Otrdien, 7. februārī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē deputāti iepazinās ar pētījumu rezultātiem par to, kādu pienesumu valsts ekonomikai nesuši pēdējo gadu lielākie starptautiskie sporta pasākumi, kuru rīkošanai piešķirti ievērojami valsts budžeta līdzekļi.
Sēdē piedalījās triju pēdējo gadu lielāko starptautisko sporta pasākumu – FIA pasaules rallijkrosa ("World RX"), FIM pasaules motokrosa ("MX GP") un 2015. gada Eiropas basketbola turnīra –Latvijas posmu rīkotāji, kā arī Latvijas vadošās sporta amatpersonas - Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevslis, Latvijas Sporta federāciju padomes (LSPF) valdes priekšsēdētājs Einārs Fogelis, Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) prezidents Jānis Naglis un Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Edgars Šneps.
"Daudzus gadus mēģinājām pārliecināt, ka sporta pasākumu rīkošana nav tikai izdevumi, bet arī ieņēmumi," sēdē uzsvēra Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs. "Tai pašā laikā šie trīs pasākumi nav Latvijas sporta budžeta prioritāte. Ja tos būtu jāfinansē prioritāšu ietvaros, tad viennozīmīgi nē, jo Latvijas sportā ir citas prioritātes."
Kā īpaši vērtīgi tika izcelti ienākumi, ko Latvijā atstāj ārvalstu sportisti, komandas un līdzjutēji, jo tieši ārvalstnieki ir tie, kas ģenerē Latvijas ekonomiku, uzsvēra politiķi.
Lielākos līdzekļus no valsts budžeta saņēmuši "Eurobasket 2015" Latvijas posma rīkotāji. Kā zināms, Latvija bija viena no četrām valstīm, kas uzņēma Eiropas čempionāta grupu spēles. No valsts budžeta šā sporta pasākuma rīkošanai tika piešķirti 1,767 miljoni eiro, bet tiešie ienākumi valsts budžetā pievienotā vērtības nodokļa veidā kopumā bijuši 2,245 miljoni eiro. Ārvalstnieku pienesums "Eurobasket2015" rīkotāju atskaitē netika izcelts atsevišķi, bet norādīts, ka 55% no turnīra notikumu dalībniekiem bija ārzemnieki.
Pasaules rallijkrosa čempionāta Latvijas posms atšķirībā no basketbola turnīra ir ikgadējs pasākums, ko Latvija, sākot ar 2016. gadu, uzņems vismaz trīs gadus pēc kārtas. Tā rīkošanai no valsts budžeta tiek piešķirta licences summa, kas ir jāsamaksā par tiesībām uzņemt pasaules čempionāta posmu. Par 2016. gada licenci šī summa bija 350 tūkstoši eiro.
Izceļot tikai ārzemju viesu apmeklētāju pienesumu valsts budžetā, rallijkrosa sacensībās tie bijuši vairāk nekā 340 tūkstoši eiro, atklāja "World RX of Latvia" organizatori "RA Events".
Nozīmīgu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai uzsvēra arī pasaules motokrosa čempionāta Latvijas posma rīkotāju pārstāvis Kristers Serģis, norādot, ka 46% no šo sacensību apmeklētājiem, ieskaitot dalībniekus, tehnisko personālu un televīzijas darbiniekus, ir ārzemnieki.
Tāpat sporta pārstāvji norādīja uz "nenovērtētu lietu" - šie starptautiskie pasākumi kalpo kā valsts reklāma, jo gan basketbola turnīrā, bet jo īpaši abos motoru sporta čempionātos lielākā daļa dalībnieku bija ārvalstu sportisti, par kuriem interesējas viņu mītnes zemēs un kuru fani brauc uz Latviju viņus atbalstīt klātienē. "MX GP" pasaules čempionāta posmus 2016. gadā kopumā televīzijā varēja vērot 1,5 miljardi skatītāju, kamēr "World RX of Latvia" televīzijas auditorija sasniedza vairāk nekā 560 miljonus mājsaimniecību 165 pasaules valstīs. Tai pašā laikā tika norādīts uz vietējo sportistu klātbūtni, kas sacensības padara interesantas vietējiem līdzjutējiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs norādīja, ka sacensību ekonomisko izvērtējumu veic paši to rīkotāji, taču ministrija ir pasūtījusi pētījumu par vienotu pētījuma metodoloģiju par "liela mēroga sporta pasākumu ietekmi uz Latvijas valsts ekonomiku", kam turpmāk tiktu pakļauti visi sporta pasākumi, kuru organizēšanai no valsts budžeta tiktu prasīts vairāk par 100 tūkstošiem eiro.
Kopumā Saeimas deputāti vienprātīgi atzina, ka starptautiski sporta pasākumi, kas notiek Latvijā, sagādā daudz pozitīvu aspektu no ekonomiskā pienesuma līdz sporta attīstībai reģionos un infrastruktūras attīstībai. Tai pašā laikā tika piesaukta nepieciešamība pēc ilgtermiņa plānošanas, lai pēc iespējas izvairītos no situācijas, kad finansējums jāpiešķir ārkārtas vai steidzamības kārtā.
Latvijas Sporta federāciju padomes (LSPF) valdes priekšsēdētājs Einārs Fogelis informēja, ka 2017. gadā Latvijā paredzēts aizvadīt 67 starptautiskus sporta pasākumus, no kuriem valsts finansējums piešķirts deviņiem.
