Foto: F64
Gatavojot 2012.gada budžetu, tiek izskatīta ideja aizliegt valsts kapitālsabiedrību ziedojumus sportam un kultūrai 2012.gadā un turpmāk, un tas var apdraudēt Latvijas dalību Londonas olimpiskajās spēlēs, LNT raidījumā "900 sekundes" brīdināja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.

Par iespējamo finansējuma nogriešanu LOK uzzinājuši nejauši, kad valdība lūgusi organizāciju paust viedokli par gaidāmajiem grozījumiem saistībā ar uzņēmumu ienākumu nodokļa atvieglojumiem. Taču paredzētajās likumdošanas izmaiņās ietverts aizliegums valsts kapitālsabiedrībām ziedot, un tas novedīšot pie situācijas, kad LOK zaudēs pusi no sava finansējuma, skaidro Vrubļevskis.

"Līdz Londonas Olimpiskajām spēlēm šobrīd ir atlicis vairs tikai gads. Tieši tāpēc mēs esam šobrīd ļoti satraukušies par atsevišķu ierēdņu iecerēm tik īsā laika posmā pirms pašas Olimpiādes katastrofāli samazināt sportistiem pieejamo finansējumu," viņš norāda.

"Ļoti daudziem sportistiem tieši šis atbalsts ir izdzīvošanas un labu rezultātu jautājums. Jau šobrīd daudzi sportisti meklē iespējas pārcelties uz ārzemēm, lai tur pelnītu līdzekļus iztikai, un valsts uzņēmumu atbalsta liegšana būtu neatgriezenisks kaitējums ne vien Latvijas dalībai turpmākajās Olimpiskajās spēlēs, bet arī jauno sportistu sagatavošanai un motivēšanai," uzsver LOK prezidents.

Valsts uzņēmumu ziedojumi sastāda pusi no LOK finansējuma jeb trīs ceturtdaļas no visiem ziedojumiem, atlikusī ceturtdaļa ir privāto ziedotāju nauda. Nākamgad šādā veidā varētu tikt pazaudēts 500 tūkstoši latu finansējuma, un tad "ja neesi pienācīgi sagatavojies, Londonas olimpiskajās spēlēs nav, ko darīt," - tā LOK šefs.

Latvijas sporta vadība bieži saskārusies ar situāciju, kad uz Olimpiskajām spēlēm Latvijas atlēti dodas nesagatavojušies, jo pienācīgi bijuši gatavi tikai kvalifikācijas normas izpildei. Taču vajadzīgs, lai notiktu cīņa par augstām vietām un Latvijas rekordiem, tāpēc nepieciešams finansējums, skaidro LOK vadītājs.

Vrubļevskis norāda arī, ka finansējums vajadzīgs ne tikai sagatavošanās posmā vasaras Olimpiskajām spēlēm, bet arī nepārtraukti četru astoņu gadu garumā, ziemas olimpiādēm, jauniešu programmām un citām vajadzībām, lai nodrošinātu sporta attīstības nepārtrauktību.

"Lai nodrošinātu sportistu sagatavošanos un sacensību sistēmas darbību ilgtermiņā, LOK ir jāorganizē Latvijas Jaunatnes un pieaugušo olimpiādes, komanda jāsagatavo un tai jāpiedalās Eiropas un Pasaules jauniešu olimpiādes, kā arī citās sacensībās un pasākumos," skaidro Vrubļevskis. "Nesaņemot paredzētos līdzekļus, sportistiem nebūs iespējams ne iegādāties nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, ne arī pienācīgi sagatavoties Olimpisko spēļu līmenim."

Latvijā aptuveni 50% sportistiem nepieciešamā finansējuma nodrošina valsts un 50% finansējuma nodrošina ziedojumi. Salīdzinājumā ar 2008. gadu valsts finansējums sporta nozarei ir samazinājies par 67%, savukārt kopējais ziedojumu apjoms salīdzinājumā ar 2007. gadu ir piedzīvojis vēl dramatiskāku kritumu, samazinoties trīs reizes. Aptuveni divas trešdaļas no šiem ziedojumiem ir no valsts uzņēmumiem. Līdz ar to valsts kā kompensāciju gan sportam, gan kultūras nozarei līdz šim ir izvēlējusies netiešā atbalsta politiku, daļu nepieciešamā finansējuma nodrošinot no lielajiem valsts uzņēmumiem. Tādejādi sportisti, kuriem valsts nespēja nodrošināt nepieciešamo atbalstu tiešā veidā, saņēma atbalstu no ziedojumiem.

Latvijā līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā vidējie izdevumi, kas nepieciešami, lai Olimpiskajām spēlēm sagatavotu pasaules pirmā divdesmitnieka sportistu, ir aptuveni 40 tūkstoši latu gadā – pusi naudas nodrošina valsts un pusi finansējuma LOK iegūst no ziedojumiem. Olimpisko spēļu sagatavošanās izdevumi ietver finansējumu mācību treniņiem, dalībai sacensībās, inventāram, ekipējumam un aprīkojumam, metodiskajam un medicīniskajam nodrošinājumam, transporta izdevumiem, kā arī citiem ar sportista profesionālo izaugsmi un attīstību saistītajiem izdevumiem.

Olimpisko programmu īstenošanai 2012. gadā ziedojumos bija plānots piesaistīt 1,5 miljonus latu, kas aptuveni trīs līdzīgās daļās tiktu ieguldīti, lai sagatavotu sportistus Olimpiskajām programmām vasaras (Londona – 2012) un ziemas (Soči – 2014) Olimpiskajām spēlēm, kā arī jauno sportistu sagatavošanai (Latvijas Jaunatnes ziemas un vasaras olimpiādes, Pasaules Jaunatnes ziemas un vasaras Olimpiskās spēles).

Sasniegumi sportā ir tautu vienojošs un pašapziņu ceļošs faktors, tāpēc ikviena valsts par savu pienākumu atzīst nepieciešamību atbalstīt sportu un jo īpaši sportistu dalību Olimpiskās spēlēs, kas ir nozīmīgs valsts tēla popularizācijas veids.

Olimpisko programmu un pasākumu īstenošanai LOK saņem naudu no valsts pamatbudžeta, Starptautiskās Olimpiskās komitejas budžeta, kā arī no ziedotājiem un saimnieciskās darbības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!