Anglijas speciālists vadīs "Livonia" komandu 28. un 29. maijā Sanktpēterburgā Eiropas Čempionu kausa izcīņā regbijā 7. Sarunā ar portālu "Delfi" Čadlijs atklāj, kā sācis spēlēt ovālo bumbu, bet pēc tam pārgājis trenera maizē, kā arī dalās pārdomās par regbiju gan Latvijā, gan visā pasaulē.
– Kā jūs sākāt spēlēt regbiju?
– Tas notika Mančestrā, desmit gadu vecumā. Tolaik mācījos skolā. Bet mūsu sporta skolotājs Džims Malinders mani ievēroja un uzaicināja spēlēt regbiju. Viņš vienlaikus bija arī Northemptonas regbija komandas galvenais treneris. Tā viss sākās!
– Kas bija jūsu elki bērnībā, kad jūs sākat spēlēt regbiju?
– Tā kā pats esmu no Velsas, arī mani elki bija no turienes. Kā vienu varu minēt Toniju Klementu.
– Kāds ir jūsu lielākais panākums regbijā?
– Kopā ar bijušo "Livonia" treneri Marku Allenu mēs bijām čempioni Britu armijā. Vēl esmu spēlējis Amerikas Savienotajās valstīs, bet tas nebija pārāk augsts līmenis...
– Kurā klubā un kādā līmenī jūs spēlējāt regbiju Anglijā?
– Jau minēju, ka augstākais sasniegums bija Britu armijā kopā ar Marku Allenu. Es spēlēju par septīto numuru, bet viņš – par piekto. Kad viņš kļuva par Norvēģijas valstsvienības galveno treneri, daudz viņam palīdzēju darbā ar komandu. No viņa arī pirmoreiz izdzirdēju par "Livonia" klubu, tāpēc, tas, ka esmu šeit, lielā mērā ir arī viņa nopelns.
– Kurš regbijs, jūsuprāt, ir labāks? Klasiskais vai septītnieks?
– Tās ir divas atšķirīgas spēles. Septītnieks ir labs, lai attīstītu regbistu iemaņas. Savukārt klasiskais vairāk attīsta kompleksi un mentāli.
– Par kuru komandu jūs pagājušajā gadā fanojāt Pasaules kausā. Droši vien par Angliju?
– Nekā! Par Velsu! Kad Velsa pieveica Angliju, tas bija vienkārši fantastiski!
– Kura regbija komanda šobrīd ir pasaulē stiprākā?
– Domāju, ka Jaunzēlande, bet man patīk arī Austrālija. Interesanta ir arī Argentīna.
– Un kā tad ar Velsu?
– Nu, ceru, ka kādreiz arī Velsa būs starp pasaules Top komandām.
– Kura komanda, jūsuprāt, regbijā 7 šogad kļūs par olimpisko čempioni Riodežaneiro spēlēs?
– Ceru, ka ASV. Šīs valsts vienība ļoti nopietni un labi gatavojas startam!
– Kādā pozīcijā jūs spēlējāt laukumā klasiskajā regbijā?
– sāku kā 13., bet beidzu kā septītais.
– Bet par kādu numuru darbojāties septiņniekā?
– Kā jūs un "Livonia" atradāt viens otru?
– Tas notika ar mana drauga Riharda de Jagera palīdzību. Viņš darbojās regbija attīstības apmaiņas programmā Dienvidāfrikā. Tā ir programma, kuru mēs ar Rihardu izveidojām gandrīz pirms 20 gadiem. Šī programma tika izmantota arī Lietuvā. Tur uzzināju par "Livonia".
– Kas mudināja pieņemt šādu īstermiņa piedāvājumu darbam ar "Livonia" regbija 7 komandu?
– Esmu tikko noslēdzis gadu ilgu darbu ASV, kur veicu ko līdzīgu Talsas Regbija klubā. Laiks bija ļoti piemērots, piedevām es nekad nebiju bijis Latvijā uz kurieni vēlējos atbraukt.
– Vai jums iepriekš bija kādas zināšanas par Latviju un Latvijas regbiju?
– Ticiet vai nē, taču bija. Cilvēks, kurš bija ar mani kopā armijā un ar kuru spēlēju regbiju vienā komandā, bija "Livonia" kādreizējais treneris Marks Allens, tāpēc es kaut ko zināju par Latvijas regbiju un klubu, taču man ne prātā nevarēja ienākt, ka kādu dienu būšu šeit.
– Kāda ir bijusi jūsu karjera regbijā trenera darbā?
– Esmu spēlējis Nacionālajās līgās Anglijā, Velsā un Īrijā, taču nekad – Skotijā. Esmu arī pārstāvējis Britu armiju. Kā treneris, lielākoties esmu bijis iesaistīts spēlētāju attīstībā viņu klubos, kas spēlējuši augstākā līmenī. "Orrell", iespējams, ir klubs ar skaļāko nosaukumu, ko esmu trenējis, lai gan esmu strādājis arī "Sale Sharks". Tas notika klubam neapskaužamā laikā, kad bija beigusies nauda, un tāpēc komanda – izjukusi. Tas bija izaicinājumu pilns laika periods, taču reizē tā kļuva par vissvarīgāko sezonu man kā trenerim, jo tajā vienā gadā uzzināju ļoti daudz par regbiju.
– Ko uzskatāt par savu lielāko sasniegumu līdz šim?
– Kad trenējām ''School of Hard Knocks'', mēs paņēmām grupu pilnīgu iesācēju, kuri pēc astoņām nedēļām ne tikai aizvadīja spēli pret stabilu komandu, bet pat uzvarēja to! Esmu arī ļoti gandarīts par Talsas Regbija kluba padarīšanu atkal par spēku.
– Kas ir jūsu galvenais darbs šobrīd?
– Esmu profesionāls regbija treneris. Piedāvāju savus pakalpojumus klubiem kā ''Livonia'' izveidot regbija programmas, attīstīt vietējo treneru prasmes un meklēt jaunus talantus.
– Kāds ir jūsu uzdevums darbā ar ''Livonia''?
– Tieši tagad, panākt komandai sekmīgu Sanktpēterburgas turnīru. Pēc tam – gan kluba, gan tā treneru attīstība, tāpat kā jaunu spēlētāju meklēšana.
– Kāds bija pirmais iespaids par mūsu komandu. Un pāris dienas vēlāk?
– Viņi ir talantīgi atlēti, kuri ieklausās tajā, ko stāstu. Viņi uztver treniņus tehnikā. Un, ja kas ir sacīts, viņi cenšas to visu pārbaudīt praksē.
– Kādos elementos saredzams lielākais potenciāls, bet kur nepieciešams vairāk piestrādāt?
– Lielākais potenciāls, ko līdz šim esmu redzējis, piemīt meiteņu komandai. Spēlējot tikai divus gadus, viņas jau ir prasmīgas, ar dažām lieliskām sportistēm komandā. Viņas varētu spēlēt ilgi. Mācīties regbiju nekad nav par daudz, tāpēc svarīgākais ir atvērts prāts un turpināt strādāt. Klubs ir viens no labākajiem klubiem ar kuriem man nācies sastapties, un tas var sasniegt lielus panākumus, ja saglabās līmeni organizācijā un arī ārpus laukuma.
– Vai jūs būtu ieinteresēts aizvadīt nodarbības ne tikai ''Livonia'' klubā, bet saistībā ar visu Latvijas regbiju, ja nākotnē rastos tāda iespēja?
– Man būtu prieks nākotnē būt iesaistītam Latvijas regbijā. Es patiešām izbaudu šeit pavadīto laiku un jūtos gaidīts. Šī ir vieta, kur neliels grūdiens no ārpuses varētu dot ievērojamus rezultātus.
– Kā jūs saredzat regbija nākotni pasaulē? Regbijs 7 jau ir olimpiskajās spēlēs...
– Regbijs strauji turpina attīstīties. Regbijs 7 varētu būt tā mašīna, kas tajā iesaistītu vairāk valstu. Jā, regbijs nav viegla spēle, lai turētos augstākajā līmenī un arī tas netiek novērtēts tās publikas daļā, kas nekad nav to spēlējusi, līdz ar to tas ir šķērslis jaunu spēlētāju piesaistīšanai. Liela daļa izvairās no regbija nepareizi domājot, ka tas ir kaut kāds mačo sporta veids, kurā spēlētāji tikai to vien dara kā triecas viens pret otru. Un šī pārliecība ar katru gadu pieaug, īpaši sieviešu regbijā, kur vadošo komandu līmenis ir ārkārtīgi augsts.
– Kā mēs varam celt regbija līmeni savā reģionā kopumā, konkrēti Baltijas valstīs?
– Ņemot par piemēru ''Livonia'' modeli, tas būtu pareizais ceļš.
– Jūs jau vairākas dienas esat Latvijā. Piedalījāties Pārdaugavas Sporta svētkos, kā arī vērojāt "Livonia" meiteņu komandas spēli Latvijas kausā. Kādi ir iespaidi?
– Meitenes demonstrēja fantastisku regbiju! Viņām ir milzīgs potenciāls. Meitenēm tikai jārod iespēja daudz spēlēt ar ārzemju komandām, tad neizpaliks rezultāti. Sporta svētki Pārdaugavā – tas bija vienkārši briljanti! Varēju atcerēties savas iemaņas loka šaušanā un kartinga braukšanā!
– Kādas galvenās īpašības nepieciešamas labam regbistam?
– Galvenais – būt mentāli stipram! Kā arī drosmīgam un gatavam cīnīties visas komandas labā!
– Ko jūs varat novēlēt tiem Latvijas meitenēm un zēniem, kuri sāk pirmos soļus regbija?
– Regbijs – tā ir fantastiska spēle! Te var atrast daudz prieka, kā arī pārdzīvojumus un emocijas. Vēl regbijā var atrast piedzīvojumus un draugus. Ja reiz esat sākuši šo spēli spēlēt, turpiniet to darīt, un neizpaliks arī panākumi!
P.S. Latvijas čempioni regbijā 7 "Garkalne/Livonia" komanda nedēļas nogalē, 28. un 29. maijā Sanktpēterburgā (Krievija) piedalīsies Eiropas čempionvienību kausa izcīņā, kur Kriss Čadlijs būs vienības galvenais treneris. Vēlēsim sekmes gan trenētājam, gan spēlētājiem!