Pagājušās nedēļas nogalē Eiropā turpinājās ikgadējā dienvidu puslodes regbija izlašu turneja, un atkal klupienu piedzīvoja kāda no Lielā trijnieka izlasēm – ja Dienvidāfrika (DĀR) un Jaunzēlande ar pūlēm izcīnīja uzvaras attiecīgi Anglijā un Skotijā, tad Austrālija atzina Francijas pārākumu un šķīrās no 3. vietas Starptautiskās regbija valdes (IRB) publicētajā jaunajā pasaules regbija izlašu rangu tabulā.
Vispirms pasaules otrā labākā izlase Dienvidāfrika Tviknemā apklusināja kritiķus, ar uzvaru pār Angliju 31:28 (13:6) revanšējoties par negaidīto pērienu Dublinā. Kaut gan rezultāta starpība bija nieka trīs punkti, DĀR pārliecinoši kontrolēja spēli un tikai īsu brīdi otrā puslaika sākumā šķita, ka tās uzvara ir apdraudēta.
Pirms spēles abās nometnēs valdīja nervozitāte. Kaut arī Anglija Stjuarta Lankastera vadībā spēlē skatāmāku regbiju nekā priekšteču Braiena Eštona un leģendārā piektā numura Martina Džonsona vadībā, pienāk brīdis, kad aizraujošāka spēle un relatīvie panākumi Sešu nāciju izcīņā publiku vairs neapmierina, tā agri vai vēlu sāk prasīt lielo zēnu skalpus, jo īpaši tādēļ, ka Anglija nākamgad rīkos Pasaules kausa finālturnīru, un ir nulles izredzes vēlreiz izcīnīt regbija vērtīgāko trofeju, nespējot tikt galā ar dienvidu puslodes regbija flagmaņiem. Jāpiebilst, ka pirms 2003. gada triumfa (vienīgās reizes, kad Pasaules kausu izcīnīja ziemeļu puslodes izlase) Anglija bija neapstrīdama līdere, kura spēja sešus gadus un septiņas spēles pēc kārtas pārspēt DĀR (turklāt 2002. gadā viņiem sagādāt visu laiku smagāko sakāvi 53:3!), četrus gadus un piecas spēles pēc kārtas pieveikt Austrāliju (turklāt pēdējās divas reizes pēc kārtas jau pašā Austrālijā, vispirms īsi pirms Pasaules kausa finālturnīra pirmo reizi vēsturē uzvarot zaļajā kontinentā, bet pēc tam austrāliešus uzvarot finālā Sidnejā), un pat spējot divus gadus un divas spēles pēc kārtas uzvarēt Jaunzēlandi (turklāt īsi pirms Pasaules kausa izcīņas otro reizi vēsturē uzvarēt Jaunzēlandē, lielāko spēles daļu aizvadot mazākumā, bet vienubrīd pat 13 pret 15 pretiniekiem!). Mūsdienu Anglijas panākumi pret dienvidniekiem ne tuvu nav salīdzināms ar toreizējo Klaiva Vudvorda vadīto "zelta paaudzi", un 2012. gada pārliecinošā uzvara pār Jaunzēlandi bija vien spožs zibsnis citādi melnajā naktī, ko nespēj kompensēt pat epizodiskās uzvaras pār Austrāliju. Jo sevišķi angļu publikai miera nedod jau ieilgusī atrašanās zem DĀR papēža – kopš septiņu gadu hegemonijas noslēgšanās 2006. gadā angļi vairs nav baudījuši uzvaras saldmi pret savu bijušo koloniju – 12 spēlēs 11 zaudējumi un viens neizšķirts. Lieki teikt, ka 13. neveiksme pret DĀR, turklāt nu jau piektais zaudējums pēc kārtas (tas nekas, ka iepriekšējie četri - pret Jaunzēlandi) presē netiktu uztverts ar angļu mieru, kad līdz Pasaules kausam atlicis vien gads un komandas attīstība acīmredzami ieslīgusi stagnācijā.
Savukārt Dienvidāfrikai bija jāatgūstas no šoka pēc sakāves pret Īriju. Galvenā problēma bija tā, ka dienvidafrikāņi nevis vienkārši zaudēja, bet tika sasisti lupatu lēveros pašu iecienītajā spēka regbija stilā. Hainekes Maijera audzēkņi cieta pirmo zaudējumu Eiropā triju gadu laikā, un atkārtota neveiksme netika pieļauta. Bija skaidrs, ka DĀR angļiem piedāvās vēl niknāku, brutālu spēka spēli.
Gluži kā iepriekšējā spēlē pret Jaunzēlandi, Anglija sāka intensīvi, taču šoreiz pretinieki diezgan ātri noslāpēja laukuma saimnieku entuziasmu. Patriks Lambī 12. minūtē ar soda sitienu izvirzīja vadībā DĀR, bet jau pēc trijām minūtēm angļu uzbrukums beidzās ar Jana Serfonteina pārtverto piespēli un netraucētu aizskriešanu līdz ieskaites laukumam – 10:0 DĀR labā. Līdz puslaika beigām abu komandu desmitie numuri Lambī un Ouens Farels apmainījās ar realizētiem soda sitieniem, bet jau otrā puslaika pirmajā minūtē Lambī ar precīzu sitienu nogādāja bumbu pie Villija le Rū, kurš ātri atdeva rezultatīvu piespēli Kobusam Rainaham – 20:6, un šķita, ka DĀR ir nodrošinājusi nesatricināmu pārsvaru. Taču sekoja piecas minūtes, kas visu sagrieza kājām gaisā – vispirms DĀR regbija leģenda Viktors Metfīlds saņēma dzelteno kartīti par neatļautu mola sagraušanu, un dažu minūšu laikā Anglija pamanījās ar Deivida Vilsona un Bena Morgana piezemējumiem divas reizes sekmīgi izmantot pašu dienvidafrikāņu iemīļoto molu, un 49. minūtē rezultāts kļuva neizšķirts (20:20). Viesi ar veterāna Skalka Burgera piezemējumu atjaunoja pārsvaru (25:20), kuru vairs neatdeva. Lambī ar Farelu nomainījušo Džordžu Fordu apmainījās ar soda sitieniem, bet 77. minūtē Lambī ar dropsitienu nodrošināja DĀR drošu pārsvaru (31:23). Ar naturalizētā dienvidafrikāņa Bredlija Berita piezemējumu angļi jau otro nedēļu pēc kārtas pēdējā minūtē samazināja rezultāta starpību līdz trijiem punktiem, taču atkal nedaudz par vēlu, un DĀR svinēja kārtējo uzvaru pār savu bijušo bubuli. Kopumā Anglija un DĀR kopš 1906. gada spēlējušas 37 reizes, DĀR uzvarējusi 23 reizes, Anglija – 12, bet divas spēles noslēgušās neizšķirti.
Pēc Tviknemas pienāca kārta Edinburgai, kur pasaules čempione Jaunzēlande sīvā cīņā ar 24:16 (14:10) pārspēja Skotiju, neļaujot skotiem pirmo reizi vēsturē izbaudīt uzvaras saldmi pār "All Blacks".
Abām izlasēm pirms spēles bija atšķirīgi uzdevumi. Skotija jaunzēlandiešu trenera Verna Kotera vadībā centās pierādīt, ka tās jaunais spēles stils un pārliecinošā uzvara pār Argentīnu nebija nejaušība. Gadiem ilgi Skotija savu spēli bija veidojusi uz snaiperiem Krisu Patersonu un Danu Pārksu, vienlaikus ciešot no hroniskas nespējas gūt piezemējumus pret sava vai augstāka līmeņa komandām - ne velti Skotijas spēlē gūto punktu skaits bieži bija dalāms ar trīs. Pilnīgi negaidot, pret Argentīnu skoti guva piecus piezemējumus un demonstrēja stila maiņu, vairāk cenšoties kontrolēt bumbu un ar ātriem uzbrukumiem gūt piezemējumus.
Šoreiz eksaminētāja bija ilggadējā pasaules labākā izlase, kura kopš 2011. gada septembra uzvarējusi 44 spēlēs no 48, turklāt vairumu aizvadot pret savām sīvākajām sāncensēm. Treneris Stīvs Hansens kas nomainīja gandrīz visu sastāvu, no pagājušās nedēļas Anglijas uzvarētājiem atstājot vien kapteini Ričiju Mako un Benu Smitu, toties ļaujot atgriezties pēc ilgstošām traumām veselību atguvušajam Danielam Kārteram, un paturot rezervē tādas zvaigznes kā Soniju Bilu Viljamsu un Džulianu Savea.
Spēles sākums gan neko labu Skotijai neliecināja. Čempionu faktiski otrajam sastāvam bija nepieciešamas vien deviņas minūtes, lai ar Viktora Vito piezemējumu uzlauztu mājinieku aizsardzību (5:0). Pēc dažām minūtēm "vīri melnā" atkal ērti iekārtojās mājinieku laukuma pusē, taču notika negaidītais – Mako piespēli pārtvēra Tomijs Seimūrs, kurš guva piezemējumu laukuma otrā galā, un negaidīti Skotija pārņēma vadību ar 7:5. Pamazām Jaunzēlande pārņēma kontroli, un ar Kārtera diviem soda sitieniem atguva vadību (11:7). Puslaika beigās Gregs Leidlo ar soda sitienu samazināja starpību līdz vienam punktam, taču Kārters nekavējoties atjaunoja četru punktu pārsvaru. Otrajā puslaikā skoti divas reizes spēja samazināt rezultāta starpību līdz vienam punktam, un 71. minūtē varēja notikt lūzums – kad rezultāts bija 16:17, mājinieki ieguva tiesības uz kārtējo soda sitienu no ērtas pozīcijas, lai izvirzītos vadībā ar lieliskām izredzēm uz vēsturisko uzvaru, taču Leidlo pirmo reizi pievīla nervi. Čempioni atviegloti nopūtās, un savu pateicību izrādīja ar ofensīvu pie pretinieku ieskaites laukuma, kas 75. minūtē noslēdzās ar Džeremija Traša piezemējumu. Kolina Sleida realizācija nozīmēja, ka astoņu punktu deficītu skotiem vairs neatgūt. Jāatzīmē, ka zaudējums ar nieka astoņiem punktiem ir labākais Skotijas sniegums pret Jaunzēlandi pēdējo 23 gadu laikā. Kopumā Skotija un Jaunzēlande kopš 1905. gada spēlējušas 30 reizes, Jaunzēlande uzvarējusi 28 reizes, Skotija – nekad, bet divas spēles beigušās neizšķirti.
Kā lai te neatceras pērnā gada spēli Īrijā, kad mājinieki ātri panāca 19:0, dominēja laukumā un dažas minūtes pirms spēles beigām ieguva tiesības uz soda sitienu, kas būtu devis astoņu punktu pārsvaru un brīnišķīgas izredzes uz pirmo uzvaru pār "All Blacks"? Tieši tajā brīdī nevainojami spēlējušais Džonijs Sekstons netrāpīja, un Jaunzēlande parādīja, ar ko pat viduvēji spēlējoši čempioni atšķiras no, iespējams, savu vislabāko spēli aizvadošas vienkārši labas komandas – Īrija pazaudēja bumbu pēdējās sekundēs pretinieku laukuma pusē, un situācijā, kad jebkura kļūda automātiski nozīmētu spēles beigas, Jaunzēlande pacietīgi, ar neskaitāmām uzbrukuma fāzēm to aiznesa līdz mājinieku ieskaites laukumam, līdz Raiens Krotijs guva rezultātu izlīdzinošo piezemējumu, bet Ārona Krudena realizācija deva uzvaru, tādējādi Jaunzēlande kļuva par pirmo elites izlasi profesionālā regbija vēsturē, kas uzvarējusi visās kalendārā gada spēlēs.
Nedēļas nogales pēdējā milžu cīņā Francija Parīzē ar 29:26 (17:16) aizraujošā cīņā pārspēja Austrāliju, pārtraucot savu zaudējumu sēriju pret neparocīgajiem dienvidniekiem. Francijas treneris Filips Senandrē varēja būt ļoti gandarīts, ka komanda rāda publikas gaidīto sniegumu un beidzot, pēc neskaitāmām pēdējā laika pārmaiņām komandas sastāvā, kuru jēgu apskatnieki bieži neizprata, uz spēli izlika to pašu sastāvu, kas pirms nedēļas izrēķinājās ar Fidži. Viņa audzēkņi nelika vilties, jauniņais Tedī Tomā, kurš iepriekšējā spēlē debitēja ar trijiem piezemējumiem, turklāt bija rezultatīvs jau pirmajā minūtē, atkal nodemonstrēja savu uzbrukumu noslēgšanas talantu, desmitais numurs Kamils Lopess droši vadīja komandas spēli, bet Kotdivuārā dzimušais kapteinis Tjerī Dusotuā kārtējo reizi apliecināja, ka ir viens no labākajiem spēlētājiem pasaulē.
Franči sāka spēli kā satracināti vērši, uzreiz ar ragiem metoties virsū pretiniekiem. Mājinieku ātrums un intensitāte vainagojās ar Sebastiēna Tilū-Borda piezemējumu jau 7. minūtē (7:0). Mājinieki pilnībā dominēja laukumā, taču līdz puslaika vidum vienīgie punktus guva abu izlašu desmitie numuri Lopess un Bernards Folijs, līdz 28. minūtē Tomā guva savu ceturto piezemējumu divās spēlēs, lieliski noskrienot sešus austrāliešu aizsargus – 17:6. Tomēr drīz Austrālija parādīja savu talantu ar niecīgiem resursiem gūt rezultātu – 35. minūtē Adams Ešlijs-Kūpers noslēdza viesu ātro uzbrukumu (17:13), bet puslaika pēdējā minūtē Folijs ar soda sitienu samazināja rezultāta starpību līdz vienam punktam – apbrīnojami, ņemot vērā Francijas nospiedošo pārsvaru.
Otro puslaiku mājinieki sāka gluži kā pirmo – ar ātriem uzbrukumiem un asa kontakta spēli, un Lopess ar diviem soda sitieniem panāca 23:16. Kaut gan Folijs drīz trīs punktu atguva, Lopess un pēc tam naturalizētais dienvidafrikānis Rorijs Kokots palielināja pārsvaru līdz desmit punktiem (29:19), un šķita, ka uzvara ir kabatā. Tomēr Austrālija sarīkoja bīstamu uzbrukumu, un 73. minūtē tiesnesis parādīja dzelteno kartīti franču spēlētājam. Austrālija nekavējoties izmantoja vairākumu ar Roba Simonsa piezemējumu (29:26). Atlikušajās minūtēs viesi sakūra īstu pirti pie mājinieku ieskaites laukuma, un franči tikai ar lielām pūlēm noturēja uzvaru. Kopumā Francija un Austrālija kopš 1928. gada spēlējušas 46 reizes, Francija uzvarējusi 18 reizes, Austrālija – 26 reizes, bet divas spēles noslēgušās neizšķirti.
Pēc šī zaudējuma Austrālija savu trešo vietu pasaules rangu tabulā atdeva Īrijai, kura tik augstu pakāpusies pirmo reizi kopš 2006. gada. Pašlaik pasaules desmit labāko izlašu saraksts izskatās šādi: 1. Jaunzēlande (jau piecus gadus nepārtraukti pirmajā vietā), 2. DĀR, 3. Īrija, 4. Austrālija, 5. Anglija, 6. Francija, 7. Velsa, 8. Skotija, 9. Argentīna un 10. Japāna.
Citās spēlēs Argentīna izmocīja uzvaru Itālijā (20:18), Samoa pārspēja Kanādu (23:13), Rumānija zaudēja Japānai (13:18), Velsa knapi uzvarēja mazākumā spēlējušo Fidži (17:13), Tonga sakāva ASV (40:12), bet Īrija izrēķinājās ar Gruziju (49:7).
Novembra sērija turpināsies 22. novembrī, kad Itālija uzņems DĀR, Skotija – Tongu, Īrija – Austrāliju, Velsa – Jaunzēlandi, Anglija – Samoa, Francija – Argentīnu. Pēdējās spēlēs 29. novembrī Anglija uzņems Austrāliju, bet Velsa – DĀR.
