Nodokļu slogs Latvijā jāpārnes no darbaspēka uz ienākumiem un īpašumiem, norāda OECD  (52)

OECD ziņojums tiek publicēts reizi divos gados, un aptver plašu ekonomikas jomu loku, kā arī rekomendācijas, ko vēlāk izmanto eksperti un politikas veidotāji Latvijā.

Jaunākajā ziņojumā atgādināts, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā pēdējos gados veicinājis enerģijas cenu pieaugumu un radījis traucējumus piegādes ķēdēs, negatīvi ietekmējot ekonomikas izaugsmi. Taču vienlaikus uzsvērts, ka ekonomiskās konverģences temps Latvijā samazinājās jau pirms Covid-19 pandēmijas un kara Ukrainā.

Ņemot vērā tai pieejamos līdzekļus, Latvijas valdība nodrošināja būtisku atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem pandēmijas un enerģētikas krīzes laikā. Tomēr kontekstā ar pieaugošajām problēmām piegāžu ķēdēs un faktu, ka atbalstu saņēma visi, nevis tas bija mērķēts, tas palielināja valsts budžeta izmaksas un spiedienu uz inflāciju, norāda OECD.

Nepietiekošas investīcijas, kvalificēta darbaspēka trūkums un lēna digitālā transformācija kopš globālās finanšu krīzes ir negatīvi ietekmējusi potenciālo Latvijas ekonomikas izaugsmi un publiskā sektora kapacitāti.

Ziņojumā uzsvērta arī ierobežotā finansējuma pieejamība, kas bremzē straujāku uzņēmējdarbības izaugsmi, tādējādi ietekmējot arī kopējo ekonomikas izaugsmi.

"Banku izvairīšanās no riska, vāja konkurence un nepietiekami attīstīts kapitāla tirgus ir galvenie faktori, kuru rezultātā samazinājusies uzņēmumu piekļuve finansējumam," teikts ziņojumā. "Neskatoties uz noguldījumu pieaugumu un banku augsto rentabilitāti, bankas negribīgi izsniedz kredītus." Tādēļ OECD iesaka veicināt konkurenci banku sektorā.

Pēc OECD domām, strukturālo reformu paātrināšana ir būtiska produktivitātes un dzīves līmeņa paaugstināšanai. Ēnu ekonomikas un šķēršļu mazināšana konkurencei un uzņēmumu izaugsmei, jo īpaši pakalpojumu jomā, palīdzētu stiprināt uzņēmējdarbības dinamismu un inovācijas.

OECD dati uzrāda, ka investīciju rādītāji Latvijā būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm – tiešās investīcijas Latvijā kopš 2009. gada augušas par vidēji 2,5% gadā, kas ir mazāk par pusi no pārējo Baltijas valstu rādītājiem.

OECD pārstāvji ziņojumā sniedz arī rekomendācijas, kā esošo situāciju uzlabot. Par to lasiet tālāk.