Galvenā pagājušās nedēļas pārbaudes spēļu "vakara nagla" neapšaubāmi bija Parīzes "Stade de France", kur Francijai vajadzēja revanšēties Anglijai par zaudējumu pirmajā pārbaudes spēlē Tvikenemā (14:19). Toreiz abu Eiropas principiālāko sāncenšu jubilejas simtajā tikšanās reizē frančus pievīla spēle aizsardzībā, ļaujot angļiem gūt trīs piezemējumus.
Otrajā pārbaudes spēlē abas izlases gandrīz pilnībā nomainīja sastāvus, un šoreiz par galvenajām zvaigznēm kļuva spēlētāji, kuri jau sen nebija parādījušies starptautiskajā arēnā - Frederiks Mišalaks un Danijs Sipriani. Kopumā spēlē Francija dominēja gandrīz līdz spēles beigām. Gluži kā pirms nedēļas, franči nomāca savus sāncenšus gan grupcīņā, gan sānu iemetienos, bez žēlastības sodot angļus par pārkāpumiem. Pirmās pusstundas laikā ar trijiem Mišalaka un vienu naturalizētā dienvidafrikāņa, fulbeka Skota Spedinga soda sitienu Francija panāca 12:0, bet līdz puslaika beigām Mišalaks un angļu desmitais numurs Džordžs Fords apmainījās ar laipnībām (15:6). Līdz 65. minūtei Francija ar Joanna Igē piezemējumu un kārtējo Mišalaka soda sitienu ļāva domāt par angļu sakāvi (25:6).
Taču spēles beigām franči kārtējo reizi apliecināja, ka vienīgais, ko par viņiem var droši prognozēt, ir viņu neprognozējamība, un gandrīz pamanījās izlaist uzvaru no rokām.
Par Anglijas izlases atgūšanās katalizatoru kļuva uz maiņu uznākušais Danijs Sipriani, kurš izlases sastāvā šā gada sākumā bija iekļauts pēc sešu gadu prombūtnes. Ar bumbu viņš pastāvīgi radīja bīstamas situācijas, un 72. minūtē ar piezemējumu atjaunoja intrigu (25:13), bet 78. minūtē ar rezultatīvu piespēli Džonatanam Džozefam lika mājiniekiem sākt nervozēt pa īstam (25:20). Pēdējās minūtes aizritēja Anglijas uzbrukumos, taču mājiniekiem izdevās noturēt uzvaru.
Sevišķi jāatzīmē 32 gadus vecais Francijas un Eiropas čempiones "RC Toulonnais" pārstāvis Mišalaks, kurš savulaik spēlējis arī Dienvidāfrikā ("Natal Sharks" sastāvā DĀR nacionālā čempionāta elites līgā - Karija kausa izcīņā, kā arī "Sharks" sastāvā visu triju dienvidu puslodes regbija lielvalstu "Super Rugby" turnīrā) un kura zvaigžņu mirklis bija izšķirošā un tiesnešu nepamanītā piespēle uz priekšu uzvarētajā 2007. gada Pasaules kausa izcīņas ceturtdaļfinālā pret galveno favorīti Jaunzēlandi. Mišalaks, kurš var spēlēt gan devītā, gan desmitā numura pozīcijā, guva 17 punktus un ar 394 punktiem kļuva par Francijas visu laiku rezultatīvāko spēlētāju, apsteidzot Kristofu Lamezonu.
Viņa sniegums atstāja iespaidu uz treneri Filipu Senandrē, kurš Mišalaku iekļāvis Francijas izlases sastāvā Pasaules kausa izcīņai, negaidīti atstājot aiz borta Fransuā Trinduku. Viņa biedrs desmitā numura pozīcijā būs "Castres Olympique" veterāns Remī Talē, savukārt devītā numura pozīcijā uz Pasaules kausa izcīņu dosies Talē komandas biedrs, naturalizētais dienvidafrikānis Rorijs Kokots, "ASM Clermont Auvergne" pārstāvis Morgans Parā (kurš var spēlēt arī desmitā numura pozīcijā) un Mišalaka komandas biedrs Sebastjēns Tilū-Bords. Par spīti ceļgala traumai, izlasē iekļauts arī Kotdivuārā dzimušais kapteinis Tjerī Dusotuā, kurš 2011. gadā tika atzīts par pasaules Gada spēlētāju.
Savukārt Danijs Sipriani kļuvis par nopietnu kandidātu spēlēšanai Anglijas izlasē Pasaules kausa izcīņā, kaut gan vēl pirms gada šķita, ka viņa karjera izlasē ir norakta neatgriezeniski. Gluži kā Mišalaks, Sipriani ir viens no retajiem Eiropas regbistiem, kurš ir izgājis ugunskristības dienvidu puslodes "Super Rugby", spēlējot Melburnas "Rebels" sastāvā. 27 gadus vecais Sipriani savulaik tika uzskatīts par leģendārā Džonija Vilkinsona iespējamo pēcteci Anglijas izlases desmitā numura pozīcijā, taču ātri nopelnīja "sliktā zēna" reputāciju. Vispirms viņu 2008. gadā par "neatbilstošu uzvedību" atskaitīja no izlases sastāva plānotajā debijas spēlē pret Skotiju - acīgie paparaci bija viņu nofotografējuši, pusvienos naktī atstājot naktsklubu Londonā. Pēc nedēļas viņš reabilitējās pret Īriju, nomainot Vilkinsonu un nekļūdīgi realizējot visus soda sitienus, taču atkal skandāls - pēcspēles intervijā viņam paspruka necenzēta leksika. Viņa palaidnības turpinājās arī Austrālijā, un pat pēc atgriešanās Anglijā viņš pamanījās iekļūt ķezā ar ceļu policiju, tomēr ievērojami uzlabotais sniegums "Sale Sharks" klubā licis Anglijas trenerim Stjuartam Lankasteram viņu uzskatīt par potenciālo izlases kandidātu, vienlaikus brīdinot visus izlases kandidātus par turpmāko incidentu nepieļaujamību.
Trenera brīdinājums nav tukša skaņa - par plūkšanos ar taksometra šoferi un divām policistēm no izlases jau atskaitīts naturalizētais samoānis, Lesteras "Tigers" centrs Manu Tuilangi, taču vēl smagāku triecienu izlases izredzēm deva Jaunzēlandē dzimušā Northemptonas "Saints" hukera Dilana Hārtlija atskaitīšana. Hārtlijs jau sen ir bēdīgi slavens ar nesavaldību un rupju spēli laukumā. 2007. gadā viņu diskvalificēja uz 26 nedēļām par acu bakstīšanu diviem pretiniekiem vienā spēlē, 2012. gadā viņš saņēma 8 nedēļu diskvalifikāciju par košanu, bet pēc dažiem mēnešiem atkal saņēma diskvalifikāciju par sišanu. 2013. gadā viņš saņēma 11 nedēļu diskvalifikāciju par mutes palaišanu pret tiesnesi, paliekot aiz borta sekojošajā "Britu un īru lauvu" turnejā pa Austrāliju. Pat tik bargs sods nelīdzēja, un recidīvista "varoņdarbu" saraksts turpināja papildināties. Pēdējais piliens Lankastera pacietības mērā bija Hārtlija sitiens ar galvu pretiniekam Anglijas premjerlīgas pusfinālā šā gada maijā, un kad Hārtlijs saņēma kārtējo diskvalifikāciju, kas nozīmētu Pasaules kausa izcīņas pirmās spēles izlaišanu, Lankasters paziņoja par viņa atskaitīšanu.
Varētu padomāt, kādēļ Lankasters tik ilgi auklējās ar Hārtliju, kurš vienmēr bija kā bumba ar ļoti īsu degli, nopelnot neskaitāmas dzeltenās un sarkanās kartītes. Problēma ir tā, ka Hārtlijs daudzus gadus ir bijis labākais otrā numura pozīcijā, izlasē kopš 2008. gada aizvadot 66 spēles. Viņa prombūtnes radītās problēmas skaidri apliecināja aizvietotāja Toma Jangsa nedienas abās spēlēs pret Franciju.
Galīgo sastāvu Pasaules kausam Lankasters paziņos 31. augustā.
Citā sestdienas spēlē Skotija Turīnas Olimpiskajā stadionā pēdējās minūtēs izrāva uzvaru pār Itāliju (16:12). Kopumā neizteiksmīgā spēlē iniciatīva vairāk piederēja mājiniekiem, taču viesi 74. minūtē guva vienīgo un uzvaru nesošo piezemējumu, par varoni kļūstot uz maiņu uznākušajam Henrijam Pērgosam. Tādējādi Skotija izcīnīja pirmo uzvaru kopš 2014. gada novembra, pārtraucot sešu zaudējumu sēriju, tostarp savā laukumā Itālijai, kas Skotiju atstāja pēdējā vietā Sešu nāciju kausa izcīņā.
Citās spēlēs Japāna ar 30:8 sakāva Urugvaju, bet ASV ar 41:23 viesos negaidīti sakāva Kanādu.
Pēc neveiksmes Parīzē Anglija nokritusi līdz 5. vietai regbija izlašu rangu tabulā, bet Skotija atgriezusies pirmajā desmitniekā. Pašlaik Top 20 izskatās šādi: 1. Jaunzēlande (92,89 punkti), 2. Īrija (86,89), 3. Austrālija (86,67), 4. DĀR (85,15), 5. Anglija (84,24), 6. Velsa (82,94), 7. Francija (80,90), 8. Argentīna (78,39), 9. Fidži (77,04), 10. Skotija (75,79), 11. Tonga (75,25), 12. Samoa (75,14), 13. Gruzija (72,16), 14. Japāna (71,15), 15. Itālija (70,84), 16. ASV (70,36), 17. Rumānija (66,73), 18. Kanāda (63,28), 19. Urugvaja (62,11), 20. Namībija (61,85). Interesanti, ka Pasaules kausa izcīņā piedalīsies visas pirmā divdesmitnieka valstis.
Pārbaudes spēles turpināsies 29. augustā, kad Īrija otrreiz tiksies ar Velsu, bet Skotija - ar Itāliju, bet 5. septembrī Anglija tiksies ar Īriju, Velsa - ar Itāliju, bet Francija - ar Skotiju.
Pasaules kausa izcīņa norisināsies Anglijā no 18. septembra līdz 31. oktobrim. A jeb "nāves grupā" spēlēs Austrālija, Anglija, Velsa, Fidži un Urugvaja, B grupā - DĀR, Skotija, Samoa, ASV un Japāna, C grupā - Jaunzēlande, Argentīna, Tonga, Gruzija un Namībija, bet D grupā - Francija, Īrija, Itālija, Kanāda un Rumānija.
Pasaules kausu divas reizes izcīnījušas Jaunzēlande (1987. un 2011. gadā), Austrālija (1991. un 1999. gadā) un Dienvidāfrika (1995. un 2007. gadā), kā arī vienreiz Anglija (2003. gadā).
