svešnikovs un Dmitrijs Strahovs, pieprasot kompensāciju septiņu miljonu dolāru apmērā. Velobraucēju aizstāvība esot veselu gadu krājusi ekspertu slēdzienus un citus pierādījumus. Pirmstiesas izmeklēšana varētu ilgt apmēram gadu, tad sāksies "tradicionālās" tiesas sēdes.
"Šaubos, vai sportistiem Kanādas tiesā paveiksies, lai gan šādu iespēju nedrīkst noliegt," saka Krievijas advokāts, sporta jurists Oļegs Suhovs. "Rietumos valda noteikta attieksme pret šo situāciju, un tā atšķiras no krievu skatu punkta. Neskatoties uz to, ka tiesa ir neatkarīga, sabiedrībā ir izveidojies viedoklis, kas var ietekmēt tiesas lēmumu."
Apņēmības pilni cīnīties ir Krievijas distanču slēpotāji. Federācijas prezidente, trīskārtējā olimpiskā čempione Jeļena Vjalbe vietējiem medijiem apstiprinājusi, ka iesniegs apelāciju CAS, tiklīdz būs saņemts SOK diskvalifikācijas lēmuma skaidrojums. "Ja uzvarēsim Lozannā, noteikti iesim tālāk un iesniegsim prasību pret Ričardu Maklārenu par apmelošanu un nepatiesu faktu izplatīšanu. Mūsu lietas uzticētas Šveices advokātu birojam, kas izskata visas Krievijas sportistu aizsardzības iespējas," Vjalbi citē "Izvestija".
Savukārt Krievijas Biatlona federācijas valdes loceklis, četrkārtējais olimpiskais čempions Aleksandrs Tihonovs uzskata, ka iesniegt lietu par apmelošanu pret Maklārenu vajadzēja uzreiz pēc viņa pirmā ziņojuma 2016. gada jūlijā.
"Saprotams, ka pierādījumu un dokumentu savākšana nav ātrs process. Bet kāpēc mēs vilcinājāmies veselu pusotru gadu? Pa to laiku mums jau atņēma 2014. gada Soču ziemas olimpisko spēļu medaļas, diskvalificēja vairākas federācijas un atņēma tiesības rīkot Pasaules kausa posmus vairākos ziemas sporta veidos," viņš saka. "Kad tika nosaukti pirmo sportistu vārdi, uzreiz vajadzēja vērsties Kanādas tiesā, bet mēs lielākoties nodarbojāmies ar pļāpāšanu un gaidījām SOK komisiju lēmumus. Turklāt uzreiz bija skaidrs, ka Osvalda komisija vairāk ieklausīsies Maklārenā un Rodčenkovā nekā mūsu juristos."
Pēc ARD skandalozajām filmām vairākas organizācijas un sportisti mēģināja tiesā cīnīties pret vācu režisoru Haijo Zepeltu, taču pagaidām bez panākumiem.
Politiskais fons un dēmoniskā SOK
Sportistu nedienas saviļņojušas arī Krievijas politisko jūru, un daudzi politiķi SOK un WADA "ļaunprātības" pret šīs valsts atlētiem pārceļ uz politikas lauciņu. Pat Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādījis, ka skandāli un diskvalifikācijas vērstas uz to, lai ietekmētu Krievijas prezidenta vēlēšanas, kas notiks 2018. gadā.
Šis apgalvojums gan var šķist dīvains, jo tieši Putins kā sportistu aizstāvis un Rietumu kritizētājs no esošās situācijas ir vislielākais ieguvējs, pelnot plusiņus savu pavalstnieku acīs. Kurš gan Krievijas iedzīvotājs šajā situācijā nepiekritīs valsts vadītāja izteikumam, ka "kaut kādi skrāpējumi" uz analīžu konteineriem nav nekādi pierādījumi!
Pēc Maklārena pirmā ziņojuma Krievija vēl bija pielaidīga, pieņemot apsūdzības, un "visaugstākajā līmenī" tika aicināts izskaust dopinga sērgu. Dažas amatpersonas lidoja no posteņiem, sodīja dažus trenerus un apstādināja RUSADA darbību, bet Krievijas augstāko amatpersonu sporta jomā, Sporta ministru Vitāliju Mutko "sodīja" ar Krievijas vicepremjera amatu.
Pēc otrā ziņojuma Krievija jau vairs nebija tik pielaidīga un ieņēma daudz agresīvāku nostāju.
Informatīvais karš pret SOK un WADA Krievijā notiek ar labiem rezultātiem, jo iedzīvotāji tic, ka visas apsūdzības ir melīgas un neviens no Krievijas sportistiem nav vainīgs, un ka sodi un diskvalifikācijas ir abu šo organizāciju patvaļīgas gribas izpausme un kaprīze. Nupat popularitāti sākusi iegūt kāda Krievijas skolnieka Romāna Starkova iniciatīva #noRUSSIAnoGAMES. Viņš savā kontā sociālajā tīklā "VKontakte" sirsnīgā un naivā pārliecībā raksta: "Es vienmēr esmu sapņojis kļūt par olimpisko čempionu. Es ticēju olimpiskajai kustībai! Kā es varu būt pārliecināts par savu nākotni, ja SOK, kam ir jāaizstāv sportistu intereses un pret visiem jāizturas vienādi, pieņem tik smagus lēmumus, balstoties tikai uz kāda izteikumiem? (..) Ticu, ka mēs varam panākt, lai mūs dzird. Tautas balss ir skaļāka par žurnālistu skandāliem."
