- 2014. gads ir pirmais jūsu biogrāfijā kā LRF prezidentam. Kā jūs raksturotu aizvadīto gadu? Kas izdevās, kas neizdevās?
- Kopumā 2014. gadu es novērtētu kā labu. Ir izdevies normalizēt LRF finanses. Daudz maz izdevies apvienot spēlētājus un klubus "vienotā dziesmā". Izdevies normalizēt LRF valdes darbu. Tāpat izdevies stabilizēt izlašu sniegumu. Esam tur, kur mums jābūt. Savukārt nav izdevies vienot rindas kā vienotam veselumam. Mums ir viena lieta, ko mīlam - regbijs. Kopējā mērķa labad jāpiebremzē ambīcijas un jāmeklē kompromiss. Nav kopumā izdevies saliedēt trenerus. Nav arī izdevies apvienot tiesnešu rindas. Nav sakārtots darbs ar jaunatni. Jāstrādā pie regbija publicitātes. Ar labu P.R. varētu vairāk mūsu rindām piesaistīt jauniešus. Ir parādījusies cerība, ka kaut kas varētu sanākt arī ar sieviešu regbiju. Te es domāju izcīnīto pirmo vietu starptautiskajā pludmales regbija turnīrā Maskavā.
- Vai ir viegli būt par prezidentu sporta veida federācijā, kuru pats nekad neesat spēlējis?
- Viegli nav nekad... Pat ja daudz būtu spēlējis. Man ir normāli palīgi LRF valdes personā, kas konsultē daudzos jautājumos. Turklāt regbiju ilgus gadus esmu vērojis kā ierindas skatītājs - parastais līdzjutējs.
- Kurš regbija paveids jums ir tuvāks - klasiskais 15 vai olimpiskais 7? Un kurā Latvijai ir lielākas izredzes gūt starptautiskus panākumus?
- Ja ņemam oficiāli, tad mugurkauls ir 15nieks. Iesākumā man vairāk patika septiņnieks. Kā nespeciālistam tas likās vairāk interesants. Tagad man patīk abi divi. Pasaulē gan izlases vērtē pēc sasniegumiem klasiskajā regbijā.
- Latvijas izlases gan 7niekā, gan 15niekā šogad vadīja citu valstu treneri - lietuvietis Edmunds Ščavinsks un krievs Sergejs Lisko. Kā vērtējat viņu veikumu?
- Kā latvietis, pilsonis un patriots esmu pret ārzemju speciālistu iesaistīšanu. Taču treneri jāvērtē pēc viņu devuma komandas izveidē. No tāda redzespunkta īpaši Lisko ir daudz strādājis, lai par valstsvienību būtu gan labas atsauksmes, gan tajā valdītu veselīgs mikroklimats. Tagad esam panākuši vienošanos ar Sergeju Lisko, ka viņš vēl vienu gadu būs izlases galvenais treneris, bet mūsu jaunie trenētāji Māris Robežnieks un Mārtiņš Straume centīsies no viņa daudz mācīties. Mūsu treneriem vēl jāpaaugas savā amata prasmē.
- Vasarā pārspēlē nācās zaudēt Horvātijai, tādējādi paliekot 2B divīzijā, bet rudenī izdevās izcīnīt divas svarīgas uzvaras, tomēr nozīmīgākās spēles vēl ir priekšā. Galvenais jautājums - vai izdosies uzvarēt Lietuvu?
- Pārspēli pret Horvātiju morāli un fiziski nebijām gatavi vinnēt. Tāpēc arī izrādījās, ka 2B divīzija ir mūsu vieta, kurai šobrīd atbilstam. Toties rudenī svinējām divas skaistas uzvaras pār Ungāriju viesos un pār Kipru savā laukumā. Reāli savā grupā mēs varam cīnīties par otro vietu, jo Lietuva tomēr ir grūti uzvarama. Tomēr, jārada visi apstākļi, lai vismaz vienu panākumu pret viņiem mēs gūtu. Vērtējot sāncenšu spēkus, noteikti uzvaramas ir Ungārija, Andora un daļēji arī Kipra, kura tagad noteikti centīsies savākt spēcīgu sastāvu mājas spēlē pret Latviju. Centīsimies un darīsim visu iespējamo, lai nospēlētu godam.
- Ar katru gadu Latvijā samazinās to laukumu un stadionu skaits, kuros varētu spēlēt regbiju. Izskatās, ka tuvākajā nākotnē tāds pats liktenis sagaida arī Rīgas Futbola skolas (RFS) stadionu. Ko darīt?
- Runājot par RFS stadionu, jāsaka, ka tam tā vienkārši bija jānotiek. Stadiona pārbūvi par tīro futbola laukumu ar lielu naudu atbalsta Starptautiskā Futbola federācija FIFA. Mēs tādus līdzekļus nevaram atļauties. Ko lai dara... Dzīve jāņem tāda, kāda tā ir. Klubiem ir savi laukumi. Ir ziņas, ka "Livonia" ar laiku varētu tikt pie vēl viena laukuma. Mans priekštecis LRF prezidenta amatā Juris Silovs Upesciemā ir izveidojis ļoti labu, es pat teiktu ekselentu stadionu. Tas ir daudz labāks par RFS laukumu. Ja runājam par RFS stadionu, es to savā pārziņā neņemtu pat par vienu eiro. Tajā ir neērti iebraukt, kadastrālā vērtība dārga utt. Stadioniem jāatrodas pilsētas nomalēs vai piepilsētās viegli transformējamās būvēs.
- Un ko darīt ar tādu Latvijas sporta ūnikumu kā LRF Regbija muzejs, kurš joprojām atrodas RFS stadiona telpās?
- Domāju, ka federācijai ir jāatrod normālas nomātas telpas, kur turpmāk izstādīt ekspozīciju un pulcēties pašiem. Vienlaikus vajadzētu telpas mazai noliktavai, jo mūsu rīcībā ir diezgan daudz sporta inventāra.
- Kā vērtējat Latvijas jaunatnes regbija attīstību? Jaunatnes regbijs taču ir mūsu sporta veida nākotne!
- Manā skatījumā ļoti labi ar jaunatni strādā "Eži". Otrajā vietā es ierindotu "Miesniekus". Pēdējā laikā labi sevi piesaka "Livonia". Ļoti intensīvi un veiksmīgi Jūrmalā darbojas Māris Šmits. Daudzi gan pret viņa paveikto izsakās ar skepsi, taču, ja viņš spēs realizēt vismaz 80 procentus no iecerētā, mums būs par vienu spēcīgu klubu vairāk. Ar jauniešiem ir jāstrādā. Es gan neesmu par tādām attīstības metodēm, ka, ja nav jauniešu komandas, jāmaksā lielāka biedru nauda un citām līdzīgām. Taču slikti ir tas, ka daudzi jaunie cilvēki aizbrauc prom no Latvijas. Līdz pat 30 procentiem... Ko lai dara? Jāturpina strādāt ar tiem, kas ir Latvijā, jo nekur nebūs labāk kā šeit.
- Vai arī nākamajos gados būs iespējama situācija, kad kāda no labākajām Latvijas komandām spēlētu kādas kaimiņvalsts čempionātā, bet Latvijas meistarsacīkstēm deleģētu tikai otro sastāvu?
- Sliktākais šajā situācijā ir tas, ka man nav skaidrs, ko grib panākt Uldis Bautris un "Miesnieku" saimnieki. Runāju ar Bautra kungu un viņa sponsoriem. Ja nākamsezon nekas nemainīsies uz labo pusi, mūsu attiecībās varētu būt lielas problēmas, jo tik spēcīga kluba kā "Miesnieki" aiziešana uz Lietuvu nevar palikt nepamanīta.
- Kāds būtu jūsu novēlējums Latvijas regbija saimei tuvojošajos Ziemassvētkos un Jaunajā gadā?
- Regbistiem visiem jābūt vienotiem! Lai mūsu sporta veids zeltu un plauktu!
