Foto: DELFI
Gadu desmitiem Latvijas un Lietuvas regbija saimes dzīvojušas ļoti draudzīgi, rīkoti kopīgi turnīri, realizēti dažādi projekti. Tagad šīs draudzīgās saites draud kļūt vēsākas Latvijas puses rīcības dēļ – bijušā Latvijas Regbija federācijas (LRF) ģenerālsekretāra Aivara Pilenieka (attēlā) vadītā organizācija "Regbija Attīstības asociācija" (RAA) nevēlas atdot lietuviešiem pienākošos nepilnus 5000 eiro.

2009.gadā RAA sadarbībā ar Šauļos bāzēto sporta klubu "Klevas" uzsāka kopēju projektu "Touch ball-touch life" regbija attīstībai. Projekts saņēma finansējumu no Eiropas Savienības Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļiem Latvijas - Lietuvas starprobežu sadarbības programmas ietvaros. "Touch ball-touch life" kopējās izmaksas bija 177 719,32 eiro, 85% no šīs summas finansēja ES.

"Ideja bija skaista, projekts bija skaists. Mēs ļoti labi parādījām, ka ar sporta palīdzību iespējams stiprināt saites starp cilvēkiem abpus robežām. Mēs bērniem draudzību raisījām ar "touch" regbija palīdzību. Mums bija liels prieks, ka projektu apstiprināja, ka spējām to realizēt," stāsta Svajūns Mikalčis, kurš vada klubu "Klevas". "Projekta ietvaros mūs pat minēja citiem kā piemēru, jo pierādījām, ka ar sporta palīdzību iespējams stiprināt draudzību."

Projektā divu gadu garumā iesaistīti aptuveni 1000 bērni no 98 komandām. Šauļu puse noskaidroja 12 labākās komandas, Latvijas pierobežas rajonos noskaidroja 12 labākās komandas, un tad 24 bērnu vienības tikās finālturnīrā Lietuvā. Tie bijuši lieli svētki, draudzību bija plānots turpināt, jo projekts izdevies. Taču viss pajucis pēc tam, kad Pilenieks un RAA nevēlējās atmaksāt pienākošos summu, atceras Mikalčis.

"Regbija projekta ietvaros galvenā darbojošās puse bija RAA, kas saņēma galveno finansējumu no Eiropas. Savukārt mēs bijām partneri, mēs sākumā paši meklējām finansējumu izdevumiem, visu apmaksājām, bet vēlāk, iesniedzot visas izmaksas un čekus, mums pienākošos naudu no RAA saņēmām atpakaļ, tiklīdz RAA saņēma finansējumu no Eiropas. RAA uzreiz veica pārskaitījumu un nedrīkstēja pieturēt mums pienākošos naudu," sarežģīto situāciju izklāsta lietuvietis.


Abu pušu strīds sācies 2011. gadā. Kopējā parāda summa nav liela, tie ir 4835 eiro. Taču, tā kā "Klevas" ir budžeta organizācija, viņiem par līdzekļiem jāatskaitās, tad šī summa joprojām "karājas gaisā". Lietuviešiem nācies no savas kabatas samaksāt rēķinus, par kuriem RAA no Eiropas saņēmusi naudu, bet līdz lietuviešiem šie nepilni 5000 eiro nav nonākuši.

Abu pušu problēma sākusies projekta pēdējā dienā, kad Lietuvas puse pēkšņi saņēmusi no RAA rēķinu, kurā figurē tieši šie 4835 eiro. Tā kā šī summa nebija iekļauta sākotnējās izmaksās, ko apstiprinājušas abas puses, un pārsniegusi iepriekš plānotos tēriņu, "Klevas" pēc konsultācijas ar saviem grāmatvežiem šo rēķinu neapmaksāja. Savukārt RAA, nesaņēmuši rēķina apmaksu, atvilka šo summu no Lietuvas puses Eiropas naudām, lai gan Eiropas naudai bija jānonāk bez aizķeršanās Lietuvas partneru rīcībā, izklāsta Mikalčis.

Runa nav tik daudz par naudu. Runa ir par uzticību, ko gadu gadiem stiprinājušas vairākas regbija paaudzes. Mēs patiešām esam bijuši kā viena liela saime, taču tagad šo draudzību grauj viena cilvēka rīcība
Svajūns Mikalčis, sporta kluba "Klevas" direktors

Vēlāk veikts audits, arī Eiropas fondu atbildīgās instances atzinušas, ka Pilenieka vadītajai RAA ir jāatmaksā nauda lietuviešiem, jo RAA nedrīkstēja ieturēt šo naudu, taču tas nav izdarīts joprojām. Mikalčis šo gadu laikā vairākas reizes ticies ar Pilenieku, kurš teicis, ka nauda nav un RAA vispār beigusi pastāvēt, tāpēc nevar atmaksāt naudu. Tomēr publiski pieejama informācija liecina, ka RAA turpina savu darbību un joprojām ir aktīvs LRF biedrs.

Kā skaidrojuši audita veicēji un Eiropas fondu pārstāvji, abām pusēm ir jāvienojas par naudas samaksu, bet tiesa var būt tikai pēdējā instance, ko iesaistīt, ja puses nespēj vienoties. Tāpat Eiropas fondu pārstāvji nevar piespiest Pilenieku un RAA samaksāt, to var tikai tiesa, kurā jāvēršas "Klevas", kas ir cietusī puse. Tā kā Pilenieks nevēlas atdot šo summu, tad Lietuvas puse vērsīsies tiesā. Visticamāk, tas notiks Latvijā, Jelgavā. Pēc "Klevas" direktora teiktā, katrai pusei bija jābūt galvotājam. Latvijas puses galvotājs bijusi Jelgavas pašvaldība, kurai, iespējams, var nākties samaksāt šos nepilnus 5000 eiro, ja RAA savas saistības nepildīs.

"Es jau arī Pileniekam teicu, ka runa nav tik daudz par naudu. Runa ir par uzticību, ko gadu gadiem stiprinājušas vairākas regbija paaudzes. Mēs patiešām kā viena liela saime esam bijuši, taču tagad šo draudzību grauj viena cilvēka rīcība," strīda morāli saka Mikalčis. "Ar pārsteigumu skatos, kā te viss turpinās, jo Pilenieks raujas vadībā Latvijas regbijā. Ja mums būs sadarbība ar LRF, kurā ir Pilenieks, tad sadarbība nesanāks. Šis cilvēks tomēr ir piekrāpis mūs un nav attaisnojis cerības."

Mikalčis norāda, ka "touch" regbija projekts daudz ko devis Šauļu reģionam, jo regbija attīstība turpinās, tā nav apstājusies. Šī projekta ietvaros bijis iespējams iegādāties inventāru, ko par saviem līdzekļiem "Klevas" nevarētu atļauties. Tagad šis inventārs palīdz bērniem sporta nodarbībās.

"Gribējās jau turpināt projektu, bet žēl, ka nesanāca. Protams, ka mūsu savstarpējās attiecības kļuvušas vēsas. Gribētos tomēr sastrādāties un draudzēties ar godīgiem cilvēkiem," piebilst Mikalčis.

Latvijas puses pārstāvis Pilenieks detalizēti nevēlējās komentēt šo gadījumu, jo it kā neesot redzējis nekādus lēmumus un spriedumus. "Mēs uzskatām, ka lietuvieši ir parādā, viņiem šī summa jāmaksā. Abām pusēm jāvienojas, tas nav izdarīts."

Pilenieks apgalvoja, ka šo gadu laikā tikai reizi ar Mikalči bijuši pie projekta finansētājiem no Eiropas fondiem, bet citas tikšanās ar Lietuvas pusi saistībā ar šo strīdu nav bijušas.

Vēlāk, uzrādot Pileniekam dokumentus, kuros teikts, ka RAA nedrīkstēja novilkt naudu no "Klevas" finansējuma, RAA vadītājs kļūst vēl mazrunīgāks par šo problēmu. Pilenieks bilst, ka 25.aprīlī, kad Viļņā spēlēs Latvijas un Lietuvas valstsvienības, tiksies ar Mikalči un runās. Uz jautājumu, kādēļ līdz šim četru gadu laikā RAA nav reaģējusi uz Lietuvas puses lūgumiem, RAA vadītājs klusē.

RAA vadītājs arī izvairīgi atbildēja, vai organizācija ir saņēmusi Eiropas fondu vadītāju atzinumu, ka naudu jāatmaksā. Sākumā Pilenieks to noliedza, bet vēlāk bilda, ka, "iespējams, kādi e-pasti bijuši, varbūt izdzēsti, jo kaut kādas sarakstes bijušas, bet dokumentācija ir tik liela...".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!