Kā iemeslu viņš min to, ka simts gadus pirms tam Berlīnē notika olimpiskās spēles zem nacistu režīma. Vācija 1936. gada olimpisko spēļu rīkošanas tiesības ieguva 1931. gadā, bet divus gadus vēlāk pie varas nāca nacisti, kuri Olimpiādi izmantoja režīma propagandai.
"Mēs uzsāktu skaļu starptautisku diskusiju un kaitētu olimpiskajai idejai. Kā to pasaule redzēs? Vācieši atzīmē nacistu olimpisko spēļu simtgadi? Tā nedrīkst būt," laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" teica Zēhofers.
Pēc tam, kad Hamburga cieta fiasko cīņā par 2024. gada olimpiskajām spēlēm, Vācijas Olimpiskā komiteja kā prioritāti izvirzīja nākamo kandidatūru. Ministrs Andreass Gaizels, kurš pārrauga sporta dzīvi Berlīnē, vēlas, lai Vācijas galvaspilsēta atkal uzņemtu olimpiskās spēles.
Gaizels aģentūrai DPA norādīja, ka Zēhofera bažas ir "absurdas".
"Gluži pretēji: tā būtu lieliska iespēja parādīt pasaulei, ka Vācija ir mācījusies no savas vēstures. Simts gadus pēc 1936. gada mēs runājam par pavisam citu – demokrātisku, liberālu un atvērtu – valsti," pauda Gaizels.
Vācija uzņēmusi trīs olimpiskās spēles – 1936. gadā vasarā Berlīnē un ziemā Garmišpartenkirhenē, kā arī 1972. gada vasarā Minhenē.
