Divu mēneši ir laiks, kad emocijas rimušās un iespējams veikt kādus secinājumus. Tāpēc aicinājām uz sarunu Latvijas čempionu RFC "Livonia" prezidentu Vigo Valdavu, lai uzzinātu jaunumus par klubu, par aizvadīto sezonu, kā arī par Latvijas Regbija federācijas (LRF) darbu.
– Kā pēdējā laikā vērtējat LRF darbu?
– Uzskatu, ka federācija mums tagad ir normāla. Skaidri izvirzītas tās prioritātes – Latvijas izlases un Latvijas sacensības. Tajā virzienā arī domājam un strādājam. Pārējais – to nevirza federācija. Ne velti tādas sacensības kā Baltijas līga tika izņemtas no saraksta ārā.
– Savulaik jūsu klubs nopelnīja dažādus pārmetumus par lietuviešu regbistu iesaisti...
– Jā, tā bija. Taču ar viesspēlētājiem cēlām mūsu spēles līmeni. Citi arī to mēģināja, bet viņiem diemžēl nekas nesanāca. Tas ir ļoti šaurs skatījums – mēs arī paņemsim leišus, un tad tik būs. Šogad mēs pierādījām, ka arī pašu spēkiem varam kļūt par Latvijas čempioniem.
– Tad jau viss ir kārtībā?
– Būtu jau labi, ja tā būtu. Vienā no Regbija federācijas kongresiem nosēdēju visu tā laiku, bet sarunas par mūsu sporta veidu tā arī nesākās. Viss grozījās tikai ap naudu un projektiem... Brīžiem pat nesapratu par ko ir runa. Vienā brīdī no šāda sloga sāc sagurt, jo tā jau nav viegli.
– Tātad tomēr zināma neapmierinātība ar federāciju ir?
– Katrs prezidents un katra valde iedod kaut ko savu. Piemēram, pat tik daudz apcerētais regbija autobuss. Vai tad nav jauki, ja ar pašu transportu varam braukt uz tuvākām Eiropas valstīm un īsākos izbraucienos pa Latviju?
– Bet kā tad ar LRF projektiem, kuri nav realizēti?
– Diemžēl ir arī tādi. Piemēram, par Latvijas Regbija akadēmiju. Jau desmit gadus dzirdu runas, bet darbu kā nav tā nav. Galvenais, ka man nepieņemama ir attieksme – iedodiet mums naudu, un tad mēs kaut ko izveidosim. Vispirms vajag darbību, bet tikai pēc tam finanses. "Livonia" klubam ir līdzīgs projekts Jaunpiebalgā, kur kopā ar turienes domi esam izveidojuši darba grupu, kas pārņems skolu Melnbāržos. Tālāk, sadarbībā ar domi un Eiropas fondiem iekopsim laukumu un būs lieliska vieta, kur veidot sporta nometnes. To darīsim pamazām, jo kopējā apgūstamā platība ir ap tūkstoti kvadrātmetru. Bet pats svarīgākais ir tas, ka mēs darām, nevis runājam. Rezultāts – nezinu cik ilgā laika posmā, bet būs!
– Dzirdēts arī par "Get Into Rugby" programmu. Vai "Livonia" uz to nepretendē?
– Projekti jau ir lieli, taču man liekas, ka tie tiek izmantoti tikai naudas pelnīšanai. Beigās sanāk, ka iznākusi labi ja puskomanda. Mēs iesim savu ceļu. Rezultāti pagaidām mums ir labāki!
– Neviļus no federācijas veikuma esam pārmetušies pie jūsu vadītā kluba darbiem...
– Šogad mūsu galvenās komandas "Garkalne/Livonia" sastāvā ienāca vairāki pašu sistēmas audzēkņi. Tas ir ļoti patīkami, jo citu klubu spēlētāji, kas jau pārnākuši pie mums, nekad nebūs tik lojāli kā savējie. Ir arī diezgan kupls skaits veterānu. Nesen pārlūkoju vecākas kluba bildes – saskaitīju, ka mūsu rindās ir jau desmiti veterānu, kas par tādiem kļuvuši RFC "Livonia" sastāvā. Veterāni visur tiek celti lielā godā. Gribētos, lai Latvijā arī tā būtu.
– Savukārt regbijā jaunatnes sacensībās bieži vien jaunākā komandā iesaista vecākus spēlētājus, kas pastiprina vienības līmeni. Vai "Livonia" arī piekopj šādu taktiku?
– Teikšu godīgi – vienreiz tā izdarījām, un pretiniekus uzvarējām. Taču tad es it kā iekšēji sev pateicu – Vigo, ko tu dari? Aizgāju pie organizatoriem un pateicu, lai mums ieskaita zaudējumu. Palikām bez kausa un medaļām, bet puikas mani atbalstīja, un teica, ka tas bijis pareizs solis. Es skaidri zinu, ka vairāk tā nedarīšu nekad. Citi to aizmirsīs, bet tu pats to atcerēsies ilgi.
– Kas šosezon ir RFC "Livonia" lielākais sasniegums?
– Dalība Eiropas Čempionu kausā Sanktpēterburgā, kur cienīgi nospēlējām. Spilgts moments bija arī pašu audzināto jauno regbistu ienākšana lielajā komandā. Bieži mūs priecēja kluba meitenes. Ne tikai kluba līmenī, bet arī U18 izlasē. Ja viņas tiks pareizi trenētas un vadītas spēlēs, domāju, ka šīs meitenes var pārsteigt Eiropu.
– Kas jūsu vērtējumā ir aizvadītās sezonas kluba labākais spēlētājs?
– Tas būs mans personiskais viedoklis. Gan pēc attieksmes, gan citādi šo nosaukumu ir pelnījis Valters Raņķis. Es viņu raksturotu kā cīnītāju ar pareizo attieksmi.
– Pirms pāris gadiem teicāt, ka RFC "Livonia" komandas ar laiku startēs visās Latvijas sacensībās. Vai šis laiks ir pienācis?
– Kluba komandas, izņemot Latvijas sieviešu meistarsacīkstes, startē visās līgās. Meitenes ir vienkārši nedaudz par jaunām, lai startētu pieaugošo konkurencē. Jaunākajā jaunatnes līmenī mums ir trīs treniņgrupas: Jaunpiebalgā, Garkalnē un Ķengaragā, bet jauniešiem divas.
– Kādu redzat tuvāko kluba nākotni?
– Joprojām domājam par startu stiprā līgā. Pirms pāris gadiem Krievijā jau gandrīz sākām spēlēt, taču tad sākās Ukrainas notikumi, un viss pajuka. Profesionāls līmenis – uz to jāturpina tiekties. Pie mūsdienu loģistikas nav lielu problēmu pievienoties kādām stiprākām sacensībām. Dzīvosim, redzēsim, kā mums tas izdosies!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
